Bibliotēka


Matjē Kaldaoussa bija spiests pamest dzimto ciematu Kamerūnā pēc vairākkārtējiem islama teroristu grupējuma Boko Haram uzbrukumiem. Viņa ģimene piedzīvoja nežēlīgu teroru, trīs no viņa bērniem tika nolaupīti un joprojām nav atrasti. Šobrīd kopā ar sievu un pārējiem četriem bērniem Matjē ir starp tiem miljoniem cilvēku, kuri piedzīvojuši savu ciemu un apmetņu sabombardēšanu un no nedrošās Čada ieplakas patvērumu atraduši drošākos apvidos. Viņi ir izdzīvojuši, pateicoties humanitārās palīdzības pārtikas kravām. Matjē ir arī viens no Caritas pārstāvjiem, kas sniedz palīdzību citiem cilvēkiem, kuri tāpat kā viņš ir pametuši savas mājas, padziļinoties humanitārajai krīzei, kas piemeklējusi Centrālāfriku.

Lasīt tālāk


Mohameds Dahirs ir viens no ārstiem, kurš Gedo reģionā, Somālijā, cīnās ar valstī plaši izplatīto uztura nepietiekamību. Slimnīca, kurā viņš strādā, ir pārpildīta, tomēr arvien turpina ierasties jauni pacienti, kuri bēg no sausuma un bada pārņemtajām valsts teritorijām. Slimnīca nodrošina primāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī uztur stacionāro nodaļu un funkcionālu operāciju zāli ķeizargriezienu veikšanai. Tomēr pieejamā palīdzība nav pietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības, un humanitārā situācija Somālijā strauji pasliktinās. Slimības, kas šādās reizēs izplatās, jo īpaši holēra, visu tikai vēl vairāk sarežģī. Samazināta piekļuve ūdenim netieši veicina nepietiekamu uzturu, palielinot infekciju risku. Ūdens krājumu samazināšanās turpina palielināt holēras uzliesmojumu. Lasīt tālāk


Lielākajam vairumam cilvēku Somālilenda ir maz pazīstama. Tā ir no Somālijas neatkarīga, pašpasludināta republika, kuru nav atzinušas citas valstis, ieskaitot arī pati Somālija. Šķiet, ka Somālilendas iedzīvotāji cieš vienatnē. Lai arī šeit ir klātesošas dažas no palīdzības sniegšanas organizācijām, tas nav pietiekami. Jau ir saņemti ziņojumi, ka cilvēki šeit mirst no bada.

Kā norāda netālu no Etiopijas robežas esošā apgabala Bali-Shireh mērs Ali Hugurs, viņš nav piedzīvojis tik šausminošu sausumu visā savā 59 gadu ilgajā mūžā. Ir miruši 70% no visiem kamieļiem, kamēr atlikušie 30% kamieļu atrodas briesmīgā stāvoklī. Divi miljonu cilvēku jeb puse no Somālilendas iedzīvotājiem cīnās, lai pārdzīvotu badu, kas izpleties pāri putekļainajiem līdzenumiem. Lasīt tālāk


Pirmā Pasaules kara traģisko notikumu laikā Dievs sūtīja Jaunavu Mariju kā gaismas, miera un cerības ziņnesi pasaulei. Pirmā parādīšanās Fatimā, Portugālē, notika 1917. gada 13. maijā nelielā zemes gabalā Kovo da Irijā. Pēc tam Dievmāte 13. datumā ik mēnesi pusgada laikā – no maija līdz oktobrim – parādījās trīs ganiņiem: Francisko, viņa māsai Jacintai un māsīcai Lūcijai.

Caur bērniem Dievmāte atklāja svarīgus vēstījumus par visas pasaules aktuālākajām problēmām. Pirmajā reizē, spēlējoties un skaitot Rožukroni, viņi pēkšņi ieraudzījuši spožu gaismu. Dievmāte bija tērpusies baltā un rokās turēja rožukroni. Šajā reizē un arī vēlāk Dievmāte aicināja bērnus katru dienu skaitīt Rožukroni par godu Rožukroņa Karalienei, lai izlūgtos pasaulei mieru un kara beigšanos. Otrajā parādīšanās reizē Dievmāte sacīja bērniem, ka Jēzus grib, lai pasaule godinātu Viņas Bezvainīgo sirdi, tādējādi glābjot grēciniekus. 

Lasīt tālāk


Gara mudināti doties misijā

Dārgie brāļi un māsas,
iepriekšējo gadu laikā mums bija iespēja pārdomāt par diviem kristīgā aicinājuma aspektiem – par pamudinājumu “iziet no sevis”, lai klausītos Kunga balsi, un par to, cik liela nozīme ir ekleziālajai kopienai, kas ir īpaša vieta, kur Dieva aicinājums rodas, tiek dzīvināts un izpaužas.
Tagad, atzīmējot 54. Pasaules Lūgšanu dienu par aicinājumiem, es gribētu pievērsties kristīgā aicinājuma misionārajai dimensijai. Tas, kurš ļauj Dieva balsij sevi piesaistīt  un sāk sekot Jēzum, ļoti ātri atklāj sevī neizdzēšamu vēlmi nest Labo vēsti brāļiem, iesaistoties evaņģelizācijā un mīlestības kalpojumā. Visi kristieši pēc savas dabas ir Evaņģēlija misionāri! Patiesi, māceklis nesaņem Dieva mīlestības dāvanu savam mierinājumam; viņš nav aicināts izrādīt sevi, ne arī rūpēties par kāda uzņēmuma interesēm; vienkārši, viņu ir skāris un pārveidojis prieks par to, ka var justies Dieva mīlēts, un viņš nespēj paturēt šo pieredzi tikai sev: “Evaņģēlija prieks, kas piepilda mācekļu kopienas dzīvi, ir misionārais prieks” (ap. pamudinājums Evangelii gaudium, 21). Lasīt tālāk


Varenais man ir darījis lielas lietas (Lk 1, 49)

Dārgie jaunieši,
Mēs atkal esam ceļā pēc mūsu lielās tikšanās Krakovā, kur svinējām 31. Pasaules Jauniešu dienas un Jauniešu jubileju kā daļu no Žēlsirdības gada. Mūsu ceļa rādītāji bija Jānis Pāvils II un sv. Faustīna Kovaļska, Dieva žēlsirdības apustuļi, kas mums palīdzēja rast konkrētas atbildes uz mūsdienu izaicinājumiem. Mums bija spēcinoša brālības un prieka pieredze, un mēs pasaulei devām cerības zīmi. Mūsu dažādie karogi un valodas nebija iemesls sāncensībai un nesaskaņām, bet iespēja atvērt sirds durvis un veidot tiltus. 

Lasīt tālāk


Slimība mēdz sagādāt mirkļus, kad fiziska vājuma un bezspēcības rezultātā cilvēki sāk pārdomāt savu garīgo spēku. Tāpēc slimnīcas bieži vien ir tās vietas, kur gan aktīvi kristieši, gan ticību pazaudējušie, gan pat nekad neiepazinušie, meklē tikšanos ar Dievu lūgšanā.  Kamila grupa jeb dzīvespriecīgu un iedvesmojošu jauniešu bariņš jau vairākus gadus ik katru nedēļu kalpo kā ceļazīmes šiem meklējumiem pēc atveseļošanās ticībā. Viņi kalpo slimnīcās, informējot pacientus par iespējām saņemt atbalstu caur Svēto Misi, sakramentiem un lūgšanu.

Kad pastāstu, ka pirmo reizi būšu Gaiļezera slimnīcā, Anna Kačāne norāda, ka tas jau ļoti labi. Anna koordinē Kamila grupas darbību kopš 2011. gada un, kā pati atzīst, kopš laika, kad šāds nosaukums kalpotāju pulciņam no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles vēl nemaz nav bijis. Organizēšanu jauniete uzņēmusies pēc priestera Ilmāra Tolstova aicinājuma neilgi pēc tam, kad pati bija aktīvi uzsākusi kalpot. "Kalpotāju došanos uz slimnīcām aizsāka priesteris Antons Smelters," Anna norāda, ka pati forma, kā izpaužas grupas kalpojums slimnīcā veidojusies pēc šo abu priesteru norādījumiem. Lasīt tālāk


Pavasara un rudens skolēnu brīvlaika nedēļas strādājošiem vecākiem bieži vien šķiet apgrūtinājums - kā gan savai atvasei palīdzēt lietderīgi pavadīt brīvo laiku? 46 jauniešu vecākiem šajās pavasara brīvdienās par to nebija jāraizējas, jo atbilde bija "Oasis". Kā norāda organizatori, kalpotāji no Marijas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas, sešas dienas ilgā tikšanās nav vienkārši kristīgā nometne, bet gan tikšanās ar sevi un apkārtējiem ticībā un Dieva mīlestībā.

"I'm singing in the rain[1]," pirms Svētās Mises balsis pie Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīcas iemēģina jaunieši, kas ir ne tikai "Oasis" dalībnieki, bet arī organizatori. Dziesmiņas teksts atspoguļo realitāti - nelielā aplī sastājušies pie baznīcas ieejas, viņi dzied nevis par spīti lietum, bet priecājoties par to. Šie jaunieši jau piekto dienu pavada biedrības "Oasis Latvija" rīkotajā tikšanās reizē, pirmajā šogad, bet skaitot kopumā - astoņpadsmitajā. Lasīt tālāk


Cilvēka tiesības un vērtības ieņem svarīgu vietu starp šodien apspriestajiem jautājumiem. Šajā saistībā Otrais Vatikāna koncils no jauna svinīgi apstiprināja cilvēka cēlo cieņu, un īpašā veidā arī cilvēka tiesības dzīvot. Koncils tātad nosodīja noziegumus pret dzīvību, “kā jebkāda veida slepkavību, genocīdu, abortu, eitanāziju vai tīšu pašnāvību” (Pastorālā konstitūcija Gaudium et Spes, 27).

Ne tik sen Ticības mācības kongregācija visiem ticīgajiem atgādināja katoļu mācību par abortiem.[1] Tagad kongregācija uzskata par lietderīgu izklāstīt Baznīcas mācību par eitanāziju. Patiesi, nesenie pāvesti šajā jomā ir skaidrojuši principus, un tie saglabā savu spēku[2]; bet medicīnas zinātnes progress pēdējos gados ir izvirzījis jaunus aspektus eitanāzijas jautājumā, un šie aspekti prasa plašāku skaidrojumu ētikas līmenī.

Lasīt tālāk


Man negribas polemizēt par ģenētiskām manipulācijām, mākslīgo apaugļošanu vai abortu. Šajā grāmatā nepievērsīsimies nozīmīgajām debatēm par ētiku vai doktrīnu; mēs vienkārši kontemplēsim bērna radīšanu visā miesīgajā, psihiskajā un garīgajā kopumā – pēc Dieva attēla un līdzības.
Es šeit atrodos senās Nazaretes pašā sirdī; tolaik tā bija pilnīgi ne ar ko neievērojama vieta, nomaļus no satiksmes ceļiem; ap to virknējas pakalni, bet pār Jizreēlas līdzenumu paceļas stāva nogāze.
Saskaņā ar nemainīgo tradīciju un arheoloģiskajiem pētījumiem tiek uzskatīts, ka Jēzus Ieņemšanas vieta atrodas 200 m no šejienes, tur, kur bijušas grotas un senā ciema mājas. Tur dzīvojuši Jēzus radinieki, bet 4. gadsimtā te ieradās kristieši. Viņi atpazina šo apvidu un Marijas nama vietā uzcēla pirmo baznīcu. Marija tur bija dzīvojusi savās dzimtajās mājās. Viņas laulātais draugs uzturējās savā namā, divsimt metru tālāk.
Kādā pavasara dienā, pēc svētā Augustīna domām – 25. martā (šķiet, ka tas bija sabats), eņģelis Gabriēls ieradās pasludināt Marijai vēsti. Lasīt tālāk


