Сегодня: 19.11.2017  |  День имени: Liza, Līze, Elizabete, Betija

История Церкви в Латвии

Latvijā kristīgā ticība plašāk izplatījās XII gadsimta beigās, kad augustīniešu mūks Meinards no Lībekas uzsāka Evaņģēlija sludināšanu Baltijas zemju ciltīm. 1185. gadā tika uzcelta pirmā mūra baznīcā Ikšķilē. 1186. gadā Meinards tika konsekrēts par bīskapu un kalpoja līdz savas dzīves beigām 1196. gadā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kur tās atrodas vēl tagad. Meinards ir pirmais Latvijas apustulis un svētais (kopš 1993. gada 8. septembra).

Līdz ar kristietības izplatīšanos tagadējajā Latvijas teritorijā, bīskaps Meinards savu misijas darbu novēlēja Jaunavas Marijas aizbildniecībai. 1215. gadā Laterāna IV koncila laikā pāvests Innocents III jaunkristītajai Livonijai deva titulu „Terra Mariana" - „Māras Zeme", apsoloties rūpēties par to kā par viņas Dēla Zemi - Palestīnu.


11. gadsimts

1048. gads - dāņi uzceļ Kurzemē pirmo baznīcu.


12. gadsimts

1184. gads - pie lībiešiem ierodas Zegebergas augustīniešu kanoniķis Meinards, iemācās vietējo valodu. Izdabūjis atļauju no Polockas kņaza Voldemāra, sāk lībiešiem sludināt kristīgo ticību. Ikšķilē uzceļ baznīcu un mūra pili aizsardzībai sev un lībiešiem.

1186. gads - Brēmenes arhibīskaps Hartvihs II iesvētī Meinardu par bīskapu jaundibinātajā Ikšķiles bīskapijā, kas veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai.

1187. gads - Meinards par godu sv. Mārtiņam uzceļ otru baznīcu Salaspilī.

1188. gads - pāvests Klemens III Ikšķiles bīskapiju ieskaita Brēmenes metropolijā.

1196. gads - bīskaps Meinards mirst un tiek apbedīts Ikšķiles baznīcā.

1196. gads - par Ikšķiles bīskapu tiek iecelts Meinarda līdzgaitnieks Bertolds.

1199. gads - par Ikšķiles bīskapu Brēmenes arhibīskaps iesvētī savu kanoniķi Albertu.


13. gadsimts

1201. gads - bīskaps Alberts Ikšķiles bīskapa sēdekli pārceļ uz Rīgu. 

1202. gads - bīskaps Alberts kristiešu aizsardzībai nodibina Zobenbrāļu ordeni. 

1203. gads - tiek nodibināts cisterciešu klosteris Daugavgrīvā. 

1203. gads - Meinarda laikā kristītais lībiešu virsaitis Kaupo mūka Teodorika pavadībā ierodas pie pāvesta Inocenta III. 

1207. gads - pirmie no letgaļiem - idumieši - pieņem kristīgo ticību. 

1208. gads - nodibināta Sēlijas bīskapija. 

1211. gads - bīskaps Alberts iesvētī jauno bīskapijas katedrāli, veltītu Debesīs uzņemtajai Jaunavai Marijai (sv. Mārai). 

1214. gads - Rīgas diecēzi Inocents III atbrīvo no Brēmenes metropolijas un pakļauj tieši Romai. Tālavas virsaiši no pareizticības pāriet katoļticībā. 

1215. gads - IV Laterāna koncilā, kur piedalās bīskaps Alberts, pāvests Inocents III Livoniju novēl Jaunavas Marijas aizbildniecībai, nosaukdams to par «Terra Mariana». 

1219. gads - pāvests Honorijs III ņem Livonijas jaunkristītos sv. Pētera aizsardzībā. 

1225. gads - Rīgā ierodas pāvesta legāts Modenas Vilhelms, kurš Livonijā atrodas vizitācijā. 

1226. gads - Māras baznīcā notiek pirmā Livonijas provinces sinode, kurā IV Laterāna koncila lēmumus piemēro Livonijai. Nodibinās Zemgales bīskapija, tai pievieno Sēlijas bīskapiju. 

1229. gads - mirst bīskaps Alberts. 

1230-1253. gads - Livonijas diecēzi pārvalda bīskaps Nikolajs. 

