Сегодня: 15.10.2018  |  День имени: Hedviga, Helvijs, Eda

Новости

IX Katoļu studentu diena - pāvesta Franciska vizītes gaidās

14.May, 2018, 14:52

Katoliskās “dvīņu” augstskolas - Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūts (RTI) arī šogad pulcēja savus studentus, absolventus un visus interesentus uz tradicionālo Katoļu studentu dienu, kas notika jau devīto reizi. Savā laikā spontāni un nepieciešami tapušais pasākums ir iesakņojies abu augstskolu dzīvē un tapis par tradīciju. Ar RARZI pārcelšanos uz telpām blakus RTI jeb Garīgajam Semināram šis katoļu inteliģences pārstāvju saiets ieguvis jaunu veidolu – izpaliek sporta un kultūras aktivitātes un kvantitāte ir pāraugusi kvalitātē. Katoļu studentu dienu apmeklē tie, kuriem šī kopā būšana Svētajā Misē, sadraudzībā un zinātnisko priekšlasījumu atziņu baudīšanā ir sirds nepieciešamība, savukārt zinātnisko aktivitāšu tēmu izvēle liecina par iešanu dziļumā un atsaukšanos svarīgākajām norisēm Baznīcā un pasaulē.

Studentu dienas zinātniskā konference norisinājās pāvesta Franciska vizītes gaidās, apdomājot laika ritējumu Kunga skatiena gaismā ar Svēto Rakstu vārdiem: “Viena diena Kungan ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena”  (2 Pēt 3,8). Uz konferenci bija aicināti vairāki izcili lektori – priesteris, Dr.theol. Andris Marija Jerumanis (Lugāno Teoloģijas fakultāte, Šveice), Oksfordas Universitātes (Lielbritānija) pārstāvis Braiens Lapsa, Dr.theol. Benas Ulevičus (Kauņas Vitauta Dižā universitāte), Dr.art. Ieva Rozenbaha (Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija/RARZI/RTI), kā arī trijās darba sekcijās savu skatījumu uz cilvēku, Baznīcu un pasauli piedāvāja RTI/RARZI studenti un absolventi.

IX Katoļu studentu diena iesākās ar Svēto Misi Rīgas Sv.Franciska baznīcā, kuru celebrēja Liepājas bīskaps V. E. Viktors Stulpins. Vienkāršā, īsā  un sisnīgā homīlijā viņš atcerējās laiku, kad pats šajā baznīcā lūdzies, būdams seminārists un vēlāk priesteris, tā akcentējot cilvēku laika ritējuma īsumu pret Mūžības laiku. Pievēršoties abu augstskolu studentiem un absolventiem, viņš aicināja klātesošos zināšanu apguves procesā vienmēr atcerēties Dieva gudrību un, piepildoties ar zināšanām, atstāt arī kādu nepiepildītu vietu - Svētajam Garam. Studentu svētku Svētajai Misei pilnības nojausmas garšu ar savu dziedājumu piešķīra RARZI un RTI kopkoris, Mūzikas akadēmijas studentes Amandas Vingres vadībā.