Francisks no Sales, līdzīgi daudziem citiem svētajiem, vēlas mums sniegt uzmundrinājumu garīgajā ceļā, kurā Dievs mums neliegs savu žēlastību, ja vien centīsimies būt izturīgi un izcīnīt labu cīņu. Viņa grāmata “Ievads dievbijīgajā dzīvē”, kopš publicēta 1609. gadā, tiek izdota atkal un atkal, nezaudējot savu aktualitāti. Ko Francisks domā ar dievbijību? Vispirms viņš liek saprast, kas dievbijība nav. Piemēram, cilvēks domā, ka ir dievbijīgs, ja ik dienas izlasa daudz lūgšanu, bet pēc tam ir augstprātīgs un nelaipns pret saviem tuvākajiem. Vai arī, ja viņš gavē un dod naudu trūcīgajiem, bet viņa sirds ir naida vai nepiedošanas pilna. Francisks ir pārliecināts, ka dievbijībai vajag caurstrāvot ikvienu mūsu dzīves sfēru tā, lai visa mūsu dzīve norisinās Kristū. Viņam pieder vārdi: “Dzīvo, Jēzu!” Tas nozīmē: dzīvo un valdi mūsu sirdīs tagad un vienmēr. Citiem vārdiem sakot, patiesa dievbijība ir Dieva mīlestības un tuvākmīlestības neatdalāmība. Viens no mūsdienu Baznīcas izaicinājumiem, kā norādīja Vatikāna II koncils, ir sašķeltība starp ticību un ikdienas dzīvi jeb, kā to formulē pāvests Pāvils VI, starp ticību un kultūru. Francisks labi apzinās, ka to sasniegt nebūt nav viegli, tāpēc sniedz savus padomus. Kā galvenais priekšnoteikums ir novēršanās no grēka. Lasīt tālāk


"Tas esmu es, kas nes gan dzīvību, gan nāvi" (At 32:39): eitanāzijas traģēdija

64. Otrs nozīmīgākais brīdis katra dzīvē ir tas, kad cilvēks stāv nāves noslēpuma priekšā. Kā sekas medicīnas augšupejas jomā un arī kultūras laukā, kas bieži izslēdz prātam netveramo, miršanas pārdzīvojums šodien iegūst jaunu būtības iezīmi. Kad dzīves vērtību nosaka tikai pēc iegūtā prieka daudzuma un labklājības pakāpes, ciešanas šķiet kā neizturams šķērslis, no kā ir jāatbrīvojas par katru cenu. Nāve tiek uzskatīta par bezjēdzīgu, ja tā pēkšņi pārrauj tādu dzīvību, kas vēl ir atvērta nākotnei, jauniem un interesantiem pārdzīvojumiem. Bet tā kļūst par taisnīgu atbrīvošanu, ja uzskata, ka dzīvībai vairs nav jēgas, tāpēc ka tā ir pilna ar sāpēm un nepielūdzami nolemta vēl lielākām ciešanām.

Lasīt tālāk


Tēvs Francisko Lopezs Sedano ir 80 gadus vecs meksikāņu eksorcists. Savas četrdesmit gadus ilgās kalpošanas laikā viņš ir novadījis vismaz 6 000 eksorcisma seansus. Un viņš saka: "Sātans no manis baidās."

Tēvs Lopezs intervijā avīzei “Hoy Los Angeles” stāstīja, ka situācijā, kad sātans viņu uzrunā caur apsēstajiem, viņš atbild: “Es neesmu nekas, bet es nāku Kristus, tava Kunga un Dieva, vārdā – es tev pavēlu Viņa vārdā: Izej nekavējoties! Ārā!”

Tēvs Lopezs ir Mehiko arhidiecēzes eksorcisma nacionālais koordinators emeritus un Svētā Gara misionāru ordeņa brālis. Pašlaik viņš darbojas Mehiko pilsētas Svētā Krusta draudzē. Lasīt tālāk


Mīlestību pret tuvāko caur žēlsirdības darbiem vairākās Latvijas draudzēs veic daudzi, bet ne vienmēr viņu kalpojums ir pareizi izprasts un pieņemts. Ar veiksmes stāstiem un izaicinājumiem kalpojumā šī gavēņa laikā dalīsies cilvēki, kas dažādās Latvijas vietās palīdz trūcīgajiem, ieslodzītajiem, atkarīgajiem, vientuļajiem u.c. draudžu locekļiem, kuru grūtības ne vienmēr izdodas pamanīt. Šoreiz par vienu no izplatītākajiem palīdzības sniegšanas veidiem - pārtikas dalīšanu un zupas virtuvju rīkošanu trūcīgajiem.

No idejas līdz rīcībai

Ilūkstē zupas virtuve darbojas jau ilgāk kā divus gadus, un pēdējos mēnešus zupa no bietēm, kartupeļiem un citu lauku labumiem tiek vārīta divreiz nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās. Šobrīd atbildīgās virējas ir daudzbērnu māmiņa Edīte Čamāne, kādreizējā sociālā darbiniece Inese Cirse un medmāsa Marina Ivanova. Lasīt tālāk


Pasaulē un arī Latvijā ir pazīstama dažādu rekolekciju pieredze. Viens no rekolekciju veidiem ir tā dēvētās ignāciskās rekolekcijas. Šis nosaukums radies no sv. Ignācija no Lojolas – jezuītu ordeņa dibinātāja – vārda. Jau 16. gadsimtā viņš sāka vadīt tāda veida rekolekcijas un apkopoja to pieredzi rokasgrāmatā, kas saucas „Garīgie vingrinājumi”. Plašākā kontekstā latīņu valodas izcelsmes vārds „rekolekcijas” nozīmē „savākt kopā no jauna”. Tas, ko cilvēks vēlas savākt no jauna, šeit pirmkārt ir attiecības ar Dievu, ar sevi un līdzcilvēkiem.

Piedalīties rekolekcijās nozīmē izrauties no ikdienas darbiem un steigas. Ja Jūsu dzīve ir spraiga un saspringta, pilna ar raizēm un rūpēm, tad, iespējams, Jums varētu noderēt klusuma laiks, kas ir pavadīts lūgšanās un pārdomās. Iespējams, ka pēc šāda laika Jūs atgriezīsieties mājās daudz mierīgāks, sirdī un prātā sakārtotāks. Bet varbūt Jūs vienkārši jūtat, ka vēlaties veltīt laiku Dievam un sev. Laiku, kurā lūgties un izrunāt savu dzīves stāstu, notikumu, pieredzi ar rekolekciju pavadītāju, kurš atvērti un nenosodoši ir gatavs Jūs uzklausīt. Lasīt tālāk


Rīgā, Gustava Zemgala gatvē savu vietu ir atradusi Mīlestības māja. Seno, nemoderno, pēc pirmā acu skatiena novārtā atstāto ēku tomēr piepilda dzīvība. Šeit mājvietu ir radis bērnudārzs, notiek konsultācijas bērniem un vecākiem, bet otrajā stāvā dzīvo divas ģimenes, kas iesaistījušās bērnudārza darbā.

Nelielā ekskursijā pa Mīlestības māju dodos ar tās idejas autori un vadītāju Inu Grasmani, kura kopā ar ģimeni uz Rīgu ir pārcēlusies no Bauskas, kur meklējami bērnudārza sākumi. Lasīt tālāk


Vārds ir dāvana. Otrs cilvēks ir dāvana

Dārgie brāļi un māsas,

Lielais gavēnis ir jauns sākums, ceļš, kas ved uz drošu mērķi – Augšāmcelšanās Lieldienām, Kristus uzvaru pār nāvi. Un šis laiks mums vienmēr ir uzstājīgs pamudinājums atgriezties: kristietis ir aicināts atgriezties pie Dieva «no visas sirds» (Jl 2,12), lai nesamierinātos ar remdenu dzīvi, bet augtu draudzībā ar Kungu. Jēzus ir uzticamais draugs, kurš mūs nekad nepamet, jo pat tad, kad grēkojam, Viņš pacietīgi gaida mūsu atgriešanos pie Viņa un ar šo gaidīšanu apliecina savu vēlmi dāvāt piedošanu (sal. Sv. Mises homīlija, 2016. gada 8. jūnijs).

Lasīt tālāk


2016. gada septembrī Rīgas Katoļu ģimnāzija uzsāka rakstura izglītības programmas aprobāciju. Doma par šādas programmas izveidi tika auklēta ļoti ilgi. Vērtībizglītības jomā darbojos kopš 1990. gada, kad pirmo reizi radās iespēja vispārizglītojošajās skolās svinēt Ziemassvētkus kristīgajā tradīcijā. Sekoja iespēja mācīt kristīgo mācību vispārizglītojošajās skolās, ko jau 25 gadu garumā daru Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Tā bija lieliska iespēja pēc 50 gadu ilga pārtraukuma nest kristīgās vērtības skolā. Tam, protams, bija nepieciešams iegūt atbilstīgu izglītību, un es arī visu šo laiku esmu mācījusies gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Lai gūtās zināšanas un pieredzi nodotu citiem skolotājiem, iesaistījos darbā Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, kur jau daudzus gadus docēju disciplīnu „Reliģijas pedagoģija”. Organizēju arī pedagogu profesionālās pilnveides tālākizglītības kursus, kur īpaši lielu interesi un atzinību izpelnījās kurss „Morāles jautājumi audzināšanas darbā vispārizglītojošajās skolās”, liecinot par skolotāju ieinteresētību vērtībizglītībā. Lasīt tālāk


Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais...” (Lk 1,49)

rgie brāļi un māsas,
šī gada 11. februārī visā Baznīcā un īpaši Lurdā tiks svinēta XXV Pasaules Slimnieku diena, kurai ir izvēlēts temats: Apbrīna par Dieva darbiem: “Lielas lietas man ir darījis Visvarenais...” (Lk 1,49). Šī diena, ko 1992. gadā iedibināja mans priekštecis svētais Jānis Pāvils II, un kas pirmo reizi tika svinēta 1993. gada 11. februārī tieši Lurdā, ir izdevība pievērst īpašu uzmanību slimnieku stāvoklim un, runājot vispārīgāk, cietēju stāvoklim.

Lasīt tālāk


Sv. Jānis Damaskietis saka, ka lūgšana ir prāta atsegšana Dieva priekšā. Kad mēs lūdzamies, mēs atklājam Viņam, kas mums vajadzīgs, atzīstam savas vainas, pateicamies par Viņa dāvanām un pielūdzam Viņa bezgalīgo majestāti. Lūk, pieci padomi, lai labāk lūgtos – kopā ar sv. Akvīnas Tomu.

5. Esi pazemīgs

Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka pazemība ir zema pašcieņa vai zems pašnovērtējums. Sv. Toms māca, ka pazemība ir spēja atpazīt patiesību un realitāti. Tā kā lūgšana pēc savas būtības ir mūsu “lūgums”, adresēts Dievam, tad pazemība ir ārkārtīgi svarīga. Caur pazemību mēs atskārstam savu nabadzību Dieva priekšā. Mēs esam pilnībā atkarīgi no Dieva itin visā un ikvienā mūsu eksistences mirklī – dzīvība, elpa, katra doma un rīcība. Kļūstot pazemīgāki, mēs aizvien dziļāk apzināmies nepieciešamību lūgties vairāk. 

Lasīt tālāk


“Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!” (Is 43:5)
Komunicēt cerību un uzticēšanos mūsu laikos

Pateicoties tehnoloģiju progresam, piekļuve medijiem ļauj neskaitāmiem cilvēkiem nekavējoties dalīties ar ziņām un tās plaši izplatīt. Šīs ziņas var būt labas vai sliktas, patiesas vai nepatiesas. Agrīnie kristieši salīdzināja cilvēka prātu ar pastāvīgi darbojošos dzirnakmeni; atkarīgs no dzirnavnieka, ko tas mals - labos graudus vai nevērtīgas nezāles. Mūsu prāts vienmēr “maļ”, tomēr no mums pašiem ir atkarīgs, ar ko mēs to barosim (sal. sv. Jānis Kasiāns, vēstule Leontijam). Lasīt tālāk


Tuvojoties Dominikāņu ordeņa dibināšanas 800. jubilejas gada noslēgumam 21. janvārī, piedāvājam fragmentu no Antona Rupaiņa vēsturiskā romāna “Baltie tēvi” - par to, kā pirms vairāk nekā 300 gadiem tika pieņemts lēmums sūtīt dominikāņu tēvus misijā uz Latgali. Vēsturiskais romāns "Baltie tēvi" savulaik publicēts žurnālā "Atpūta", kuru iespējams lasīt interneta vietnē www.periodika.lv

Saņēmuši panes Šostovickas lūgumu, Viļņas tēvi dominikāņi sanāca uz koncilu. Ar lielu nopietnību tie noklausījās panes Šostovickas ziņojumu, ka par spīti Livonijas ordeņa valdīšanai pār Māras zemes valsti, patieso kristīgo ticību pazīstot tikai neliela iedzīvotāju daļa pilsētu tuvumā. Nepārejamos mežos atrodamas apdzīvotas vietas, kur pagānisms ziedot visā savā pilnībā. Lasīt tālāk


Noslēdzot sarunu ciklu par Vatikāna II koncila nozīmi Universālajā Baznīcā un Latvijā, piedāvājam nelielu interviju ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociēto profesori Baibu Brūderi. Arī viņa bija viena no tiem ekspertiem, kas iesaistījās dokumentu izdevuma sagatavošanā latviešu valodā.

Kāda ir koncila dokumentu aktualitāte Latvijā šodien?