1233. gads - tiek nodibināta Kurzemes bīskapija. Rīgā nodibinās franciskāņu klosteris. 

1234. gads - Rīgā nodibinās dominikāņu klosteris. 

1236. gads - apvienotais leišu un zemgaļu karaspēks iznīcina Zobenbrāļu ordeni, tā atliekas inkorporējās vācu ordenī, no tā izveidojās vietējais nozarojums - Livonijas ordenis. 

1245. gads - pāvests Inocents IV savā bullā piedraud Livonijas ordenim ar baznīcas sodiem par jaunkristīto apspiešanu. 

1255. gads - Rīgas bīskaps Alberts II Zauerbērs tiek paaugstināts par arhibīskapu. Rīgas metropolijai Livonijas teritorijā tagad pakļauta Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas diecēze, kā arī četras diecēzes Prūsijā.


14. gadsimts

1393. gads - arhibīskaps un domkapituls tiek inkorporēts Livonijas ordenī.


15. gadsimts

1422. gadā - Valkas landtāgs (arhibīskaps Jānis Habunds) pieņem likumu par Konstances koncila lēmumu ievešanu Livonijā. 

1428. - 1437. gads - arhibīskaps Hennings Šarpenbergs notur Rīgas provinces sinodes, kurās izstrādā Rīgas provinces statūtus.


16. gadsimts

1521. gads - Andrejs Knopkins sāk sludināt luterānismu Rīgas sv. Pētera baznīcā. 

1524. gads - 
10. martā sludinātāja Tegetmeiera saaģitētie Melngalvju biedrības locekļi izdemolē savu altāri sv. Pētera baznīcā. Viņu piemēram sekojot, pūlis izposta svētbildes un altārus Pētera un Jēkaba baznīcās. 
2. aprīlī no Rīgas izdzen visus mūkus un katoļu garīdzniekus. 

1539. gads - nomirst arhibīskaps Tomas Senings. Arhibīskapa funkcijas pārņem Prūsijas hercoga Albrehta brālis Vilhelms. 

1561. gads - beidz pastāvēt Livonijas valsts un bīskapijas tiek sekularizētas. 

1563. gads - mirst pēdējais Rīgas arhibīskaps Vilhelms. 

1582. gads - Polijas karalis Stefans Batorijs Rīgas katoļiem atdod sv. Jēkaba un Marijas Magdalēnas baznīcas. Nodibina Cēsu bīskapiju. Rīgā sāk darboties jezuītu ordenis. 

1585. gads - iznāk pirmā drukātā grāmata latviešu valodā - Pētera Kanīzija katoļu katehisms. 


17. gadsimts

1603. gads - Livonijā tiek ievests jaunais gregoriāņu kalendārs. Jezuīts Teknons no Cēsīm pirmo reizi apmeklē Latgali - Rēzeknes novadu.

1611. gads - Rīgā, Cēsu bīskapa Otto Šenkinga vadībā, notiek vietējās baznīcas sinode, Tridentes koncila lēmumu īstenošanai.

1614. gads - nodibinās Cēsu jezuītu rezidence.

1617. gads - Kurzemes hercogistē katoļiem tiek dota brīvība,

1620. gads - Cēsīs mirst lielais katoļu darbinieks Erdmanis Tolgsdorfs.

1621. gads - Vidzemi pārņem zviedri un izdzen jezuītus.

1628. gads - jezuīti apmetas Daugavpilī.

1643gads - Cēsu-Livonijas bīskapija pārceļas uz Daugavpili.

1660. gads - jezuīti dibina kolēģiju Skaistkalnē.

1661. gads - Daugavpilī izveidojās jezuītu kolēģija.

1672. gads - Daugavpilī mirst Eigers, grāmatu rakstītājs katoļiem. Nodibinās jezuītu kolēģija Jelgavā.

1683. gads - bīskaps Nikolajs Poplavskis savu sēdekli nodibina Daugavpilī.

1694. gads - Pasienā nodibinās dominikāņu klosteris.

1690. gads - jezuīti apmetās Ilūkstē.

1699. gads - Aglonā nodibinās dominikāņu klosteris.


18. gadsimts

1721. gads - Hilzena misijā Dagdā sāk darboties jezuīti. Te darbojas slavenais latviešu misionārs un grāmatnieks tēvs Rots († 1730). 

1730. gads - Indricā sāk darboties jezuītu misija. 

