Сегодня: 16.12.2018  |  День имени: 

Ģimene

Pāvesta Franciska padomi laulātajiem par dialoga veidošanu

Nereti laulātie šķiras tikai tādēļ, ka neprot sarunāties, kopt attiecības un piedot. Tad rodas tā saucamās klusās dienas vai klusās nedēļas. Te būtu svarīgi mācīties mīlestības dialogu, kura mērķis ir veidot un sargāt laulāto draugu savstarpējās attiecības, padziļināt mīlestību, stiprināt vienprātību un tiekties pēc tā, lai viņi patiesi kļūtu viena sirds un viena dvēsele.

Laulāto dialogs ir labvēlīgs laiks, kurā vīrs un sieva kopīgi kaut ko atklāj vai secina; laiks, kurā viņi meklē Dieva gribu attiecībā uz savu laulību un ģimeni; laiks, kurā tiek kopta un stiprināta viņu vienotība. Tas ir kopīgs ceļš, kas ved vēl dziļāk laulības dzīvē. Tā ir kopīga vēlme atjaunoties savstarpējā mīlestībā un pielāgoties diviem atšķirīgiem skatījumiem uz dzīvi un cilvēkiem. Tas ir kopīgas pateicības laiks, kas tiek pavadīts Dieva klātbūtnē un ar Dieva palīdzību.

Lai varētu laimīgi un saskanīgi dzīvot laulībā un ģimenē, noteikti ir jāmācās mīlestības dialogs. Ja tu vēlies apgūt šo mākslu, ja vēlies iemācīties vairāk klausīties un mazāk runāt pats, vairāk saprast nevis vērtēt otru, vairāk dalīties ar savu dzīvi nevis diskutēt par to, ja vēlies iemācīties piedot, tad iepazīsties ar pieciem pāvesta Franciska labas saziņas noteikumiem.

Pieci pāvesta Franciska padomi laulātajiem

Dialogs ir priviliģēts un neaizstājams veids, kā dzīvot, izteikt un veidot mīlestību laulības un ģimenes dzīvē. Tomēr tas prasa ilgu un atbildīgu praksi. Vīriešiem un sievietēm, pieaugušajiem un jauniešiem ir dažādi savstarpējas sazināšanās veidi, tie lieto dažādu valodu, izmanto dažādus kodus. Veids, kā uzdodam jautājumus un atbildam, kādā tonī un kad runājam – tas un daudzi citi faktori var saziņu nopietni ietekmēt. Turklāt vienmēr ir nepieciešams attīstīt attieksmi, kas pauž mīlestību un veicina patiesu dialogu.

1. Māksla veltīt otram laiku

Ir jāziedo laiks, vērtīgais laiks, lai pacietīgi un uzmanīgi uzklausītu, līdz otrs cilvēks būs pateicis visu, kas viņam bija jāpasaka. Tas prasa zināmu askēzi, lai nesāktu runāt pirms iestājies īstais brīdis. Tā vietā, lai sāktu piedāvāt savu viedokli vai padomus, mums jāpārliecinās, ka esam sadzirdējuši visu, ko otrs cilvēks noteikti gribēja pateikt. Tas prasa ievērot iekšējo klusumu, lai troksnis sirdī un prātā netraucētu klausīties. Tas prasa atraisīties no jebkādas steigas, nolikt pie malas savas paša vajadzības un raizes, atbrīvot telpu. Bieži ir tā, ka vienam no laulātajiem nemaz nav jāatrisina kādas savas problēmas, tikai jātiek uzklausītam. Viņam tikai jāsajūt, ka otrs ir pamanījis viņa bažas, viņa bailes, dusmas, cerības un sapņus. Tāpēc bieži dzirdam žēlošanos: „Manī neklausās. Pat tad, kad izskatās, ka klausās, patiesībā domā par ko citu.” „Kad es runāju, man visu laiku ir sajūta, ka otrs tikai gaida, kad es pabeigšu.” „Kad es runāju, viņš cenšas mainīt tēmu vai arī ātri kaut ko atbild, lai tikai izbeigtu sarunu.”