Vatikāna II koncila dokumenti bez šaubām joprojām ir aktuāli. Kāpēc? – Cilvēks tik ātri nemainās, un mūsu laikmets neveicina cilvēka „mainīšanos uz augšu”.

Lasīt tālāk


Nevardarbība: miera politikas veids

1. Šī jaunā gada sākumā, es sūtu sirsnīgus miera vēlējumus pasaules tautām un nācijām, valstu un valdību vadītājiem, kā arī reliģiskajiem, politiskajiem un kopienu līderiem. Es vēlu mieru ikvienam vīrietim, sievietei un bērnam, un es lūdzu, lai Dieva attēls un līdzība ikvienā personā ļauj mums citam citu atzīt par svētām dāvanām, kas apveltītas ar milzīgu cieņu. It īpaši konflikta situācijās respektēsim mūsu “dziļāko cieņu” un padarīsim aktīvu nevardarbību par mūsu dzīvesveidu. 

Lasīt tālāk


Dārgie jaunieši,

Kas no visām Eiropas malām un arī no citiem kontinentiem esat pulcējušies Latvijas galvaspilsētā Rīgā, lai piedalītos Tezē kopienas rīkotajās 39. Jauniešu dienās! Pāvests Francisks pauž īpašu garīgo tuvību, pārdomājot tikšanās pārdomu un lūgšanu centrā esošo tēmu – aicinājums liecināt par cerību -, jo arī viņš bieži ir brīdinājis jauniešus neļaut sev nolaupīt cerību. Pasaules Jauniešu dienās Krakovā viņš īpaši uzsvēra šo būtisko kristīgās ticības realitāti: “Brīdī, kad Kungs mūs aicina, Viņš skatās uz visu, ko mēs varam izdarīt, uz mīlestību, kurā spējam dalīties. Viņš vienmēr raugās nākotnē, rītdienā. Jēzus mudina jūs doties pretim apvārsnim, nevis muzejam.” (2016. gada 30. jūlijs)

Lasīt tālāk


Vēl viena būtiska brāļa Rožē mantojuma daļa blakus aicinājumam uz izlīgumu ir jauniešu uzņemšana un uzklausīšana. 1960. gados jaunieši lielā skaitā sāka apmeklēt jūsu kopienu. Daži vēsturnieki un žurnālisti uzskata, ka Tezē zināmā mērā iepriekš paredzēja notikumus, kas sagatavoja 68. gada maiju. Lai vai kā, Tezē prata sajust, cik svarīgi bija tā laika notikumi, un uz tiem attiecīgi reaģēt.

1960. gadu vidū brālis Rožē nenoliedzami apzinājās lielo plaisu, kas šķīra iepriekšējo paaudzi no jaunās paaudzes, plaisu, kura gatavojās izpausties ar līdz tam laikam nepazītu vardarbību. Viņš saprata, ka jauniešos ir jāieklausās, ka ir jāpiemērojas viņu patiesajām vajadzībām un gaidām. Ja viņiem tiktu atteikta pat uzklausīšana, rezultāts būtu kas vēl smagāks… Un tā attīstījās jauniešu uzņemšana. Es domāju, ka daudzi no viņiem ļoti jūtīgi uztvēra šo atvērtību sarunai, gatavību dialogam, to, ka tika piedāvāta telpa, kur brīvi paust savas domas un tikt uzklausītam. Lasīt tālāk


Kāds gudrs pedagogs ir teicis: „Bērns ir kā tīra lapa, uz kuras katrs atstāj savu zīmi.” Kādas zīmes mēs ierakstīsim savu bērnu dvēselēs? Vai mēs apzināmies, ka esam atbildīgi par saviem vārdiem, darbiem un arī nolaidībām? Vecāku pienākums ir gādāt ne tikai par savu bērnu fiziskajām, bet arī garīgajām vajadzībām – par audzināšanu ticībā un mīlestībā, lūgšanā un tikumos. Ir trīs būtiskas lietas, par kurām vecāki nedrīkst aizmirst: lūgties kopā ar bērniem, svētīt viņus un teikt apliecinājuma vārdus. Tas bērniem dod spēku pārvarēt grūtības un ticēt savām spējām.

Pāri visam – lūdzieties kopā ar bērniem! Pedagogi saka: „Ja gribat bērnam kaut ko iemācīt, māciet līdz pieciem gadiem, jo pēc tam var būt par vēlu.” Kopš Kristības vecāku pienākums ir katru vakaru lūgties bērna klātbūtnē. Ieteicams balsī lūgt „Tēvs mūsu”, „Esi sveicināta, Marija” vai „Gods, lai ir...” lūgšanu. Šī lūgšana, pirmkārt, būs svētība jūsu bērnam, kas vēlāk palīdzēs pārvarēt bailes no tumsas un nakts, otrkārt – labs piemērs. Vecākiem jāatceras, ka bērni sekos viņu paraugam, nevis viņu padomiem. Ja vecāki lūdz Dievu, iet uz dievnamu, tad arī bērni, kad paaugsies, darīs to pašu. Savukārt, ja vecāki nelūdzas, arī bērni diez vai to darīs. Lasīt tālāk


Svētā pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi atgādina būtisku patiesību, ka visas Baznīcas dzīves avots un kalngals ir Euharistija - Svētā Mise, Kunga Mielasts. Baznīca dzīvo no Euharistijas gan garīgā ziņā, gan lielā mērā arī laicīgā ziņā. Šis raksts ir veltīts, kādai senai Baznīcas tradīcijai, kura nāk no pirmkristiešu laikiem. Taču, kā daudzas senas tradīcijas, tā piedzīvo zināmu aizmirstību. Runa ir par Svētās Mises nodomiem, kurās tā tiek upurēta. „Saskaņā ar pārbaudītu Baznīcas ieradumu katrs priesteris, kas celebrē vai koncelebrē Svēto Misi, drīkst pieņemt stipendiju, lai viņš upurētu Svēto Misi kādā noteiktā nodomā”. (KTK 945, §1).

Lasīt tālāk


Turpinot iepazīstināt lasītājus ar Vatikāna II koncila dokumentu latviešu izdevumu, šoreiz par koncila aktualitāti mūsdienu Latvijā pārdomās dalās viens no izdevuma sagatavošanā iesaistītajiem ekspertiem priesteris Mihails Volohovs. 

Vatikāna II Koncils ir epohāls notikums un ir ietekmējis Baznīcas dzīvi XX gadsimtā, un šī ietekme turpinās arī mūsdienās. Fakts, ka koncila dokumenti (4 konstitūcijas, 9 dekrēti un 3 deklarācijas) vienkopus latviski tiek izdoti nedaudz vairāk nekā pēc 50 gadiem pēc koncila noslēguma, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Koncila pilntiesīgi dalībnieki pirmām kārtām jau ir diecēžu bīskapi — un jau šajā ziņā Katoļu Baznīcas Latvijā situācija aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados nebija viegla: sākotnēji tēvu vidū bija bīskapi A. Urbšs, J. Rancāns un B. Sloskāns, kuri kopš Otrā pasaules kara beigām atradās trimdā un reāli nebija saistīti ar diecēžu dzīvi Latvijā. Lasīt tālāk


10. decembrī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē tika atvērts Vatikāna II koncila dokumentu izdevums latviešu valodā. Šoreiz piedāvājam sarunu ar Rīgas Teoloģijas institūta docētāju priesteri Paulu Kļaviņu par dokumentu nozīmi šodien. 

Kāda ir Vatikāna II koncila dokumentu aktualitāte šodien?

Šiem vispārējiem jeb ekumeniskajiem konciliem ir liela nozīme Baznīcas dzīvē. Pēc ekumeniskā koncila bīskapi parasti devās mājās un organizēja šīs mācības pieņemšanas procesu, sinodes. Tas nenotika uzreiz. Pagāja ilgs laiks, līdz dokumenti nonāca līdz cilvēku apziņai. Lasīt tālāk


Dieva sirds dziļumos pulsē kāda vēlme: darīt mūs līdzdalīgus Viņa mīlestībā, kuras dēļ un kurā mēs esam radīti. Lai to īstenotu, Viņš nolēma padarīt par neesošu attālumu starp debesīm un zemi, “kļūdams miesa”, kļūdams par “cilvēku starp cilvēkiem”, un Viņš mums deva Jēzu, “Dievu ar mums”.

Šajās dienās, kas vēl atlikušas līdz Ziemassvētkiem, kā ģimene atklāsim šīs mīlestības skaistumu, to, ka tā mums dota bez atlīdzības. Lai ko mums nāktos piedzīvot, lai kādas problēmas mums būtu jārisina, lai kādi lēmumi jāpieņem, lai kādas ciešanas mājotu mūsu sirdī… Dievs mūs neatstāj vienus, Viņš nepaliek vienaldzīgs, Viņš ir mums tuvu klāt. Dieva uzticība atver sirdi dialogam ar Viņu lūgšanā, kas ir pilna paļāvības. Laimīgu ceļu un priecīgus Ziemassvētkus!

Lasīt novennu


Rīt, 16. decembrī, aprit 100 gadi kopš svētīgā tēva Honorāta Kozmiņska piedzimšanas debesīm. Par godu šim notikumam kapucīnu tēvi un tēva Honorāta dibināto kongregāciju māsas Latvijā ielūdz uz īpašu šai dienai veltītu piemiņas vakaru. Gaidot šo notikumu un izdzīvojot šo Adventa laiku, varam iepazīties ar tēva Honorāta piedāvātajiem līdzekļiem, kā stiprināt un atdzīvināt savu ticību.

  • Ik dienas pateikties Dievam par ticības dāvanu un lūgt, lai Viņš šajā ticībā uzturētu līdz nāvei;
  • Ik dienas skaitot ticības apliecinājumu, uzmodināt ticību tajā ietvertajiem noslēpumiem;
  • Bieži uzmodināt sevī vēlēšanos labāk visu zaudēt nekā atkāpties no katoliskās ticības;

Lasīt tālāk


Novembrī Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūts sadarbībā ar Baskāju karmelītu laju ordeni un Karmela Ekleziālo kustību organizēja konferenci "Svētā Jāņa no Krusta mācības psiholoģiskie aspekti", kurā uzstājās profesore Dr. psych. Veronika Azofeifa Espinosa no Kostarikas. Konference aizritēja intensīva dialoga un diskusiju garā.

Kā norādīja profesore, ikvienā no mums mīt noslieces un vēlēšanās, ko sv. Jānis no Krusta sauc par “apetītēm” pēc tām redzamajām lietām, kas dvēselei uzliek nastu. Tāpēc Dievs darbojas, lai mūs šķīstītu, “tumšā naktī” iztukšotu dvēseli un vestu pretī apetītes, pat vēlmju pret šīm lietām trūkumam, un atgrieztu dvēseli vienīgi pie sevis pašas.

“Tumšās nakts” pirmajā posmā svētajam tiek ieteikts sadedzināt zivs sirdi, kā to izdarīja Tobija pirms apprecēja Sāru: smarža izplatīsies un, kad dēmons to saodīs, tas bēgs un nekad vairs viņam netuvosies (Tob 6, 17). Lasīt tālāk


Vai mācība par “tumšo nakti” var iepriecināt, palīdzēt, parādīt ceļu uz gaismu? Tam, kas atrodas dziļākajā pusnakts tumsā, diezin vai. To zina arī Jānis no Krusta. Tieši tādēļ, ka dziļās nakts pārdzīvojumam nepiederas svinīgi apgalvojumi un pamācības, cilvēks jūtas zaudējis katru cerību. Viņš jūtas debesu un zemes atstāts... Šeit vairs nevar līdzēt pamācīšana, bet tikai pieredze, proti, pretējā pieredze: ka ir vēl Kāds, kas ar mani saista cerības, Kāds, kas pazīst manu dvēseli un arī tagad to saprot...

Vienu no skaistākajāmm siltuma un sirsnības pilnām vēstulēm Jānis no Krusta sūta donjai Huanai no Granādas šādā nakts situācijā.

Lasīt tālāk Jāņa no Krusta vēstuli


Sestdien, 10. decembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē tika atvērts Vatikāna II koncila dokumentu izdevums latviešu valodā. Jautājumus par to, kāpēc dokumentu izdošana latviešu valodā ir tik būtiska, kam tie būs interesanti un kā tos lietot, katolis.lv uzdeva vairākiem ekspertiem, kas bija iesaistīti koncila dokumentu izdevuma sagatavošanā latviešu valodā.  Kā pirmo piedāvājam sarunu ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Lasīt interviju


Otrajā Adventa svētdienā, 4. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī, notika pirmizrāde dzejnieces Annas Rancānes lugai „Bišumāte un Vilkacis”. Izrādi iestudējis režisors Valdis Lūriņš, tajā spēlē tādi aktieri kā Marija Bērziņa, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Ilze Rūdolfa, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Uldis Norenbergs, Normunds Laizāns, Voldemārs Šoriņš. Scenogrāfiju veidojis Oskars Dreģis, mūziku komponējis Valdis Zilveris. Izrāde ir teātra repertuārā, un ir tā vērta, lai tiktu skatītāju līdzdzīvota un līdzdomāta. Jo garīgā realitāte vienmēr ir vērta. Un par to saistībā ar šo uzvedumu ir šeit lasāmie skatījumi.

