Новости

Izsludina Eiropas Kultūras mantojuma, t.sk. sakrālā mantojuma gadu

4.April, 2018, 13:41

2018. gads ir Eiropas Kultūras mantojuma gads, kad uzmanības centrā ir kultūras mantojums, tā daudzveidība un vērtības. Tas ir gads, kad ikviens aicināts iesaistīties, lai kultūras mantojums ir labāk sargāts, novērtēts, saudzēts, lietots un izprasts. 2018. gadā tiks īstenota virkne iniciatīvu un notikumu visā Eiropā, lai cilvēki varētu labāk iepazīt savu kultūras mantojumu. Izsludinot šo gadu, 4. aprīlī norisinājās preses brokastis, kurās iepazīstināja ar Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu, kuras ietvaros 2018. gadā finansējums 1 miljona eiro apmērā ir piešķirts kopumā 28 baznīcām, tostarp desmit katoļu dievnamiem. 

Uzrunājot klātesošos, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzsvēra, ka kultūras mantojums ir vērtība visai sabiedrībai, un mantojuma vienu no nozīmīgākajām daļām veido tieši sakrālais mantojums: “No vienas puses var likties, ka Baznīca ir atdalīta no valsts un lai pašas baznīcas un draudzes ar šiem objektiem tiek galā un valstij tur nevajadzētu iejaukties. Bet, ja mēs skatāmies no tāda viedokļa, ka kultūras mantojuma vienu no nozīmīgākajām daļām veido tieši sakrālais mantojums, tad valstij ir jāpalīdz un jāseko līdzi, kas notiek ar sakrālo mantojumu. Ja mēs iedomātos Rīgas siluetu bez sakrālā mantojuma, tas būtu līdzens un neinteresants. Dodoties apskatīties kādas zemes, mēs vienmēr jūsmojam par arhitektūras un mākslas vērtībām un, ja paskatāmies dažus gadsimtus atpakaļ, tad viss labākais, ko mākslinieki radīja, tika ieguldīts sakrālajā mantojumā. Līdz ar to sakrālais mantojums ir pati vērtīgākā daļa. Vēl jo īpaši tādēļ, ka tie ir objekti, kuri ir saglabājuši savu funkciju, kuri darbojas atbilstoši sākotnējai iecerei. No tāda viedokļa tie ir arī grūtāk uzturami, jo prasa daudz lielāku uzmanību, arī profesionālas zināšanas un varēšanu, protams, arī lielākus ieguldījumus. Ticu, ka 2018. gads ir laiks, kad tiek iedibināta jauna kārtība Sakrālā mantojuma finansēšanas sistēmā. Kaut arī piešķirtā naudas summa nav tik liela, lai varētu sakārtot visu uzreiz, bet izveidotā sistēma un pieeja ir ļoti vērtīga sakrālā mantojuma saglabāšanai Latvijā.”

Arī Romas katoļu baznīcas arhibīskaps – metorpolīts V. E. Zbigņevs Stankevičs izteica dziļu pateicību par to, ka šāda programma ir aizsākta: “Manuprāt, finansējums ir sadalīts objektīvi un taisnīgi, apzināmies, ka ar vienu šādu soli nevar sakārtot visu. Ja paskatās plašāk, tad – lai valsts normāli attīstītos, tai ir jāgādā par visām cilvēka vajadzībām – ne tikai materiālajām, bet arī par dvēseliskajām, ar ko nodarbojas kultūras sekulārais slānis, bet ir arī trešais slānis – jārūpējas par garīgajām vajadzībām. Sakrālās celtnes ir kultūras mantojuma kodols un, ja tas tiek atstāts novārtā, tad līdz ar to samazinās arī vērtību dimensija sabiedrībā, jo šīs celtnes ir šo vērtību dimensijas nesējs. Šī miljona piešķiršana sakrālajām celtnēm pauž valsts rūpi, ka mēs vēlamies stiprināt vērtību pamatus un skaistuma, sacrum, svētuma izjūtu mūsu sabiedrībā. Tas ir labs signāls, un par to man ir gandarījums”