1743. gads - Pušā uzsāk darbību jezuītu Sadursku misija. 

1753. gads - Viļānos bernardieši nodibina klosteri. 

1757. - 1843. gads - Krāslavā darbojas priesteru seminārs, ko vada lāzaritieši (Krāslavā no 1755). 

1798. gads - beidz pastāvēt Livonijas-Kurzemes-Piltenes diecēze. Latgales ticīgie tiek pievienoti Mogiļevas arhidiecēzei, Kurzeme un Zemgale - Žemaitijas diecēzei. 


19. gadsimts

1830. gads - cara valdes slēdz Pasienas dominikāņu un Viļānu bernardiešu klosteri. 

1840. gads - Aglonas klosteri pārvērš par garīdznieku soda izciešanas vietu. 

1863. gads - Krievijas cara valdība pārtrauc visus bīskapu tiešos sakarus ar Romu, baznīcās aizliedz  procesijas, reliģiskās organizācijas, katehizāciju, nedrīkst celt jaunas baznīcas, kaimiņi nedrīkst palīdzēt priesteriem, seminārā var iestāties tikai ar gubernatora atļauju, latgaliešiem aizliedz iespiest grāmatas. 


20. gadsimts

1905. gads - cars izdod «tolerances» ediktu, ar ko tiek atcelt visi ierobežojumi katoļu Baznīcai. 

1908. gads - sāk iznākt latviešu katoļu laikraksts «Dryva». 

1918. gada 29. septembrī pāvests Benedikts XV atjauno Rīgas diecēzi. 

1918. - 1920. gads - tiek atjaunota Rīgas bīskapija. Par atjaunotās Rīgas bīskapijas pirmo bīskapu tiek iecelts V. E. Eduards O’Rourke. 

1920. gada 22. augustā par Rīgas diecēzes bīskapu Aglonā tiek konsekrēts Antonijs Springovičs. 

1920. gads - Aglonā tiek nodibināts katoļu garīgais seminārs. 

1921. gads - Aglonā tiek atklāta katoļu ģimnāzija zēniem.

1922. gads - Latvijas valdība noslēdz konkordātu ar Svēto Krēslu. Bīskapu A. Springoviču pāvests paaugstina par arhibīskapu. 

1923. gads - Latvijas valdība Rīgas Sv. Jēkaba baznīcu nodod katoļiem par katedrāli.

1924. gads - Jāzeps Rancāns tiek konsekrēts par palīgbīskapu Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Viļānos tiek nodibināts Mariāņu klosteris. 

1926. gads - Rīgā pāvests nodibina Latvijas Apustulisko Internunciatūru, ko vada arhibīskaps A. Cekini. 
Sāk iznākt žurnāls "Katoļu Dzeive".

1927. gads - Jaunaglonā tiek nodibināts Nabadzīgā Jēzus Bērna māsu klosteris, tiek atvērta meiteņu ģimnāzija. 

1929. gads - Skaistkalnē tiek nodibināts kapucīnu klosteris. 

1933. gads - Rīgā tiek nodibināts otrs kapucīnu klosteris.

1937. gads - pāvests Pijs XI nodibina Liepājas diecēzi, par pirmo bīskapu tur ieceļ Antoniju Urbšu, Antoniju Springoviču paaugstina par metropolītu. 19. - 21. augustā Rīgā, semināra telpās, L. Altonovas 6, notiek Rīgas provinces sinode, kur tiek pieņemti provinces statūti. Katoļu Garīgais seminārs pievienots Latvijas Universitātei kā Romas katoļu teoloģijas fakultāte. 

1938. gads - Rīgā tiek nodibināta Jezuītu kolēģija pie Sv. Franciska baznīcas. 

1942. - 1944. gads - Katoļu teoloģijas fakultātes vācu okupācijas laika sākumā I un II kurss darbojās Aglonā, bet III, IV, V un VI kurss, sākot ar 1943. gadu, Rīgā. 

1944. gads - no Latvijas aizved bīskapu J. Rancānu, A. Urbšu un B. Sloskānu. 

1945. gads - slēgti visi klosteri un katoliskas organizācijas. Pie draudzēm ievēl draudžu komitejas, kas pārņem baznīcu saimniecisko dzīvi un slēdz līgumus ar izpildkomitejām par baznīcu beztermiņa un bezmaksas iznomāšanu. 