Lasīt tālāk


6. decembris ir svētā Nikolaja diena. Daudzās Eiropas tautu tradīcijās, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, kā arī citās Centrāleiropas valstīs, svētais Nikolajs ir bērnu aizbildnis un pazīstams kā slepens dāvanu nesējs nabadzīgiem bērniem. Leģendas, kas apvij viņa būtību, mums arvien stāsta par neaprakstāmo labsirdību, kas plūdusi no šī cilvēka.

Mūsdienās svētā Nikolaja un Ziemassvētku vecīša, kas tiek saukts arī par Santa Klausu, tēls ir saplūdis vai arī Nikolaja vietā tiek piesaukts tikai Ziemassvētku vecītis, kurš bērnus apciemo un apdāvina Ziemassvētku laikā, nevis 6. decembrī, svētā Nikolaja dienā. Lai veicinātu izpratni par svēto Nikolaju, Vācijas katoļu organizācija “Bonifatiuswerk” 2002. gadā uzsāka akciju “No Ziemassvētku vecīša brīva zona”. Akcijas ietvaros tiek uzsvērts, ka svētais Nikolajs bija reāli dzīvojusi personība, kas palīdzējusi nabagiem, īpaši nabadzīgiem bērniem. Savukārt Ziemassvētku vecītis ir 20. gs. pirmajā pusē radīts tēls, kas saistīts ar patērētājsabiedrības ideāliem. Svētais Nikolajs ir tas, kurš iedvesmo arī šodien darīt labus darbus.  Ņemot vērā, ka viņš ir bērnu aizbildnis, akcijas ietvaros tiek piedāvātas dažādas preces ar svētā Nikolaja simboliku, bet iegūtie līdzekļi tiek ziedoti iestādēm, kurās aug bez vecākiem palikuši bērni.

Lasīt tālāk


Tur, kur piedzimst Dievs, dzimst cerība; un tur, kur dzimst cerība, cilvēki no jauna atrod savu cieņu. (Francisks, Urbi et orbi, 25.12.2015.)

Ir sācies Advents un līdz ar to arī jaunais liturģiskais gads Baznīcā. Ko ir vērts zināt par šo gaidīšanas un cerības laiku? Vārds „Advents” (latīņu valodā adventus) nozīmē atnākt, tuvoties un ir attiecināms uz Kristus atnākšanu, Viņa piedzimšanu. Adventa laiks ir dots, lai mēs sagatavotos Kristus dzimšanas svētkiem. Sākotnēji Advents ilga četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Mūsdienās Advents iekļauj tikai četras svētdienas pirms svētku vigīlijas, no kurām pēdējā var iekrist 24. decembrī. Šogad ir visgarākais Advents, kas ilgst 28 dienas – pilnas četras nedēļas. Adventa laiks noslēdzas Ziemassvētku vigīlijā – 24. decembrī pirms Vesperēm.

Adventa laikam ir divas daļas: pirmajā daļā, kas iesākas ar Adventa pirmo svētdienu un ilgst līdz 16. decembrim, Bībeles teksti runā par Kristus otrreizējo atnākšanu laiku beigās un gatavo mūs uz sastapšanos ar Kristu, kurš ir tasinīgs un arī žēlsirdīgs Tiesnesis. Katehēze par Viņa otrreizējo atnākšanu godībā ir principiāli svarīga. Tā skar cilvēka dzīves pašus pamatus, jo izklāsta kristīgās ticības atbildi uz pamatjautājumu, kas ir būtisks visos laikmetos: „No kurienes mēs nākam?”, „Kurp ejam?”, „Kāds ir mūsu galamērķis?”, „No kurienes nāk un kurp aiziet viss, kas pastāv?” Šie dziļi eksistenciālie jautājumi nav atdalāmi viens no otra. Tie ir izšķiroši visas mūsu dzīves un rīcības jēgai un virzībai. Pēc savas dabas cilvēks ir reliģiska būtne un tieši šī transcendentālā dimensija padara viņa dzīvi vērtīgu un nozīmīgu. Neaizmirsīsim svētā Jāņa no Krusta vārdus: „Dzīves novakarē mēs tiksim tiesāti pēc mīlestības.” Lasīt tālāk


Psalmi

Sadaļā “Svētie Raksti” tagad ir pieejams ne tikai Jaunās Derības tulkojums, bet arī apjomīgākās Vecās Derības Psalmu grāmatas Katoliskās Baznīcas apstiprināts tulkojums latviešu valodā: http://katolis.lv/biblioteka/svetie-raksti/psalmi.html.

Baznīca gan aicina, gan veicina Svēto Rakstu lasīšanu un pazīšanu. Taču vienmēr der apskatīties, kas ir attiecīgo Bībeles tekstu izdevis. “Nihil obstat” un “Imprimatur” ir zīme tam, ka attiecīgais izdevums ir brīvs no kļūdām ticības un morāles jautājumos.

Šobrīd latviešu katoļu lasītājam ir pieejami šādi Baznīcas apstiprināti Svēto Rakstu izdevumi:

1. “Mūsu Kunga Jēzus Kristus Jaunā Derība”, no latīņu teksta tulkojis prelāts Vincents Strelēvics;
2. “Vecās Derības Svētie Raksti. Psalmi”, pēc Jaunā romiešu psalterija tulkojis pr. St. Mozga;
3. Lekcionārijs, satur atsevišķus Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu fragmentus lasījumiem Svētajā Misē; šos tekstus varam atrast ikmēneša izdevumā “Mieram Tuvu”.

Kā redzams, pilns Svēto Rakstu krājums, it īpaši to varam teikt par Vecās Derības kanonu mūsdienu Latvijas katolim nemaz nav pieejams. Protestantu izdotās Bībeles, piem., 1965. gada revidētais izdevums ir nepilnīgs, jo iztrūkst vairākas Vecās Derības kanonā iekļautās grāmatas – Tobija, Judītes, Makabiešu pirmā, Makabiešu otrā, Gudrības, Sīraha dēla, Baruha, kā arī vairākas (Daniēla, Esteres) ir nepilnas. Jaunais Bībeles tulkojums, kas satur visas augstākminētās grāmatas, drīzāk ir kompromiss starp dažādas konfesijas pārstāvošiem izdevuma veidotājiem. Turklāt tas satur arī tādas grāmatas, kas nav iekļautas Vecās Derības kanonā.


Ja skolā tiek stāstīts par cilvēka fizioloģisko radīšanu, tajā pašā laikā neinformējot par to, ka Dievs rada cilvēka dvēseli tā ieņemšanas brīdī, kā māca tradīcija no sv. Akvīnas Toma līdz pat pāvestam Pāvila VI darbā Humanae Vitae, tad tiek aizmirsts kaut kas tik ļoti svarīgs kā cilvēciskās būtnes pilnīgā identitāte.
Es jautāju: kad sākas mūžīgā dzīve? Jūs atbildēsiet: ieņemšanas brīdī.

Jā. Mēs ticam, ka Dievs rada saprātīgu dvēseli ieņemšanas brīdī, un no šī brīža sākas dvēseles un miesas vienotība, kas veido cilvēcisku būtni. Dvēsele ir mūžīga. Tā nekad nemirst. Mēs ticam miesas, kurā mājo Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestība, augšāmcelšanai.

Kad mēs runājam par auglību, mēs runājam par laulību, kas ir atvērta dzīvībai. Laulības identitāti veido mīlestība, kas tiek izdzīvota vienotībā – nesaraujamībā, un atvērtībā uz dzīvību, kas ir auglība. Ir cilvēki, kas domā un rīkojas pretēji – ir aizvērti dzīvībai. Lasīt tālāk


Mācies no vakardienas, dzīvo šodien un ceri uz rītdienu. (Autors anonīms)

18. novembris ir ļoti nozīmīga diena mūsu tautai. Par to nākas domāt it īpaši tagad, kad strauji tuvojas Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena. Mīlēt savu dzimteni nozīmē tai kalpot – no vienas puses sekmēt valsts un sabiedrības kopējo labumu, bet no otras – vajadzības gadījumā to dažādos veidos aizstāvēt. Kalpošana tēvzemei ir gan pateicības, gan mūsu mīlestības pret to apliecinājums. Īsos vārdos to precīzi formulēja izcilais poļu rakstnieks un filozofs Cipriāns Kamils Norvids: „Tēvzeme ir mūsu visu kopīgs pienākums.” Lasīt tālāk priestera Andra Ševela MIC rakstu


Plašsaziņu līdzekļos pieejams daudz informācijas, notiek diskusijas par kontracepcijas tēmu. Šo diskusiju ietvaros tiek lietots jēdziens “kontraceptīvā mentalitāte”. Diskusijās sastopami gan absolūti šīs mentalitātes piekritēji, kuri uzskata, ka šī mentalitāte ir laba un veicināma, jo samazina abortu veikšanu un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, un kontracepcijas aizstāvji, izmantojot farmācijas jaunākos sasniegumus, patiesībā cīnoties par brīvību. Bet ir arī lasāms gluži pretējais – visbiežāk Baznīcas pārstāvju viedoklis, kas norāda uz šīs mentalitātes bīstamību un kas aicina savus sekotājus to neizvēlēties, bet gan tās vietā dot priekšroku citai alternatīvai – dabiskai ģimenes plānošanai. Lasīt tālāk


2016. gada 19. novembrī karmelītu tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus (īstajā vārdā - Anrī Grialū) tiks pasludināts par svētīgo. Beatifikācijas procesa tiešraide no Aviņonas Francijā būs skatāma www.ktotv.com no plkst. 12.00 pēc Latvijas laika. 

“Visas manas dzīves pamatā ir Svētā Gara atklāšana. Es Viņu saucu par savu draugu, un man šķiet, ka man ir iemesls tā rīkoties.”

Karmelītu ordenis Baznīcai ir devis daudz svēto. Pazīstamākie no tiem ir Avilas Terēze, Jānis no Krusta un Terēze no Bērna Jēzus. Godināmais tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus arī ir no Karmela garīgās ģimenes. Viņam, kas dzīvoja 20. gadsimtā, Dievs uzticēja veikt šī garīguma sintēzi un izveidot Karmela garīguma skolu, kas attiecas ne tikai uz klosterļaudīm, bet arī (un it īpaši) uz lajiem. Viņš šo garīgumu aktualizēja un darīja saprotamu mūsdienu cilvēkiem. Tēvs Marija Eugēnijs bija aicināts būt teologs un garīgais vadītājs, kam pateicīgas ir nu jau tūkstošiem dvēseļu, kuras gaismu savai garīgajai dzīvei smēlušās viņa mācībā, dzīves piemērā un grāmatās. Lasīt tālāk


Eņģeļi ir ārkārtīgi augsti attīstītas garīgas būtnes. Viņu eksistence ir ticības patiesība, un tā pamatojas gan Svēto Rakstu liecībā, gan Tradīcijā. Tā kā viņi pieder pie Dieva radītās acīm neredzamās realitātes daļas, viņi aizvien paliek liels noslēpums, kas turklāt ar savām spējām un īpašībām ievērojami pārspēj cilvēkus.