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pauda viedokli, ka Rīgas Doms ir izcils piemērs sakrālā mantojuma glābšanas un atjaunošanas darbam: “Man ir īpašs prieks par Sakrālā mantojuma programmu, par likumu, kas ir pieņemts, un naudu, kas ir piešķirta, jo Doms ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām ēkām Latvijā, arī draudze tur aktīvi darbojas. Taču Latvijā ir arī liels skaits citu ārkārtīgi skaistu dievnamu. Varbūt daudzi pat neiedomājas, kas par brīnišķīgām vērtībām ir Latvijas laukos. Kā jau tika minēts, tas ir būtisks Latvijas kultūras mantojuma elements, bet aiz tā ir vēl kāda lieta. Tie ir cilvēki, kuri laukos pašaizliedzīgi un varonīgi cīnās, lai šo mantojumu saglabātu. Ļoti daudziem, īpaši Sakrālā mantojuma programma, ir liela palīdzība cīņā par šī mantojuma saglabāšanu.

Otra lieta, kādēļ šī programma ir ļoti labs darbs, ko mūsu valsts ir paveikusi jubilejas gadā, ir tas, ka šī palīdzība ir padarīta sistēmiska. Tas ir līdzīgi kā ar zobiem mutē – ja to ielaiž, tad pēc tam glābšana ir sāpīga un dārga. Tāpēc ir svarīgi regulāri kopt to, kas ir vērtīgs. Speciālisti ir aprēķinājuši, lai labā stāvoklī saglabātu šos kultūras pieminekļus, ir nepieciešams, lai katra baznīca reizi 30 gados tiktu pamatīgāk remontēta. Esam aprēķinājuši, ka tam vajadzētu 4 miljonus gadā. Summa nav gigantiska, bet svarīgi, lai tā būtu regulāra. Esmu pateicīgs par pirmo miljonu. Ir raizes par 2019. gadu, jo tur šobrīd nekas nav piešķirts, bet ceru, ka mēs sasniegsim to līmeni, kad mūsu sakrālais mantojums būs drošībā un labā stāvoklī.”

Anglikāņu baznīcas draudzes mācītāja Jāna Jēruma – Grīnberga izteica pateicību par piešķirto naudu programmas pirmajā daļā un atgādināja, ka “baznīcas Rīgā nav tikai draudzēm, bet tajās notiek arī citas sociālās aktivitātes. Tās ir telpas, kuras lieto ne tikai ticīgie, bet visi tie, kas Rīgā dzīvo. Viņiem ir pieejami šie dievnami, kuros notiek daudzas un dažādas lietas, piemēram, koncerti, zupas virtuves, labdarības pasākumi, AA sapulces, un tā pati par sevi ir milzīga vērtība, kura ir jāsaglabā un jānovērtē kā kaut kas īpašs.”

Pareizticīgo baznīcas pārstāvis uzsvēra šī projekta nozīmīgumu, “jo tas atjauno to, kas bija iesākts pirmskara gados, kad arī valsts konfesijām piešķīra finansējumu. Dažreiz skan vārdi, ka Baznīca ir šķirta no valsts, taču tas ir ļoti šaurs skatījums, jo baznīcu uzskata par nelielu cilvēku grupu. Taču baznīca ir cilvēku kopums un, ja padomāsim, cik šo cilvēku ir Latvijā, tad tā ir lielākā daļa no tiem, kas Latvijā dzīvo. Šis projekts ir patīkama dāvana visiem kristiešiem Latvijā. Ir pagājuši gadu desmiti, ir bijušas daudzas likstas, un daudzas draudzes ir pārstājušas eksistēt. Šis projekts ir svarīgs, lai galvenokārt savestu kārtībā tos dievnamus, kurus draudze vairs nav spējīga uzturēt. Mēs ļoti ceram, ka tas nebūs pirmais un pēdējais gads šim projektam. Cilvēki dara, ko var ar ziedojumiem, ar rokām, un esmu ļoti priecīgs, ka arī valsts ir nākusi palīgā.”

LRKB IC