Šodienas datums: 17.07.2019  |  Vārda dienas: Aleksejs, Aleksis

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunas un sprediķi 2019. gadā

Dārgie dievkalpojuma dalībnieki, gan tie kas sapulcējušies šajā brīnišķīgajā baznīca, gan tie, kas piedalās ar radio, televīzijas un interneta starpniecību. Pirms brīža mēs dzirdējām Dieva iedvesmotos vārdus: Kunga Dieva Gars ir pār mani, jo Kungs ir mani svaidījis. Viņš mani sūtīja sludināt prieka vēsti lēnprātīgajiem, dziedināt satriektās sirdis...

Dārgais priesteri Andri, Kristus Tevi šodien vēlas, pateicoties Dieva tautas izteiktajam atbalstam un pāvesta lēmumam, sūtīt savā pļaujā ordinēta bīskapa statusā, lai Tu nestu cilvēkiem patiesības gaismu, atbrīvotu tos no nabadzības attiecībā uz patiesības iepazīšanu. Šāda veida nabadzība ir cilvēka īstais posts. Ikvienam ticīgajam ir uzticēta šī misija: nest visiem Labo vēsti, kas nav tikai vārdi, bet notikums: pats Dievs nācis mūsu vidū. Viņš ņem mūs pie rokas, uzņem pie sevis un šādi tiek dziedināta satriektā sirds.

Lasīt tālāk


Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas un radio starpniecību, es domāju, ka tādā dienā kā šī ļoti aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās, sadzīviskās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

Lasīt tālāk


Ar Lieldienu vigīliju jeb vakara Svēto Misi 20. aprīļa vakarā iesākās Kristus augšāmcelšanās svētki. Uzrunājot klātesošos Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs savā sprediķī uzsvēra stabilas ģimenes nozīmi personības veidošanās procesā.

Katoliskajā Baznīcā Lieldienu vigīlijā tradicionāli tiek lasīti deviņi Svēto Rakstu lasījumi, septiņi no tiem ir no Vecās Derības. Pirmais lasījums no 1. Mozus grāmatas – stāsts par pasaules radīšanu, Ādamu un Ievu – ieskicē ģimeni Dieva plānā, norādīja arhibīskaps, kurā “vīra un sievas attiecības bija mīlestības pilnas, viņi bija uzticīgi viens otram. Nebija vēlmes dominēt, nebija vēlmes vienam otru izmantot. Šī ģimene bija droša vide bērniem, kur augt un attīstīties”.

Lasīt tālak


Lielajā ceturtdienā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs kopā ar diecēzes priesteriem un ticīgo tautu svinēja Hrizmas svētīšanas Svēto Misi. Dievkalpojums tiek svinēts Priesterības sakramenta iedibināšanas dienā, un priesteri tā laikā atjauno priesterības svētsolījumus.

Uzrunājot priesterus, Z. Stankevičs vispirms aicināja pievērst uzmanību dienas lasījumam no pravieša Isaja grāmatas. Komentējot lasījumu, arhibīskaps uzsvēra: “Dārgie brāļi priesteri, Kungs mūs – mani un Tevi - ir svaidījis Svētajā Garā. […] Un tā ir brīnišķīga misija. Bet kas ir vajadzīgs, lai šo misiju īstenotu? Vatikāna II koncilā, dokumentos, kurus vienmēr ir vērts no jauna un no jauna pārlasīt, […] ir rakstīts, ka Baznīcas uzdevums ir atpazīt laika zīmes un izskaidrot tās Evaņģēlija gaismā.”

Lasīt tālāk


Vakar ar Pūpolu svētdienas dievkalpojumu un ieklausīšanos Kristus ciešanu aprakstā Katoliskajā Baznīcā sākās Klusā nedēļa. Šajā dienā dievkalpojums sākās ar procesiju, atminoties, kā Kristus dažas dienas pirms savas nāves, ļaužu priecīgi sveikts, ieradās Jeruzalemē, lai piepildītu savu pasaules Pestītāja misiju.

Pūpolu svētdienā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs apmeklēja Rīgas Vissvētākās Trīsvienības draudzi un savā uzrunā norādīja uz Klusās nedēļas nozīmi, kā arī saistību ar mūsu ikdienu. Viņš sacīja: “Klusās nedēļas dievkalpojumi dod mums iespēju kopā ar Jēzu izdzīvot Viņa zemes dzīves pēdējo nedēļu. Dalība šajos dievkalpojumos palīdz mums saprast, ka Viņa ciešanas nenotika kādā citā, virtuālā realitātē, bet gan skarbajā dzīves īstenībā. Viņš cieta ne tikai savu laikabiedru skaudības un varaskāres dēļ, bet arī mūsu grēku dēļ. Šī iemesla dēļ Klusās nedēļas liturģija mums palīdz ieraudzīt savu vietu šajos notikumos, sasaistot tos ar mūsu dzīves reālijām. Brīnumainākais ir tas, ka mēs, izdzīvojot Kristus zemes dzīves pēdējo nedēļu, varam kādā noslēpumainā veidā atvērt savas dzīves krustu – piedzīvotos zaudējumus un kritienus, atstumtības un vientulības sajūtu, psiholoģiskos un fiziskos ierobežojumus Dieva klātbūtnei. Tas palīdz šo pieredzi uzlūkot jaunā gaismā un pārvērst to par jauna ceļa sākumu, par vietu, kurā notiek sastapšanās ar Dieva spēku, kas augšāmcēla Jēzu no miroņiem. Reizē tas dara mūs atvērtus, lai sastaptos ar līdzcilvēku, kurš ir gājis cauri līdzīgai sāpīgajai pieredzei, jo kļūstam spējīgi viņu saprast, just līdzi un sniegt palīdzīgu roku.”

Lasīt tālāk