Eņģeļu būtība un darbība

Lai labāk saprastu, kā šīs būtnes darbojas radītajā pasaulē, spēj ietekmēt cilvēkus un atstāt iespaidu uz viņu dzīvi, nepieciešams iepazīties ar pašu eņģeļu dabu un viņiem piemītošajām spējām. Tādēļ vispirms skaidrosim vārda “eņģelis” nozīmi un pielietojumu Svētajos Rakstos un Baznīcas tēvu, sholastikas laika teologu un Maģistērija skatījumu uz eņģeļu būtību un dabu. Pēc tam pievērsīsimies teologu Paskala Parentes un Žana Danielou teoloģiskajai refleksijai par svētā Dionīsija Areopagīta un svētā Jāņa no Damaskas darbos pausto skatījumu par eņģeļu prātu, izteiksmes veidu, spēju mīlēt un brīvo gribu. Aplūkosim arī jautājumu par eņģeļu varu, ar ko Dievs viņus apveltījis, un kā tā var tikt izmantota materiālajā pasaulē, vienlaikus apzinoties, ka cilvēka prāts ir pārāk ierobežots, lai eņģeļus pilnībā izprastu. Lasīt tālāk


Lunda, 2016. gada 31. oktobris 

“Palieciet manī, un es jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī” (Jņ 15:4)

Ar pateicīgām sirdīm

Ar šo vienoto paziņojumu mēs esam priecīgi un pateicīgi Dievam par šo kopīgo lūgšanu Lundas katedrālē, iesākot šo gadu, kas veltīts Reformācijas 500 gadu atcerei. 50 gadu ilgais stiprinošais un auglīgais ekumeniskais dialogs starp katoļiem un luterāņiem ir palīdzējis mums pārvarēt daudzas atšķirības, un padziļināt mūsu savstarpējo sapratni un uzticēšanos. Tajā pašā laikā, mēs esam kļuvuši tuvāki viens otram ar kopīgu kalpošanu mūsu kaimiņiem – kas bieži vien piedzīvo ciešanas un vajāšanas. Ar dialogu un kopīgu liecību mēs vairs neesam svešinieki. Drīzāk mēs esam sapratuši, ka tas, kas mūs vieno, ir varenāks, nekā tas, kas mūs šķir. Lasīt tālāk


1.  Lai augšāmceltos ar Kristu, ir jānomirst ar Kristu, ir nepieciešams „atstāt miesas mājokli un būt mājās pie Kunga” (2 Kor5,8). Ar instrukciju Piam et constantem, kura tika izdota 1963. gada 5. jūnijā, Svētais Krēsls noteica, „uzticīgi saglabāt ieradumu apglabāt mirušo ticīgo miesas”, tomēr piebilstot, ka kremācija „pati par sevi nav pretrunā kristīgajai reliģijai”, un tiem, kuri ir izteikuši vēlēšanos tikt kremēti, turpmāk netiek liegti sakramenti un kristīgā apbedīšana ar noteikumu, ka šī izvēle netika pieņemta ar mērķi noliegt kristīgās dogmas vai lai apliecinātu naidu pret reliģiju un Katolisko Baznīcu.[1] Vēlāk šīs disciplinārās izmaiņas tika iestrādātas Kanonisko likumu kodeksā (1983) un Austrumu Baznīcu likumu kodeksā (1990). 
Lasīt tālāk


Pirms dažiem gadiem kādā Ziemeļitālijas skolā ticības mācības skolotājs savai klasei bija izskaidrojis līdzību par “pazudušo dēlu” un pēc tam licis skolēniem brīvi uzrakstīt savas pārdomas par dzirdēto. “Nospiedošais vai­rākums” izvēlējās šādu stāsta noslēgumu – tēvs sagaida “pazudušo dēlu”, stingri viņu soda un nosūta pie saviem kalpiem. Tā ir mācība par ģimenes īpašumu notriekšanu...

Bet tā taču ir gluži cilvēciska reakcija! Arī vecākā dēla reakcija ir cilvēciska. Turpretim Dieva žēlsirdība ir dievišķa.

Kāda ir Jūsu pieeja šim vecākā dēla kompleksam? Reizēm pat Baznīcā dzirdam: pārmērīga žēlsirdība! Baznīcai taču jānosoda grēks...

Baznīca nosoda grēku, jo tai ir jāsaka patiesība: tas ir grēks. Bet vienlaicīgi Baznīca arī apskauj grēcinieku, kurš sevi par tādu atzīst, uzrunā viņu, stāsta par Dieva bezgalīgo žēlsirdību. Jēzus piedeva pat tiem, kas Viņu piesita krustā un zaimoja. Lasīt tālāk


Šogad Nobela prēmija literatūrā piešķirta ASV dzimušajam mūziķim un dziesmu autoram Bobam Dilanam, 13. oktobrī paziņoja Nobela komiteja. Nobela prēmija mūziķim piešķirta par jaunu poētisko izteiksmju radīšanu amerikāņu dziesmu tradīcijās.

Bobs Dilans ir dzimis ebreju ģimenē, bet 1970. gadu beigās kļuva par pārliecinātu kristieti. Viņš ierakstījis divus gospeļu albumus, kā arī viņa dziesmu tekstos jūtama Svēto Rakstu ietekme. Vairākas Dilana dziesmas veltītas kristietības tēmai, runājot ne tikai par Dievu, bet arī Svēto Garu, Jēzu Kristu un Jaunavu Mariju. Kopš 80. gadu vidus Bobs Dilans savās intervijās ir mēģinājis distancēties no reliģiskās pārliecības, tomēr joprojām uzskata, ka “pastāv augstāks spēks, un šī pasaule nav viss, jo ir vēl cita pasaule, kurā mēs reiz nokļūsim”. Lasīt tālāk

 


16. oktobri ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir izsludinājusi par Pasaules pārtikas dienu. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pārtikas pieejamību visā pasaulē un stiprināt solidaritāti cīņā pret badu. Šogad Pārtikas dienas tēma ir: “Klimats mainās. Arī pārtikai un lauksaimniecībai jāmainās”. Lai gan astotā daļa pasaules iedzīvotāju cieš no bada, pasaulē tiek izmesta aptuveni trešā daļa derīgas pārtikas. Kā skaidro speciālisti, daļa derīgas pārtikas aiziet nebūtībā vēl pirms nokļūšanas līdz patērētājam. Lasīt tālāk


Ir saulains ceturtdienas rīts. Pl. 9.15. Rīgas Doma Marijas kapelu apgaismo sveces. Klusa gaisma izgaismo Tezē krustu un ikonu. Uz paklājiņa izkārtotajos lūgšanu ķeblīšos jau iekārtojušies Tezē brāļi un brīvprātīgie, kas savu darba un kalpošanas dienu sāk ar nepilnu stundu Dieva priekšā. Tāpat kā tas notiek viņu kopienā Francijā – mazajā Tezē ciematiņā. Un tiešām, atliek vien dzirdēt pirmās dziesmas pirmās taktis, lai sajustos kā tur, kur kapelā kopā sapulcējušies tūkstoši. Šeit viņi ir tikai 20, bet arī te viņi ir kopiena, pēc tam skaidros brālis Han-Jol, kas ir atbildīgs par Tezē brāļu kopienu Rīgā laikā, kad notiek gatavošanās Tezē Eiropas jauniešu tikšanās reizei. Lasīt tālāk


Reiz svētais Francisks, iedams ar brāli Leonu no Perudžas uz Santa Maria deļi Andželi ziemas laikā, kad viņu stipri mocīja milzīgs aukstums, uzsauca brālim Leonam, kas gāja pa priekšu, sacīdams šādi: “Brāli Leon, kauč arī mazie brāļi visā pasaulē parādītu lielu un pamācošu svētuma piemēru, tomēr pieraksti un cītīgi atzīmē, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, iedams tālāk, svētais Francisks viņam uzsauca otru reizi: “Ak, brāli Leon, ja arī mazais brālis atdotu acu gaismu aklajiem, izstieptu taisnus saliektos, izdzītu velnus, atdotu dzirdi kurlajiem, valodu mēmajiem un, vēl jo vairāk, uzceltu miroņus, kas gulējuši nāvē četras dienas, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, mazliet paiedams, svētais Francisks skaļi sauca: “Ak, brāli Leon, ja mazais brālis zinātu visas valodas un visas zinības un visus rakstus, tā ka prastu pareģot un atklāt ne tikai nākotni, bet arī apziņas dziļumus un cilvēku noslēpumus, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Paiedams mazliet tālāk, svētais Francisks atkal skaļi sauca: “Ak brāli Leon, Dieva aitiņ, ja arī mazais brālis runātu eņģeļu mēlēs un zinātu zvaigžņu ceļus un zāļu spēkus un ja viņam tiktu atklātas visas zemes bagātības un viņš pazītu putnu un zivju, un visu dzīvnieku un akmeņu, un ūdeņu spēkus, raksti, ka tas nav pilnīgs prieks.” Un, paiedams vēl kādu gabalu, svētais Francisks skaļi sauca: "Ak brāli Leon, ja arī mazais brālis prastu tik labi sludināt, ka pievērstu visus neticīgos Kristus ticībai, raksti, ka nav tur pilnīga prieka." Lasīt tālāk


2016. gada 3. oktobrī Rīgas Garīgais seminārs svinēja savas aizbildnes svētās Terēzes no Bērna Jēzus svētkus. Pēc svētku Svētās Mises Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta asociētā profesore Baiba Brūdere par svēto nolasīja referātu. 

Ievads
Žēlsirdības gads, ko Jēzus mums šogad visiem dāvā, lēnām ievirzās noslēguma taisnē. Ir saņemts jau daudz žēlastību un, iespējams, kā atbilde uz to – pieņemtas arī dažas apņemšanās. Varbūt viena no tām varētu būt – censties labāk un uzticīgāk īstenot savu piederību Kristum? Žēlsirdīgajam Kristum, kurš ir žēlsirdīgs ar mums un kurš ļoti vēlas ar mūsu starpniecību izplatīt savu žēlsirdību tālāk citiem. Bet šim nolūkam vajadzīgs, lai arī mēs mācītos žēlsirdību. Svētajai Terēzei no Bērna Jēzus te ir ko teikt, viņai, kas 14 gadu vecumā pieņēma lēmumu „neko neatteikt Jēzum”. Neko neatteikt Jēzum - kādi dziļumi!

Lasīt tālāk


Lai pievērstu sabiedrības uzmanību veco ļaužu dzīves grūtībām, veciem vientuļiem cilvēkiem un iedzīvotāju novecošanas problēmām, 1. oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā veco ļaužu diena. Pāvests Francisks daudzkārt ir iestājies par cieņu un mīlestību pret šiem cilvēkiem, taču jo īpaši silta un sirsnīga bija pirms diviem gadiem organizētā tikšanās ar vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecvecākiem, uz kuru Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies vairāk nekā 50 tūkstošu cienījama vecuma cilvēku. Daudzi no viņiem ieradās savu bērnu un mazbērnu pavadībā.

Lasīt pāvesta Franciska uzrunu


Ir pienācis 29. septembris, kad Baznīca savā liturģijā svin erceņģeļu Miķeļa, Gabriēla un Rafaēla svētkus, drīz būs 2. oktobris – sargeņģeļiem veltīta diena liturģiskajā kalendārā. Tādēļ ir vērts nedaudz tuvāk iepazīties ar to, kas ir eņģeļi un kas viņus raksturo. Šim nolūkam ieskatīsimies atziņās, kuras izteicis svētais Akvīnas Toms, – viens no Baznīcas visu laiku izcilākajiem teologiem.

Eņģeļi vispirms ir radības tāpat kā mēs. Tie nav pastāvējuši mūžīgi, bet ir Dieva radīti reizē ar materiālo pasauli. Kunga radošums ir dižāks nekā mēs ikdienā apzināmies – tas izpaužas ne tikai redzamajās lietās, bet arī lielā pulkā mums neredzamu būtņu, kas nav padotas iznīcībai.

Kā zināms, pasaulē nav divu vienādu cilvēku, pat dvīņi savstarpēji atšķiras izskatā vai raksturā. Tāpat arī nav divu vienādu eņģeļu – katram no tiem ir sava personība. 

Lasīt tālāk


Apmeklējot Romu un pastaigājoties pa Svētā Pētera laukumu, acis pašas neviļus veras augšup uz laukuma centrā novietoto obelisku.

Vārds “obelisks” cēlies no grieķu vārda “obelos”, kas nozīmē “adata”, un tas parasti tika izgatavots no monolīta akmens bluķa. Pagāniem tas bija saules simbols, kas simbolizēja plūsmu starp debesīm un zemi; veids, kā komunicēt ar dievišķo. Tika uzskatīts, ka obeliskā mājo saules dievs Ra. Senās Ēģiptes arhitektūrā obeliski ieņēma nozīmīgu vietu – tie tika novietoti pie tempļa ieejas. Mūsdienās tie atrodami ne tikai Ēģiptē, bet arī dažādās pasaules vietās – pašā Romā vien to ir astoņi, neskaitot Senās Romas un mūsdienu obeliskus.

Lasīt tālāk


Nemaz nevajag daudz, lai tava dzīve būtu patiesi dievbijīga; pietiek, ja tu garīgajā dzīvē izvēlies dažus principus un tos realizē.

Pirmais padoms ir sv. apustuļa Pāvila teiktais: tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu (Rom 8, 28). Tas tiesa, ka Dievs pat ļauno var pārvērst labajā, taču ar noteikumu, ka cilvēks atdos Viņam visu bez nosacījumiem, tātad arī grēkus (no kuriem Dievs mūs ne vienmēr pasargā) Viņš savā visvarenajā apredzībā spēj vērst mums par labu, ja vien mēs Viņam kalpojam. Tā piemēram, ja ķēniņš Dāvids nebūtu pieļāvis grēku, tad gan viņš laikam nekad nebūtu kļuvis tik pazemīgs. Tāpat arī Magdalēna tik dedzīgi nemīlētu Jēzu, ja viņai nebūtu piedoti daudzie grēki, savukārt, Jēzus tos nepiedotu, ja viņa nebūtu tos pieļāvusi.

