Новости

Jēkaba katedrāle Ziemassvētkos pulcināja un sveica trūcīgos un vientuļos

3.January, 2019, 15:13

Arī šajā gadā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles “Caritas” grupa turpināja jau iesakņojušos tradīciju – 26. decembrī pulcināja kopīgā Ziemassvētku maltītē ar mūziku un kopīgu dziedāšanu draudzes trūcīgos, ģimenes ar bērniem un vientuļos. Svētku pasākuma saviesīgo daļu ar savu klātbūtni pagodināja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, draudzes administrators priesteris Pauls Kļaviņš, vikārs priesteris Valters Vārpsalietis, kā arī diakons Gunārs Konstantinovs. Ar muzikālajiem priekšnesumiem svinību dalībniekus priecēja saksofonists Artis Gāga, lietuviešu vijolniece Lijana Žiedelite, kā arī kopējās dziesmās svinību dalībniekus vadīja dziedātājs Mārcis no Svētās Ģimenes mājas.

Svētki sākās pl.11 ar arhibīskapa svinētu Svēto Misi katerālē, kur viņš vispirms aicināja pārdomāt, kā Vārds kļūst Miesa, top redzams, un ļaut Vārdam mūsos ienākt, lai tas varētu atklāt cilvēka patieso aicinājumu. Arhibīskapa piedāvātais dienas lasījuma skaidrojums par diakona Stefana mocekļa nāvi (Apd 6, 8-10; 7, 54-60) un evaņģēliju (Mt 10, 17-22) savienoja seno notikumu ar daudzām mūsdienu reālijām. Arhibīskaps izgaismoja diakona Stefana un viņa oponentu no sinagogas konflikta cēloni - tā ir sadursme starp Stefana sludināto patiesību par Dievu un oponentu priekšstatu par Dievu, kas faktiski jau ir ideoloģija. Dievs, ko tie apliecināja, bija cilvēku izdomāts, un viņu argumenti bija bezspēcīgi pret diakona Stefana gudrību un Garu, kurā viņš runāja. Reakcija bija Stefana nonāvēšana bezspēcīgā niknumā, kas Dieva patiesības ienākšanu pasaulē tomēr neapturēja. Arhibīskapa teiktais rosina jautājumu, vai arī šodien Baznīcā dažkārt netiek radīts priekštats par to, kādam jābūt Dievam? Vai savulaik cilvēku radītie priekštati par to, ko Viņš drīkst un nedrīkst un kādās robežās Viņam jādarbojas, nav radījuši mūsdienu civilizācijas un Baznīcas krīzi?

Attiecībā uz mūsdienu situāciju arhibīskaps norādīja, ka šodien tiesai nevienu nenodod un sinagogā nešausta, bet var notikt ļauna runāšana savā draudzē, un konflikti ar brāļiem un māsām bieži sākas tur, kur vienam dotā Dieva pieredze neatbilst otra priekšstatam par “pareizu” Dievu. Analizējot Evaņģēlija tekstu, arhibīskaps pievērsās Jēzus apsolījumam par Tēva Gara klātbūtni tiem, kas apliecina Patiesības Vārdu. Viņš dalījās ar savu dzīves pieredzi par Gara klātbūtni un vadību grūtā situācijā, kad izvēlējies atstāt komjaunatni kā kristietim neatbilstošu organizāciju. Viņa pieredze ļauj saprast, ka Gara gudrības stiprināta drosme bieži var dot ļoti labu rezultātu un pat ļauj iemantot apkārtējo, arī neticīgu cilvēku cieņu, kuri atpazīst Patiesības klātbūtni.

Homīlijas noslēgumā arhibīskaps atgādināja mūsu katra uzdevumu būt nomodā par patiesību, uzdodot it kā no teoloģijas attālinātu jautājumu -vai būtu bijusi iespējama tāda valsts izlaupīšana, ļaunprātīgu maksātnespēju shēmas, ātrie kredīti ar milzīgajiem procentiem, ja būtu atradušies cilvēki, kas būtu par to runājuši skaļi un savlaicīgi pievērsuši tam sabiedrības uzmanību? Sekojot arhibīskapa domai, varam arī jautāt, vai valstī būtu tik daudz trūcīgu cilvēku, kuriem nepietiek līdzekļu dienišķajai maizei, apģērbam, ārsta aprūpei, ja ilgus gadus nebūtu bijis šis dziļais klusums ap notiekošo netaisnību - Dieva un cilvēku likuma pārkāpumiem? Vai tā nav arī klusējošo līdzatbildība? Svētā Stefana stāsts ienāk mūsdienu politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās reālijās, jo atklāti norādīt uz šādām lietām ne vienmēr ir drošs un apkārtējo izprasts uzdevums. Arhibīskaps novēlēja klātesošajiem atvērties uz to drosmi un Garu, kas bija svētajā Stefanā, lai mūsu valsts, arī draudze spētu uzplaukt.

Pēc Svētās Mises svētku dalībnieki – aptuveni 85 pieaugušie un bērni - sapulcējās Svētdienas skolas telpās uz kopīgu maltīti, ko bija sarūpējusi draudze kopā ar labdarības biedrību “Krūze”, koncertu, bērnu radošo darbnīcu un kopīgu Ziemassvētku dziesmu dziedāšanu. Vijolniece L. Žiedelite izpildīja vairākus populāru komponistu skaņdarbus, arī saksofonists A. Gāga sniedza soloprogrammu, kā arī abi mūziķi, pat iepriekš nemēģinājuši, atskaņoja vairākus skaņdarbus kopā un ar saviem mūzikas instrumentiem pavadīja klātesošo kopīgi dziedātās Ziemssvētku dziesmas. Kaut kopā dziedāšanas sākumā radās neliels juceklis ar dziesmu lapām, vakara gaitā sanākušie “iedziedājās”, un sākās it kā mazi Ziemassvētku dziesmusvētki.

Uzrunas klātesošajiem sacīja draudzes administrators un vikārs, arhibīskaps, kā arī Jēkaba katedrāles “Caritas” grupas vadītāja Anžella Roze-Jumiķe. Vakara noslēgumā bērni un pieaugušie saņēma biedrības “Krūze” sarūpētās Ziemassvēku dāvanas.

Draudzes “Caritas” grupa pateicas biedrībai “Krūze”, kā arī visiem ziedotājiem par ilgo un uzticīgo atbalstu trūcīgajiem un vēl Dieva svētītu 2019. gadu.

Teksts un foto: Stella Jurgena