2. Augstu vērtēt otra personību

Ir jāveido paradums apzināties otra svarīgumu. Tas nozīmē augstu vērtēt viņa personību, atzīt viņa tiesības patstāvīgi dzīvot, domāt un būt laimīgam. Nekad nedrīkst ignorēt otra vārdus un prasības, pat tad ne, ja ir nepieciešams izteikt savu viedokli, kas ir atšķirīgs. Tam pamatā ir pārliecība, ka ikviens var piedāvāt ko noderīgu, jo ikvienam ir sava atšķirīga dzīves pieredze, ikvienam ir savs atšķirīgs skatījums, savas pamatotas bažas, savas spējas un nojautas. Mums jāspēj atzīt otra cilvēka taisnību, viņa visdziļāko rūpju svarīgumu; mums jāspēj uztvert vārdu zemtekstu, pat ja šie vārdi ir visai agresīvi. Tāpēc jācenšas iejusties otra ādā un izprast viņa sirds dziļumus, atklāt, kas viņu aizrauj, un tad padziļināt dialogu, pamatojoties uz šo aizrautību.

3. Gatavība mainīt sevi nevis otru

Ir nepieciešams atvērts prāts, lai neiestrēgtu kādās savās idejās, un elastīgums, lai spētu mainīt un papildināt savus uzskatus. Iespējams, no manām un otra cilvēka domām var veidoties sintēze, kas bagātinās mūs abus. Vienotība, ko jācenšas sasniegt, ir nevis vienveidība, bet „vienotība dažādībā” vai „izlīgumu saņēmusi dažādība”. Šādā bagātinošā brālīgā vienotībā dažādie satiekas, viens otru respektē un ciena, tomēr saglabājot atšķirīgas nianses un akcentus, kas dod ieguldījumu kopējā labumā. Ir jāatbrīvojas no pienākuma kļūt vienādiem. Vajadzīga arī atjautība, lai laikus pamanītu iespējamos „traucējumus”, kas var pārtraukt dialoga procesu. Tā, piemēram, ir jāpamana ļaunās domas un tās jāuzveic, pirms šīs domas ir nodarījušas kaitējumu saziņai. Svarīga ir spēja izteikt savas jūtas, neievainojot otru. Tāpat svarīgi ir lietot tādus vārdus un runas veidu, ko otrs spētu vieglāk pieņemt un paciest, pat ja saturs būtu smags; izsakot kritiku, neizgāzt dusmas, lai atriebtos; izvairīties no moralizēšanas ar vienīgo mērķi uzbrukt, ironizēt, apsūdzēt un ievainot. Ģimenes strīdi lielākoties nenotiek ļoti nopietnos jautājumos. Dažreiz runa ir par mazsvarīgiem sīkumiem, un tikai izteikšanās veids un attieksme noved pie konflikta.

4. Izrādīt otram cieņu un uzmanību

Ir svarīgi parādīt otram uzmanību, apliecināt savu mīlestību. Mīlestība pārvar pat visnopietnākos šķēršļus. Kad mīlam otru cilvēku vai arī jūtam, ka otrs cilvēks mīl mūs, mēs spējam labāk saprast to, ko viņš vēlas mums pateikt. Mums jāpārvar savs vājums, kas liek no otra baidīties, it kā viņš būtu „konkurents”. Ir ļoti svarīgi savu drošību balstīt pārdomātos lēmumos, pārliecībā un vērtībās, nevis vēlmē uzvarēt diskusijā vai panākt, lai tiktu atzīts, ka taisnība ir mums.

5. Rūpes par savu izaugsmi

Beidzot, atzīsim, ka dialogs būs veiksmīgs tikai tad, ja mums būs, ko teikt, bet tas prasa iekšējo bagātību, ko var iegūt ar lasīšanu, personiskās pārdomās, lūgšanā un atvērtībā pret sabiedrību. Citādi sarunas kļūst garlaicīgas un nesaturīgas. Ja katrs no laulātajiem nerūpējas par savu garīgumu un viņam nav vispusīgas saziņas ar citiem cilvēkiem, ģimenes dzīve noslēdzas sevī un dialogs noplicinās.

Fragmenti no pāvesta Franciska Apustuliskā pamudinājuma „Amoris laetitia”, par mīlestību ģimenē, nr. 136 – 141, KALA Raksti, Rīga, 2018, 95-98. lpp.

Trīs ieteikumi Gavēņa laikam:

1. Lasīt garīgu literatūru.
Piemēram, pāvesta Franciska Apustulisko pamudinājumu „Amoris laetitia”, kas šogad tika izdots latviešu valodā izdevniecībā „KALA Raksti”.
2. Piedalīties draudzes, klusuma vai laulāto rekolekcijās.
Informācija atrodama draudžu mājaslapās, kā arī katolis.lv vai laulatiem.lv.
3. Izdarīt personisku apņemšanos un censties to īstenot četrdesmit dienu garumā.

Priesteris Andris Ševels MIC