Lasīt tālāk


No 2016. gada jūlija līdz septembra beigām Svētās Ģimenes mājā notiek četru semināru cikls, ko organizē biedrība “Ģimenes attīstības un kultūras centrs “Alise”” un finansiāli no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds. Semināru mērķis ir ģimenes problemātikas akcentēšana. Semināra rīkotāji plāno arī iesaistīties Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētā „Cilvēkdrošības kursa” satura izveidē. Par biedrības ikdienu un aktivitātēm stāsta tās vadītāja Vineta Preisa.

Jau desmit gadus

Biedrība “Alise” darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. V. Preisa stāsta: “Varbūt mūsu darbība līdz šim nav bijusi tik sabiedriski redzama. Sākotnēji bijām orientēti uz interešu izglītību, jo biedrību veidojām kā domubiedri, kuriem pamatā ir mākslinieciska izglītība. Piedāvājām radošas nodarbības bērniem, rīkojām nometnes, kā arī centāmies domāt, kā varam palīdzēt organizēt brīvo laiku bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.” Lasīt tālāk


Otrajā septembra svētdienā mēs Latvijā svinam Tēva dienu. Lūk, dažas pārdomas par tēva lomu un uzdevumiem ģimenē.

Šodien mēs dzīvojam lielā paātrinājumā. Būdami nemitīgā steigā, mēs daudzus darbus atliekam uz pēdējo minūti. Tā rezultātā bieži vien nākas piedzīvot, ka steidzami darāmais mums kļūst svarīgāks par patiesajām vērtībām. Pieredze rāda, ka vairums mūsdienu vīriešu ir nodarbināti ar milzum daudz, viņuprāt, svarīgām lietām, visai bieži aizmirstot, ka viņu galvenais uzdevums ir būt mīlošiem un atbildīgiem vīriem un tēviem.

Apustuliskajā pamudinājumā „Familiaris consortio”, kas tika publicēts 1981. gada 22. novembrī, pāvests Jānis Pāvils II atgādināja četras svarīgākās funkcijas, kuras jāveic ikvienam tēvam, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus ģimenes vispusīgai attīstībai. Lasīt tālāk pr. Andra Ševela rakstu


Turpinot rubriku "Ekoloģiskā atgriešanās" un atzīmējot Pasaules lūgšanu dienu rūpēs par radību, šoreiz ieskatīsimies savā drēbju skapī. Cik videi draudzīgi, sociāli atbildīgi un apdomīgi veicam pirkumus apģērbu veikalā? Vai zinām, kādos apstākļos mūsu apģērbs tapis? Ko darīt ar apģērbu, kuru vairs nelietosim? Lasīt rakstu


Būsim žēlsirdīgi pret mūsu kopīgajām mājām

Vienībā ar mūsu pareizticīgajiem brāļiem un māsām, ar citu Baznīcu un kristīgo kopienu atbalstu katoliskā Baznīca šodien svin “pasaules lūgšanu dienu rūpēs par radību”. Šis pamudinājums piedāvā “katram ticīgajam un visai kopienai vērtīgu iespēju atjaunot personīgo attieksmi pret savu aicinājumu rūpēties par radību, izsakot pateicību Dievam par Viņa brīnišķīgo darbu, ko Viņš ir uzticējis mūsu rūpēm, piesaucot Viņa palīdzību radības aizsargāšanai un Viņa žēlsirdību par izdarītajiem grēkiem pret pasauli, kurā dzīvojam”. Lasīt tālāk


4. septembrī Romā notiks Mātes Terēzes no Kalkutas kanonizācijas svinības. Šī svētā mums ir atstājusi skaistu dzīves piemēru, kā mūsdienu pasaulē bez kompromisa sekot Jēzum Kristum.

Māte Terēze ir dzimusi 1910. gada 26. augustā Skopjē, kas šodien ir Maķedonijas republikas galvaspilsēta. Viņas vecāki, Nikola un Drana Bojadžiu, bija dedzīgi katoļi no Albānijas. Vecāki viņu nokristīja nākošā dienā pēc piedzimšanas un deva viņai vārdu Gondža Agnese. Vārds „Gondža” albāņu valodā nozīmē „pumpurs”. Viņa bija jaunākā no pieciem bērniem. Viņas vecākā māsa Age bija septiņus gadus, bet brālis Lāzars divus gadus vecāki. Vēl divi bērni nomira jau bērnībā. Lasīt tālāk


Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2016. gada 21. augustā, Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25. gadadienā

1991.gada 21.augusts bija pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē, jo, Augstākajā padomē pieņemot konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, tika ielikti pamati Latvijas neatkarības de facto atjaunošanai. Līdz ar to savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi un mēs lēnām, bet neatlaidīgi atgriezāmies brīvu un demokrātisku valstu saimē. Konstitucionālais likums balstās uz aksiomu, ka Latvijas Republika ir valsts, kas atzīst un īsteno demokrātiskas tiesiskas valsts standartus – cilvēktiesības, varas dalīšanu, privātīpašuma aizsardzību un tirgus ekonomiku. Tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu, citas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Lasīt tālāk


Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā, 14. augustā

Lai top slavēts Jēzus Kristus! Dārgie svētceļnieki, vai jūs esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc es esmu atnācis uz Aglonu? Kāpēc mēs esam šeit sapulcējušies? Vieni ir kājām mērojuši simtiem kilometru. To no rīta Svētajā Misē dzirdējām, kad prezentējās svētceļnieku grupas. Aizkustinoši stāsti un aizkustinošas prezentācijas. Citi ieradās ar velosipēdiem, citi ar auto, citi ar autobusu, vilcienu. Katru gadu vismaz lielu daļu no mums kaut kas velk uz šejieni. Kas konkrēti? Kā to īsi noformulēt? Vieniem, sevišķi tiem, kas pirmo reizi, tā var būt ziņkārība, sevišķi tiem, kas vēl ir tikai ceļā uz ticību un kas ir šeit pirmo reizi. Citiem tā var būt vēlme pabūt draudzīgā vidē, atvaļinājuma laikā pamainīt ikdienas atmosfēru, savā ziņā izlādēties. Bērni vēlas arī piedzīvojumus, iepazīt nezināmo. Viena daļa noteikti tāpēc labprāt dodas svētceļojumā. Lasīt tālāk


Godātie brāļi episkopātā un priesterībā!
Cienījamās amatpersonas!
Dārgie brāļi un māsas, Dieva bērni un, pateicoties Viņā žēlastībai, arī Marijas bērni!

Jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu Baznīca uzrunā Vissvētāko Mariju ar eņģeļa Gabriēla iedvesmotajiem vārdiem: Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!

Tieši šāds ir sveiciens, ar kuru mēs visi šodien gribam vērsties pie Kunga Mātes šajā starptautiskajā svētvietā Aglonā. Lasīt tālāk


Šī vasara ir ārkārtīgi bagāta ar dažādiem pasākumiem. Spēj tik izvēlēties, ko apmeklēt! Eiropas čempionāts futbolā Francijā, Pasaules Jauniešu dienas Krakovā, Vasaras olimpiskās spēles Riodežaneiro.

Nesen visa katoliskā pasaule bija pievērsusies Krakovai, kur simtiem tūkstošu, pat miljoniem svētceļnieku bija pulcējušies, lai kopā svinētu ticības svētkus. Šonedēļ visa pasaule, tajā skaitā katoļi un citi kristieši, vērsīs savus skatienus otrpus okeānam, kur notiks 31. vasaras olimpiskās spēles. Ārkārtīgi nozīmīgs pasākums, kurš reti kuru atstāj vienaldzīgu. Pasākuma nozīmi katoliskajā vidē izceļ arī fakts, ka pāvesta augusta lūgšanu nodoms ir veltīts sportam. “Lai sports kļūst par iespēju brālīgai tautu sadraudzībai un stiprina mieru pasaulē!

Lasīt tālāk


Kopš Sīrijas kara sākuma pagājuši jau pieci gadi, un tas kļuvis par šobrīd sarežģītāko un asiņaināko konfliktu pasaulē. Lai šajā grūtajā situācijā sniegtu palīdzību Sīrijas iedzīvotājiem, Caritas Internationalis ir uzsākusi kampaņu “Sīrija: miers ir iespējams”, kuru atbalstīt ar savām lūgšanām, ziedojumiem un dažādām sociālām aktivitātēm tiek aicināti arī Latvijas iedzīvotāji.    

Situācija Sīrijā 
No nemierīgajiem Sīrijas reģioniem bēgļu gaitās uz mierīgākām Sīrijas teritorijām devušies septiņi miljoni sīriešu, bet vēl četri miljoni sīriešu atrodas bēgļu nometnēs kaimiņvalstīs – Jordānā, Libānā un Turcijā. Drosmīgākie devušies bīstamajā ceļā pāri jūrai, lai sasniegtu Eiropu. Kara rezultātā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 280 000 cilvēku un viņu skaits joprojām turpina pieaugt. Tie nav tikai skaitļi, tie ir cilvēki. Proporcionāli visvairāk cietusī reliģiskā un etniskā grupa ir kristieši. Konflikta nerisināšanas gadījumā paredzams, ka to skaits Tuvo Austrumu reģionā līdz 2020. gadam vien samazināsies uz pusi. Lasīt tālāk


Pasaules Jauniešu dienu sagatavošanās pasākumu koordinatora bīskapa Damiana Muskus iedvesmojošie vārdi Eiropas un ASV bīskapiem.

Sekularizētajai Eiropai ir nepieciešama atdzimšana, un kristīgie jaunieši var kļūt par tās cerības un atmodas vēstnešiem. Tukšo baznīcu un remdeno kristiešu Eiropai ir vajadzīga žēlsirdība. Egoismā un savā komfortā un stabilitātē noslēgtajai Eiropai ir vajadzīga žēlsirdība. Eiropai, kura zaudē savu identitāti un ideālus, neizbēgami slīkstot tukšumā, vajadzīga žēlsirdība. Eiropai, kura aizmirst savu Dievu un ir kurla pret Labo Vēsti, Eiropa, kas ir bagāta un pārtikusi, kas aizsedz savas ausis, lai nedzirdētu apspiesto un atstumto raudas, ir vajadzīga žēlsirdība. Vienaldzīgajai Eiropai ir vajadzīga Dieva žēlsirdība, jo žēlsirdība ir vienaldzības pretstats. Lasīt tālāk


Šī gada pavasarī latviešu valodā ir izdots pāvesta Franciska pirms gada iznākušās enciklikas “Laudato si” tulkojums. Par encikliku un tās aktualitāti lekciju savas vizītes laikā Latvijā 12. maijā lasīja Vatikāna Valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, savukārt 20. maijā notika izdevuma atvēršanas svētki. Iepazīstinot Latvijas lasītājus ar encikliku, uz interviju aicināju izdevuma teoloģisko konsultantu Rīgas Garīgā semināra rektoru priesteri Paulu Kļaviņu dr.theol. Lasīt tālāk


Kapusvētki ir īpašs brīdis, kad pulcējamies kapsētā. Diemžēl pēdējos gados, vecākai paaudzei aizejot mūžībā, palicēji bieži tā pa īstam vairs neizprot kapusvētku patieso skaistumu un tradīcijas dziļumu, bieži pat nezina, kā kapusvētkos uzvesties un ko darīt. Nereti kapusvētki tiek uzskatīti un var kļūt tikai par radu kopā sabraukšanu un kopīgu laika pavadīšanu. Taču tā tam nevajadzētu būt.

Gatavošanās kapusvētkiem
Kā jau nosaukums liecina, kapusvētki domāti mūsu mirušajiem, tiem, kuri kapsētā apbedīti. Katoļu Baznīcas Katehisms mums atgādina mūžīgo patiesību, ka “cilvēks, būdams radīts pēc Dieva attēla, vienlaikus ir gan miesīga, gan garīga būtne”.1 Nedrīkstam aizmirst šo patiesību, jo tā mums palīdz saprast ne tikai cilvēka dzīves aicinājumu, bet arvien labāk un dziļāk to izprast un realizēt. Kapusvētkiem vajadzētu gatavoties tāpat kā jebkurām citām svinībām. Turklāt divkārši – gan fiziski, gan garīgi. Lasīt tālāk


Jūsu Eminence, kardināl Parolin!
Ekselences, dāmas un kungi!