Pēc Svētās Mises sekoja Studentu dienas zinātniskās konferences I.daļa Semināra vecajā kapelā, ko ar savu priekšlasījumu “Par aicinājumu uz svētumu: Pāvesta Franciska apustuliskajā pamudinājumā Gaudete et Exsultate ” ievadīja Dr.theol., priesteris A. M. Jerumanis. Viņš atklāja  garo atziņu ceļu, kāds noiets  Baznīcas mācībā par svētumu, minot dažādos Baznīcas dokumentus, kā arī pievērsās ticības un prāta attiecību tematikai, salīdzinot ticības un teorētiskā prāta attiecības pāvestu Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI dokumentos ar praktiskā prāta un ticības attiecībām pāvesta Franciska mācībā.  Prof. A. M. Jerumanis uzsvēra unikālo un dziļi biblisko atziņu pāvesta Franciska dokumentā – svētuma aicinājums ir universāls, tas šodien vairs nav reducēts uz izciliem cilvēkiem, kas dzīvo Dievam veltītu dzīvi, kamēr pārējie samierinās ar garīgās dzīves “iztikas minimumu” - elementāro kristīgās ētikas normu ievērošanu. Pāvests Francisks sava dokumentā atklāj arī ļaunā gara problēmu un vienīgo visa svētuma kodolu, kas to padara visiem  pieejamu un dzīvojamu – Svēto Garu, līdz ar to varējām saprast, ka neatstājot sirdī vietu Svētajam Garam, arī svētums kļūst neiespējams. Tādējādi šī priekšlasījuma klausītāji varēja nonākt pie secinājuma, ka cilvēkam  atvēlētajās dienās un  gados  viņš aicināts ar teorētisko prātu saprasto patiesību dzīvot praktiski un izplatīt  pasaulē svētuma “smaržu” Kalna svētību garā, ejot katram  savu īpašo svētuma ceļu.

Savukārt Oksfordas Universitātes pārstāvis B. Lapsa sava referātā “Klasisko un humanitāro studiju nozīme katoliskajā izglītībā” piedāvāja klausītājiem ieskatu daudzus gadsimtus koptajās klasiskās izglītības tradīcijās kopš Sokrata laikiem, uzsverot zināšanu saikni ar tikumu un studiju mērķi kļūt par labu cilvēku, kurš var sākt ceļu pie Logosa, kas integrē visas lietas. Viņa teiktais aktualizēja jautājumu – kā ir šodien? Kāda ir laba izglītība? Tāda, kas māca zināšanas kādā šaurā  jomā, lai cilvēks būtu sekmīgs, turīgs un spējīgs nepārtrauktā sprintā skriet pēc arvien jauniem sasniegumiem vai arī tāda, kas māca BŪT, un būt labam cilvēkam?

Kauņas Vitauta Dižā universitātes profesors B.Ulavičius ar priekšlasījumu angļu valodā “Importance of education and theology today” papildināja prof. A. M. Jerumaņa atziņas, pievēršoties teoloģijas atziņu “neiespējamajam“ raksturam, to korelāciju un pretrunām ar izziņas ceļiem izglītībā.

Konferences I daļu noslēdza profesore Ieva Rozenbaha ar muzikālu referātu “R. Dubras oratorija Lumen Christi žanra kontekstā”, kurā, pēc īsā lektores ievada par oratorijas žanra vēsturi un šodienu, klausītāji tika ievadīti komponista R. Dubras mūzikas skanējumā, ļaujot izdzīvot Kristus Augšāmcelšanās brīdi, kad Mīlestības gaisma atkal ienāk laikā, telpā un piepilda visu cilvēcisko ar dievišķu uguni, kas Dievā deg nepārtraukti - ārpus gadiem, dienām un tūkstošgadēm.

Pēcpusdienā trijās sekcijās referātus lasīja un atziņās dalījās RARZI un RTI studenti, kā arī absolventi. Zinātnisko darbu kopsaucējs bija cilvēks labajā un ļaunajā, sevis, pasaules un Dieva pazīšanas ceļi, kā arī Baznīcas mācības un izglītības loma cilvēka kā Dieva attēla atjaunošanā un viņa  aicinājuma pazīšanā, lai katrs, Gara vadīts, ejot savu svētuma ceļu, spētu ņemt dalību Dieva vienīgajā, neaptveramajā svētumā.

Studentu dienas nolēdzās ar vesperēm dārzā pie Dievmātes kājām. Arī viņas ceļš kopā ar Dēlu atklāj, ka vienīgā kristīgā zināšana ir mīlestības zināšana, kura nebeigsies arī tad, kad mums zināmais mērāmais un skaitāmais laiks būs izbeidzies un iestājies mūžīgās tagadnes laiks, kas pieder Tam, kurš pats ir Mīlestība (1 4,8).

Stella Jurgena,
RARZI absolvente