1946. gads - Garīgais seminārs sāk strādāt Rīgā pie Franciska baznīcas. 

1947. gada 25. jūlijā A. Springovičs par palīgbīskapiem konsekrē Dr. Pēteri Strodu un Kazimiru Dulbinski. Bīskaps P. Strods pārņem Liepājas diecēzes vadību. 

1958. gada 1. oktobrī nomirst metropolīts Antonijs Springovičs. Par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratīvo administratoru tiek iecelts bīskaps Dr. P. Strods. 

1960. gada 5. augustā mirst bīskaps P. Strods. Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes konsultori par diecēžu pārvaldnieku ievēl Rēzeknes dekānu Začestu.

29. novembrī pāvests Jānis XXIII dekānu Začestu ieceļ par apustulisko administratoru Rīgas arhidiecēzē un Liepājas diecēzē. 

1962. gads - par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes ģenerālvikāru iecelts Julijans Vaivods. 

1964. gads - J. Vaivods Romā piedalās II Vatikāna koncila sesijā. 18. novembrī Sv. Pētera bazilikas kapelā J. Vaivodu konsekrē par bīskapu. Pāvests Pāvils VI ieceļ viņu par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru, viņu ieskaita par locekli vispasaules bīskapu sinodē un Baznīcas kanonu caurskatīšanas komisijā. 

1972. gada 12. novembrī Romā par Rīgas metropolijas palīgbīskapu konsekrē Rīgas Garīgā semināra rektoru Valerijanu Zondaku. 

1982. gada 12. decembrī Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē par bīskapu konsekrē Jāni Cakulu.

1983. gada 2. februārī pāvests Jānis Pāvils II ieceļ Rīgas metropolijas administratoru bīskapu Julijanu Vaivodu par kardinālu. 

1986. gada 27. septembrī Vecāķos savā vasarnīcā mirst bīskaps Valerijans Zondaks. 

1987. gada 8. decembrī Rīgas Sv. Alberta baznīcā kardināls Julijans Vaivods konsekrē jauniecelto bīskapu Vilhelmu Nukšu. Konkonsekratori ir bīskapi Kazimirs Dulbinskis un Jānis Cakuls. 

1988. gada 5. jūlijā saņemta atļauja un uzsākti celtniecības darbi pie Rīgas Garīgā semināra jaunbūves otrā korpusa. 29. septembrī kardināls Julijans Vaivods, bīskaps Jānis Cakuls un Kūrijas notārs Zigfrīds Naglis paraksta prasību, lai Latvijas Republikā valsts valoda būtu latviešu valoda. Prasība, ko organizēja Tautas frontes orgkomiteja, tiek nosūtīta Latvijas PSR Augstākai Padomei. 25. oktobrī reliģijas lietu pilnvarotais vecākais inspektors Naļivaiko paziņo, ka Maskavas Reliģijas lietu padome ir atļāvusi Latvijā katoļiem izdot žurnālu "Katoļu Dzeive". 

1989. gada 3. aprīlī Rīgas metropolijas kūrijas darbinieki iesniedz Latvijas PSR Augstākai tiesai lūgumu reabilitēt kardinālu Julijanu Vaivodu, kas 1958. gadā bija nelikumīgi tiesāts uz 2 gadiem, un lūdz atgriezt no viņa personīgās bibliotēkas aresta laikā paņemtās viņa personīgi sarakstītās grāmatas. Ar Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija 1989. gada 12. jūnija lēmumu atceļ Republikas Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 1958. gada 13. maija spriedumu.
14. augustā  Aglonā notiek Sv. Mise jauniešiem, ko celebrē bīskaps Vilhelms Ņukšs - pirmo reizi visu Sv. Misi latviešu valodā. Obligāti ar kardināla Julijana Vaivoda rīkojumu Sv. Mises celebrēšana latviešu valodā ievedama 1989. gadā no 1. novembra līdz pirmajai Adventa svētdienai. Pēc Sv. Mises bīskaps iesvēta Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, ko uzvelk virs bijušās Aglonas ģimnāzijas. Vakarā pirmo reizi pēc II pasaules kara procesija iet laukumā ap krustu.
18. novembrī tiek svinēta V. Em. kardināla Julijana Vaivoda 25 gadu iesvētīšanas par bīskapu jubileja. Dievkalpojums Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, celebrē bīskaps Jānis Cakuls, kardināls Julijans Vaivods koncelebrē no troņa. 