Mēs esam pagodināti sveikt jūs Rīgā laikā, kad atzīmējam 25. gadadienu kopš Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību atjaunošanas. Šogad aprit arī 95 gadi, kopš Svētais Krēsls atzina Latviju de iure. Svētais Krēsls principiāli neatzina Latvijas okupāciju. Tas palīdzēja mums saglabāt gara spēku un cerību uz brīvību.
Mūsu valsts attiecības ar Svēto Krēslu ir īpašas. Tās ir vairāk nekā tikai valstiskas. Kristietība simbolizē nācijas morālos pamatus un atbildību augstāko vērtību priekšā. Jūsu vizīte stiprina mūsu tautas kristīgo apziņu. Lasīt tālāk


Lasījumi: Apd 25, 13–21; Ps 102, 1–2.11–12.19–20; Jņ 21, 15–19

Brāļi bīskapi un priesteri,
dārgie semināristi,
brāļi un māsas Kristū!

Man ir liels prieks būt kopā ar jums šorīt – pēdējā manas vizītes dienā Baltijas republikās – un svinēt Euharistiju šeit, Rīgas Garīgajā seminārā. Īpaši patīkami šajā formācijas namā satikt Latvijas topošos priesterus un teikt dažus uzmundrinājuma vārdus. Nododu jums siltus sveicienus no Svētā tēva pāvesta Franciska, kas apliecina, ka lūdzas par jums, un sūta jums savu svētību.
Lasīt tālāk


Viņa Eminences kardināla Pjetro Parolina, Vatikāna valsts sekretāra, homīlija Sv. Jēkaba katedrālē 2016. gada 12. maijā

Lasījumi: Apd 22:30, 23:6–11; Ps 16:1–2a+5, 7–11; Jņ 17:20–26

Jūsu Ekselences,
dārgie brāļi priesteri,
cienījamās valsts augstākās amatpersonas,
brāļi un māsas Kristū!

Man ir liels prieks kopā ar jums šodien svinēt Euharistijas upuri. Vispirms vēlos jums nodot sirsnīgus sveicienus no Svētā tēva un apliecināt viņa lūgšanas un svētību jums un jūsu ģimenēm. Kopā ar Viņa Ekselenci arhibīskapu Kintanu, apustulisko nunciju Latvijā, kurš mani šobrīd pavada, es sveicinu Viņa Eminenci kardinālu Jāni Pujatu, kurš drīzumā svinēs 25. gadadienu kopš iecelšanas bīskapa amatā. Es arī sveicinu arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču un pārējos Latvijas bīskapus, priesterus, konsekrētās personas un ticīgos, kas šeit sapulcējušies. Īpaši sveicieni valsts augstākajām amatpersonām un citu kristīgo Baznīcu un kopienu pārstāvjiem, kas mūs pagodinājuši ar savu klātbūtni. Lasīt tālāk


No 12. līdz 13. maijam oficiālā vizītē Rīgā ieradīsies Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins (Pietro Parolin). Valsts sekretāra amats Vatikānā ir augstākais aiz pāvesta krēsla un ir pielīdzināms premjerministra amatam. Tā ir pirmā reize, kad pēc Jāņa Pāvila II vizītes 1993. gadā Latviju apmeklēs tik augsta ranga Vatikāna amatpersona.
Pjetro Parolins dzimis 1955. gada 17. janvārī Skjavonā, Vičencas provincē, Itālijā. Jau no bērnības viņa dzīve ir cieši saistīta ar katoļticību un draudzes dzīvi, jo ģimene bija ticīga. Bērnībā Pjetro kalpoja kā ministrants, un toreizējais prāvests Augusto Fornasa palīdzēja zēnā veidoties aicinājumam uz priesterību. “Jau no bērnības es vēlējos kļūt priesteris, nekad nebiju iedomājies, ka man varētu būt kāds cits aicinājums,” atminas P. Parolins, kurš stāsta, ka bērnībā jau ir “celebrējis” dievkalpojumus, pieaicinot savus draugus, brāli un māsu. Lasīt tālāk


Maija sākumā no Jelgavas un Rīgas katedrālēm jaunieši dosies vairāku dienu svētceļojumā ar kājām uz skaisto Skaistkalnes baznīcu, kas ir Dievmātes – Ģimeņu aizbildnes svētvieta, lai 5. maijā kopā ar citiem ticīgajiem piedalītos Māras Zemes karalienes svētkos. Paulīniešu ordeņa mūks, tēvs Jānis Vīlaks, OSPPE jau 12 gadus kalpo Skaistkalnes klosterī. Tas, ka tieši šeit Dievs viņu ir nolicis, nav nejaušība. Kad 1994. gadā viņš devās uz Poliju, lai iestātos paulīniešu ordenī, pa ceļam tolaik diakons Andris Mediņš viņu ievedis Skaistkalnes baznīcā un aicinājis Dievmātei ko lūgt. Tēvs Jānis skaidri atceras savu lūgšanu: „Palīdzi man iestāties un pabeigt semināru.” Šī Dievmātei teiktā lūgšana ir uzklausīta. Vēl vairāk. 2001. gadā, kad bīskaps Antons Justs paulīniešu tēviem uzticēja šo Zemgales nozīmīgāko svētvietu, tēvs Jānis jau no paša sākuma varēja šeit kalpot. Un viņš to vēl arvien dara ar acīm redzamu prieku. Lasīt tālāk


„Tev būs svēto dienu svētīt” (3. Dieva bauslis). Kā saule pie debesīm ir zvaigžņu karaliene un vadītāja, tā katru Baznīcas gada nedēļu ievada Kunga diena – svētdiena.

Sinaja kalnā Dievs caur Mozu izraēliešiem deva pavēli: „Atceries, ka tu svētītu sabatu!” Ar to tika izteikts Dieva aicinājums – Viņa dienu svētīt. Sabata miera likums pie jūdiem bija ļoti stingrs. Apzinātus un tīšus sabata miera likuma pārkāpējus sodīja ar nāvi (2 Moz 31,14 un 35,2) un nomētāja ar akmeņiem (Num 15, 32). Tāpat nedrīkstēja aizdedzināt pat uguni un kaut ko vārīt (2 Moz 35,3). Tādēļ visu nepieciešamo ēdienu sabata dienai vajadzēja vārīt un cept dienu iepriekš (2 Moz 16,23). Lai ēdienu uzturētu siltu, ēdiena traukus apklāja ar sienu, skaidām, vilnu, dzīvnieku ādām. Lasīt tālāk


Piedāvājam septiņas idejas, kā izdzīvot savu ticību un liecināt par Kristu, lietojot sociālos medijus.

1. Atjaunini savu profila informāciju. Tici Dievam? Ļauj to uzzināt saviem draugiem. Profili portālos ir domāti tam, lai atklātu dažādas personības šķautnes un būtisku informāciju. Rakstot par sevi, parasti cenšamies parādīt sevi no labākās gaismas, uzrakstīt kaut ko interesantu un piesaistošu, taču ne vienmēr šajā informācijā atstājam liecinām par savu ticību Dievam. Savā profilā minēt to, ka esi kristietis, ir lielisks veids, kā atklāt citiem savu ticību un apliecināt, ka no tās nekaunies. Lasīt tālāk


Komunikācija un žēlsirdība: auglīga satikšanās

Mīļie brāļi un māsas,

Žēlsirdības gads aicina mūs visus pārdomāt saistību starp komunikāciju un žēlsirdību. Baznīca vienotībā ar Kristu, Žēlsirdības Tēva dzīvo iemiesošanos, ir aicināta praktizēt žēlsirdību kā raksturīgu iezīmi tam, kas tā ir un ko tā dara. Ko un kā mēs sakām, katram mūsu vārdam un žestam ir jāizsaka Dieva līdzjūtība, maigums un piedošana. Mīlestība pēc savas dabas ir komunikācija; tā noved pie atvērtības un dalīšanās. Ja mūsu sirdis un darbi būs žēlsirdības un dievišķās mīlestības iedvesmoti, tad mūsu komunikācija nesīs paša Dieva spēku. Lasīt tālāk


„Es esmu labais Gans; es pazīstu savas avis, un manējās pazīst mani,” tie ir pirmsevaņģēlija dziedājuma vārdi. Mūsu aicinājums ir līdzdarboties ar Dieva žēlastību, lai ieietu šajā pazīšanā. Ticība māca, ka katra cilvēka dzīvība, sākot ar ieņemšanas brīdi, ir dāvana no Radītāja, apveltīta ar bezgalīgu vērtību Viņa acīs. Visi cilvēki ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības, ikvienam ir dots aicinājums un mērķis, kas noslēgumā piepildās aiz šīs zemes dzīves kopībā ar Trīsvienīgo Dievu. Kaut kādā noslēpumainā veidā esam savienoti ar visiem cilvēkiem, mūsu darbības un izvēles sekas skar ne tikai mūs, bet arī citus; dzīves beigās mūs izvērtēs pirmām kārtām pēc mūsu attieksmes pret trūcīgākajiem brāļiem un māsām. Lasīt tālāk


Baznīca, aicinājumu Māte

Dārgie Brāļi un Māsas! Es ļoti ilgojos, lai Žēlsirdības Jubilejas gadā visi kristieši piedzīvo prieku par savu piederību Baznīcai! Kaut viņi varētu atklāt no jauna to, ka kristieša aicinājums, kā arī katrs īpašais aicinājums dzimst Dieva tautas klēpī un ir Dieva žēlsirdības dāvana. Baznīca ir žēlsirdības mājas un "zeme", kurā aicinājumi uzdīgst, aug un nes augļus. 

Lasīt tālāk


2002. gada jūlijā Toronto, Kanādā, notika 17.Starptautiskās Pasaules Jauniešu dienas. Pilsētā ieradās vairāki simti tūkstošu jaunu cilvēku no 172 valstīm un līdz ar viņiem – pāvests Jānis Pāvils II. Lai arī pirms diviem gadiem Toronto zaudēja cīņā par iespēju rīkot Olimpiskās spēles, tā ieguva zeltu ar Pasaules Jauniešu dienām. 

Lasīt tālāk


2015. gada nogalē iznāca divi dokumenti, kas pēc arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča domām uzskatāmi par ko nebijušu kristiešu un ebreju 2000 gadu ilgajā attiecību vēsturē. Viens no dokumentiem ir rabīnu izplatītais paziņojums par kristietību, kas iezīmē pavērsienu ortodoksālo ebreju vidū, kuri līdz šim ierobežojuši sadarbību ar citām ticīgo grupām sociālo, ekonomisko un politisko jautājumu risināšanā. Otru dokumentu tūlīt pēc rabīnu paziņojuma ir izdevusi Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padomes komisija reliģiskajām attiecībām ar ebrejiem. Lasīt tālāk


Kādā no grāmatām, kas tiek izplatītas Latvijas baznīcās, ieraudzīju šādu anotāciju: „Ticības izplatīšanas kongregācijas dekrēts AAS 58/16, kuru 1966. g. 14.X aprobēja pāvests Pāvils VI, no 1966. g. 29.XII atceļ 1399. un 2318. kanonus, atļaujot publicēt rakstus par atklāsmēm, vīzijām, pravietojumiem un brīnumiem bez vietējā bīskapa ,Imprimatur””.

Protams, ka ne visi zina, kas ir Imprimatur un kāpēc tas ir tik svarīgs Baznīcai. Šajā rakstā mēģināsim atbildēt uz jautājumu, kas ir Baznīcas atļauja, un vai, publicējot kādu grāmatu, var bez tās iztikt. Lasīt tālāk


Marta sākumā Rīgā viesojās Tezē brāļi Voiteks un Emanuēls. Brāļi gatavojas Tezē Eiropas jauniešu pasākumam, kas šī gada nogalē notiks Latvijas galvaspilsētā. Latvijā viņi ieradās, lai sāktu informēt draudzes un interesentus par iespējām iesaistīties un palīdzēt.

Satiekos ar brāļiem Vecrīgā, viņu nelielā pagaidu dzīvokļa virtuvē, lai uzzinātu, kā norit gatavošanās darbi. Mani pārsteidz brāļu pieklājība un uzmanība. Tātad Tezē kopienas visur minētā viesmīlība nav tikai tukšas runas. Man palīdz novilkt mēteli un ieved virtuvē, kur galdu jau rotā trīs tasītes, cepumi un augļi. Sarunas sākumā atklāju, ka Voiteks ir polis, savukārt Emanuēls nāk no Francijas. Lasīt tālāk


Ne katra vainas apziņa pauž īstu nožēlu par grēkiem un rodas no pilnīgas atvērtības Dieva žēlsirdībai. Evaņģēlijā mēs sastopam divus nožēlas veidus - Jūdasa un Pētera. 

Jūdass pēc nodevības ar lielu nožēlu un rūgtumu sirdī iet pie farizejiem un, nometot sudraba monētas, saka: "Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis (…) Viņš attālinājās un pēc tam aizgāja un pakārās." (Mt 27, 4-5). Jūdass krita izmisumā: viņa lielās sirdsapziņas mokas un pārmetums radīja nepatiesā un maldīgā pārliecība, ka viņš ir atmests un notiesāts, Jūdasa dziļā izmisuma avots ir viņa lepnība. Jūdass atklāj paša pieļauto traģisko kļūdu, bet nesaskata Jēzus mīlestību un žēlsirdību. Lepnības dēļ cilvēks ir gatavs drīzāk mirt, nevis noliekties Dieva priekšā un lūgt žēlsirdību. Jūdass nav aklā likteņa traģisks upuris, kā daži mēz uzskatīt, bet gan savas lepnības un noslēgšanās sevī "upuris". Jūdasa vainas apziņa ir "slima", jo ved viņu izmisumā un pašnāvībā.  Lasīt tālāk


8. bauslis un nepatiesa liecība, melošana, aprunāšana

Mēs katru dienu runājam, nepievēršot tam īpašu uzmanību un pārāk nekontrolējot runātā saturu, runājam savā starpā, paši ar sevi, runājam par labu laiku, darbu, valdību, svētkiem, katastrofām, savām gaitām, veiksmēm, neveiksmēm un arī citu gaitām un darbiem. Kāda nozīme ir runāšanai kristieša dzīvē? Kas ir nepatiesa liecība, melošana, aprunāšana? Šī problēma ir aktuāla visos laikos, bet mūsdienās, sadzīvē ienākot modernajām komunikāciju tehnoloģijām, iegūst vēl plašāku dimensiju, tādēļ pārdomāsim, ko par šo jautājumu saka Svētie Raksti un Baznīcas mācība.

Lasīt tālāk


No visām grēku nožēlotāja aktivitātēm pirmajā vietā ir skumjas un satriektība par grēkiem. Šī satriektība ir "dvēseles sāpes un riebums pret pieļauto grēku, kam pievienojas apņēmība turpmāk vairs negrēkot". 

Patiesas skumjas, satriektība un stingra apņemšanās laboties ir galvenais priekšnoteikums, lai saņemtu grēku piedošanu. Dažkārt cilvēks nespēj atcerēties visus savus grēkus (ja viņš ir slims vai ilgi nav bijis uz grēksūdzi), vai arī slimības dēļ nespēj runāt un grēkus izsūdzēt, taču, ja viņš ir patiesi satriekts, skumst par saviem grēkiem un ir nolēmis laboties - viņš saņem grēku piedošanu. Toties, ja cilvēks nav noskumis, satriekts un neapņemas vairs negrēkot - viņš piedošanu nekādi nevar saņemt. Grēksūdzei bez grēku nožēlas nav nekādas vērtības, tā nenes piedodošo pestīšanas augli. 

Lasīt tālāk


Ir cilvēki, kas baidās no grēksūdzes. Tiem katoļiem, kas to dara regulāri, tas var likties dīvaini. Kāpēc gan slimam cilvēkam vajadzētu baidīties no ārsta un grēciniekam no samierināšanās un piedošanas?  

Tomēr ikdienā mēs sastopamies ar šo parādību. Tas ir neparasti, ja slims cilvēks atsakās no medicīniskās palīdzības, un katoļi, kas zina, ka viņiem ir vajadzīgs bikts tēvs, baidās tuvoties bikts krēslam. Tam ir zināms iemesls un es piedāvāju tagad uzklausīt vēl dažus vārdus, lai nepazudinātu cilvēka dvēseli. 

Lasīt tālāk


Katrs, kurš ir redzējis Mela Gibsona filmu „Kristus ciešanas”, pievērsis uzmanību režisora vēlmei paralēli Jēzum parādīt arī Marijas drāmu. Uzdrošinos apgalvot, ka Jēzus ciešanas nevar izprast pilnībā visā to dziļumā, neņemot vērā Marijas klātbūtni tajās – Viņa atstātības no Tēva mokām pievienojas arī šķiršanās sāpes no cilvēka, kuru Viņš mīlēja vairāk par visu pasaulē. Marijas dalība Jēzus pasijā no mūsu pasaulīgā skatu punkta ir mistisks, neizprotams apstāklis – vai kāds, zinot, ka viņam draud vislielākais negods un spīdzināšana, nebūtu visiem spēkiem laicīgi atturējis savu vismīļāko cilvēku no iespējas redzēt viņa eksekūciju? Vēl jo vairāk, ja tas ir Dievs, kurš kopš mūžības ir paredzējis iemiesoties un ciest par cilvēkiem negoda nāvi? Tas nozīmē, ka Marijas klātbūtnei izšķirošajos atpestīšanas notikumos ir ļoti liela nozīme. Šajā rakstā piedāvāju ieskatīties Dievmātes dvēselē, atklāt no jauna viņas dzīves drāmu ar tās kulmināciju Golgātas kalnā.

Lasīt tālāk


Gavēnis ir laiks, kurā mēs īpaši esam aicināti atgriezties no grēkiem. Šis var kļūt arī par laiku, kurā atgriezties baznīcā, ja dzīves pārbaudījumos un ikdienas rūpēs gadījies nomaldīties. Varbūt Svētajā Misē neesat bijis tikai dažas reizes, bet varbūt baznīcā neparādāties jau sen. Debesu Tēvs ir žēlsirdīgs un gaida ikvienu no mums, lai arī kādi ir bijuši mūsu dzīves līkloči. Ja jau kādu laiku apsverat, vai nevajadzētu atkal aiziet uz Svēto Misi, tomēr esat nemierīgs un jūtaties nedroši – šīs pārdomas domātas jums. Tātad, kā atkal pēc ilgāka pārtraukuma atsākt iet uz Svēto Misi?

Lasīt tālāk


„Es ieelpoju un izelpoju. 22 000 reizes dienā. Pretpoli nosaka manu esamību, darot mani dzīvu, radot dinamiku. Kā kristietis es esmu daļa no Dieva svētceļnieku tautas. Savā vietā, savā draudzē. Pretpoli ir izaicinoši: skatīties uz iekšu – skatīties uz āru; runāt – klusēt; neko neizlemt – izlemt visu; es – citi; skatīties pagātnē – skatīties nākotnē; bērni – veci cilvēki; mācīt – mācīties; strādāt – atpūsties; lūgt – dot.
Pāri var eksistēt tikai tāpēc, ka ir pāri. Ieelpa un izelpa ir vajadzīga viena otrai, lai nodrošinātu dzīvību. Es nevaru izlemt par labu vienai un atmest otru, tāpat kā es nevaru tās abas darīt vienlaicīgi.
Es raugos uz sevi savā draudzē, situācijās, kurās jāpieņem lēmumi: ko Dievs vēlas, lai es darītu? Kur Viņš vēlas mani redzēt starp šiem pretpoliem? Būt dzīvam, būt par elpu Viņa Baznīcā,” raksta draudzes pastorālais darbinieks Matiass Heins.

Lasīt tālāk


Mūsu pienākums ir veicināt, lai morālās vērtības caurstrāvotu dažādas laicīgās dzīves jomas un arī sabiedrības institūcijas. Bet kāda ir mūsu kā kristiešu dzīve sabiedrībā? Vai mūsu gaisma spīd cilvēkiem? Vai viņi redz mūsu labos darbus un godā mūsu Tēvu, kas ir debesīs (sal. Mt 5, 16)?

Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta filozofijas un psiholoģijas priekšmetu pasniedzējas Māra Kiope, Dr. Phil. un Ingrīda Trups-Kalne, Dr. Psych. ir sagatavojušas jautājumus, kas palīdzēs izmeklēt sirdsapziņu attiecībā uz dzīvi sabiedrībā.

Lasīt tālāk


Ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa. Diemžēl nereti tieši neveselīga ģimeniskā vide kļūst par dažādu krīžu un problēmu cēloni. Turpinot aizsākto sirdsapziņas izmeklēšanu dažādās dzīves jomās, esam lūguši starptautiskās kustības “Laulāto Tikšanās” vadītāju Ulda un Dainas Žurilo uzrakstīt desmit izplatītākos grēkus, kurus mūsdienu cilvēki pieļauj ģimenes dzīvē.

1. Aborts. Bērna nogalināšana. Kontracepcijas izmantošana laulāto seksuālajās attiecībās.

2. Laulāto neuzticība domās un/vai darbos. Nešķīstas informācijas skatīšanās masu informācijas avotos (internetā, TV, u.c.). Sievas vai vīra noslēgtība seksuālām attiecībām ar laulāto draugu, tādā veidā neapzināti pamudinot otru spert sānsoli. Lasīt tālāk


No 4. līdz 5. martam pāvests Francisks Žēlsirdības ārkārtējās Jubilejas izsludināšanas bullā aicina atsaukties iniciatīvai “24 stundas Kungam”, kurā īpaši izcelts Izlīgšanas sakraments. Šajā gavēņa laikā vēlamies lasītājus aicināt vairāk pievērsties sirdsapziņas izmeklēšanai, lai ielūkotos sirdī un uzdotu jautājumus – varbūt lietas, pie kurām esmu pieradis un kuras man šķiet normālas, morāli jāvērtē ar mīnuss zīmi, jo tās nes reālu ļaunumu Dieva radītajai pasaulei.

Pagājušā gada 18. jūnijā pāvests Francisks izdeva encikliku “Esi slavēts” (Laudato si’), kurā galvenais jautājums ir, kādu pasauli mēs gribam nodot tālāk tiem, kuri dzīvos pēc mums. Enciklikā pāvests aicina ikvienu no mums uz “ekoloģisko atgriešanos”, lai uzņemtos skaisto un atbildīgo iesaistīšanos rūpēs par mūsu “kopējām mājām” – planētu Zemi.

Lasīt tālāk


Ar šādiem vārdiem pāvests Benedikts XVI uzrunāja tautas 43. Pasaules Miera dienas vēstījumā 2010. gada 1. janvārī. Vēstījumā viņš mudina cilvēci apzināties, ka pastāv cieša saikne starp radības aizsardzību un miera veicināšanu. Diemžēl mūsdienās šī saikne aizvien biežāk tiek apdraudēta. Pāvests atgādina senu patiesību, ka miera pamatā ir harmonija starp Dievu, cilvēci un radību – Dieva iedibinātās kārtības respektēšana. Savukārt, apkārtējās vides iznīcināšana izjauc harmoniju ne tikai starp cilvēci un radību, bet grauj attiecības arī starp cilvēci un Dievu.

Lasīt tālāk


Johanesa Hartla Dr. theol. lekcijas pieraksts
Starptautiskās Katoļu harizmātiskās atjaunotnes kalpošanas (ICCRS) konferencē Varšavā, 2015. gada 3. oktobrī

Paldies par iespēju būt šeit un runāt ar jums.
Paldies, ka atnācāt.
Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā. Man ir kāda ļoti laba ziņa jums - Dievs nāk, lai Eiropā darītu labas lietas. Man ir bijusi iespēja ceļot pa Eiropu un redzēt, cik daudz Dievs jau ir darījis.

Nedaudz par sevi – kas es esmu un ko daru? Vispirms svarīgākais – esmu vīrs un tēvs. Man ir viena sieva un četri bērni, un es to teicu tādēļ, ka mūsdienās ir arī dažādi citi varianti. Esmu Lūgšanu nama vadītājs. Ja kāds nezina – lūgšanu nams ir māja, kurā cilvēki lūdz Dievu. Agrāk tur bija fitnesa studija, un zināmā mērā tāda tā ir vēl joprojām. Ienākot mājā, iesākumā šķiet, ka tā ir parasta vieta, tomēr, ejot tālāk, ieraudzīsiet kaut ko neparastu – lūgšanu telpu. Neparastais ir tas, ka cilvēki tur lūdz Dievu. Viņi lūdzas dienu un nakti. Viņi to dara nepārtraukti kopš 2011. gada septembra, 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā.  Lasīt tālāk


7. februārī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē lektora un akolīta svētības saņēma Rīgas Garīgā semināra studenti. Dievkalpojuma laikā pirmo reizi Latvijas Baznīcas vēsturē par lektoriem tika iesvētīti arī divi precētā diakona kandidāti – Dainis Stikuts un Normunds Grasmanis. Vēl viens precētā diakona kandidāts – Jānis Radziņš - ir Liepājas diecēzē, viņš lektora svētības vēl tikai saņems. Īsi pēc svētībām saņēmām kāda lasītāja jautājumu par to, kas tad īsti ir precētie diakoni, kāda ir viņu loma un kā par tādu kļūt. Lai gūtu atbildes uz šiem jautājumiem, uz interviju aicināju Rīgas Garīgā semināra rektoru priesteri Paulu Kļaviņu, kurš ir strādājis pie programmas izveides pastāvīgiem diakoniem Latvijā. Lasīt tālāk