1989. - 1993. gads Aglonas svētvietas sakopšana, bazilikas un klostera rekonstrukcija. 

1990. gada 24. maija naktī, plkst. 2.35, nomirst V. Em. kardināls Julijans Vaivods. Izvadīšana no Sv. Jēkaba katedrāles 28. maijā, apbedīšana Aglonas bazilikas dārzā 29. maijā. Vasarā notiek pirmie katehētu kursi Rīgā, kurus var uzskatīt par Katehētikas institūta pirmsākumiem.

1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II atjauno Rīgas metropoliju kā Baznīcas provinci un ieceļ par Rīgas arhibīskapu metropolītu Jāni Pujatu, par Liepājas bīskapu - Jāni Buli.

1992. gada augustā Rīgas Garīgā semināra jaunbūves objekts tiek svinīgi nodots ekspluatācijā. 

1993. gada 20. februārī arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats, bīskapi Jānis Bulis un Vilhelms Ņukšs izbrauc uz Romu pie pāvesta ar atskaiti "ad limina". 27. februārī Romā Džemelli slimnīcā nomirst bīskaps Vilhelms Ņukšs. Viņu apbeda Rīgā Sv. Franciska baznīcas dārzā 1993. gada 15. martā. 8.-9. septembris pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā. 17. septembrī Saeimas Baltajā zālē Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedz akreditācijas vēstuli vēstniecei Vatikānā Aijai Odiņai. 10. oktobrī bīskapa Boļeslava Sloskāna mirstīgās atliekas pārved no Beļģijas uz Latviju un pārapbeda Aglonā, bazilikas kriptā blakus kardinālam Julijanam Vaivodam. 

1994. gada 5. martā notiek Tautas Nemitīgā Rožukroņa pirmais salidojums.1. augustā Latvijā tiek nodibināts Marijas leģions. Augustā sāk iznākt arī Rīgas Metropolijas Romas katoļu baznīcas izdevums "Katoļu Baznīcas Vēstnesis".

1995. gada 2. decembrī izsludināts Svētā Krēsla dekrēts par Latvijas katoļu sadalīšanu 4 diecēzēs: Vidzeme ar centru Rīga (Rīgas arhidiecēze), Kurzeme ar centru Liepāja (Liepājas diecēze), Latgale ar centru Rēzekne-Aglona (Rēzeknes-Aglonas diecēze) un Zemgale ar centru Jelgava (Jelgavas diecēze). Vienlaikus nominēti arī 2 jauni bīskapi — Rīgas Garīgā semināra profesori: Antons Justs un Dr. Ārvaldis Andrejs Brumanis. 

1996. gada 6. janvārī pāvests Jānis Pāvils II Romā konsekrē jaunos Latvijas bīskapus Ārvaldi Andreju Brumani un Antonu Justu. 17. martā bīskapa Jāņa Buļa ingress Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē. 25. martā bīskapa Antona Justa ingress Jelgavas Dievmātes Bezvainīgās ieņemšanas katedrālē. 19. jūnijā tiek iesvētīts pirmais katoļu dievnams Latvijā kopš valsts neatkarības atgūšanas - Limbažu Sv. Laurencija baznīca. 

1997. gada 15. novembrī nodibināta bīskapu konference Latvijā. 2. decembrī Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Ervīns Jozefs Enders akreditējas pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. 

1998. gadā Rīgā vietējā mēroga līmenī tiek rīkotas pirmās Jauniešu dienas Latvijā.

1999. gada 16. - 18. septembrī četri Latvijas bīskapi - diecēžu vadītāji - ierodas Romā pie pāvesta "ad limina", kā arī dažādās Vatikāna kongregācijās ar kārtējo piecgades atskaiti. 23. novembrī Rīgas metropolijas Garīgais seminārs kļūst par Laterāna Pontifikālās universitātes Teoloģijas fakultātes filiāli. 


Literatūra

1. Henriks Trūps "Katoļu baznīcas vēsture", Avots, Rīga, 1992
2. Henrihs Strods " Latvijas Katoļu Baznīcas vēsture (1075.- 1995.), Rīga, 1996
3. Jānis Cakuls "Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XIII- XVI gs.", Rīgas Metropolijas kūrija, 2007
4. Kristietības vēsture, Rīga, Zvaigzne ABC, 2005