Сегодня: 20.09.2019  |  День имени: Matīss, Modris, Mariss

Новости

Kardināls P. Turksons RARZI un RTI pārstāvjus, priesterus, kapelānus iedvesmo darīt ticībā balstītus darbus

22.Май, 2019, 12:24

Vakar Latvijā ieradās Vatikāna Cilvēka integrālās attīstības dikastērija prefekts kardināls Pīters K. A. Turksons. Šodien priekšpusdienā kardināls Rīgā, Katoļu ielā tikās ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI), Rīgas Teoloģijas institūta studentiem, docētājiem, kā arī priesteriem, kapelāniem un pastorālajiem darbiniekiem.

Tikšanās sākumā kardinālu uzrunāja Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra rektors Imants Medveckis MIC. Viņš pauda prieku par P. Turksona vizīti, kā arī klātesošajiem atgādināja, ka vizītes galvenais mērķis ir Baznīcas sociālās mācības kompendija atvēršana. Sabiedrībā tiek uzdoti daudzi jautājumi, kas saistīti ar solidaritāti, bezdarbu un citām norisēm, tāpēc ir svarīgi, lai “vadoties pēc Baznīcas sociālās mācības, varam uz tiem skaidri atbildēt, kā dzīvot saskaņā ar Baznīcas mācību un ticību”.

Kardināls P. Turksons sapulcējušos iepazīstināja ar viņa vadītās Vatikāna institūcijas darbu. Vispirms viņš pastāstīja, ka pats nonācis Vatikānā pēc pāvesta Benedikta XVI aicinājuma. 2009. gadā notika Āfrikas bīskapu sinode, pēc kuras Benedikts XVI aicinājis  P. Turksonu kļūt par Taisnīguma un miera pontifikālās padomes priekšsēdētāju. 2016. gadā pāvests Francisks nolēma apvienot četras padomes - Cor Unum, Migrantu un ceļotāju, Slimnieku un medicīniskā personāla pastorālās aprūpes padomi, kā arī Taisnīguma un miera pontifikālo padomi -, izveidojot Cilvēka integrālās attīstības dikastēriju un ieceļot P. Turksonu par tās prezidentu. Padomēs strādā 67 cilvēki un tā nodarbojas ar jautājumiem, kas skar migrāciju, slimnieku aprūpi, sabiedrības atstumtos, trūcīgos, spīdzināšanas un verdzības upurus, bruņotos konfliktos un dabas katastrofās cietušos.

Pēc uzrunas P. Turksons atbildēja uz interesentu jautājumiem. Radio Marija Latvija direktors priesteris Pēteris Skudra uzdeva provocējošu jautājumu – kāpēc, ja Baznīcas galvenais uzdevums ir evaņģelizācija, tai būtu jānodarbojas ar vides un sociālajiem jautājumiem. Kardināls sacīja, ka daudziem katoļiem rodas šis jautājums, un par to liecina arī viņa pieredze. Kardināls minēja divus piemērus no savas dzīves. Kad 2011. gadā viņš devās uz Ķīnu, kur tika atvērts kompendija tulkojums, P. Turksons tikās ar diecēžu grupām, kuru pārziņā ir taisnības un miera jautājumi. Šo grupu pārstāvji norādīja, ka viņiem tiekot pārmests – jūs kļūstat par komunistiem, jo runājat nevis par ticību, bet sociāliem jautājumiem. Kardināls dalījās arī kāda sava drauga priestera, kurš dzīvo ASV, liecībā. “Es viņam bieži atgādinu, lai māca Baznīcas sociālo mācību. Tā viņš sāka pēc Svētās Mises pārrunāt Baznīcas sociālās mācības jautājumus, un draudzes lcoekļi sāka teikt, lai viņš ar savu sociālismu dodas citur.”

P. Turksons sacīja, ka, protams, mūsu ticības centrā ir Jēzus, kurš nācis mūs glābt, bet Jēkaba vēstulē arī teikts, ka ticība bez darbiem ir mirusi. Tāpēc ticībai ir jabūt mūsu ikdienas dzīvē, aktivitātēs. Ticībai jāiedvesmo mūsu aktivitātes pasaulē un darbs sabiedrībā. Kardināls atgādināja, ka tieši Baznīcas sociālā mācība ir tā, kas palīdz veidot attiecības ar nekristiešiem, citu reliģiju un konfesiju pārstāvjiem, jo tā runā par cilvēku, viņa dzīvi, domā par dažādu cilvēka dzīves problēmu risinājumiem. Kā piemēru viņš minēja to, ka Vatikānā uz tikšanos bija ieradušies ogļracēju kompāniju vadītāji, ar kuriem tika parrunāti ar šiem resursiem saisīti jautājumi. Tāpat jūnijā uz tikšanos ieradīsies naftas un gāzes kompāniju pārstāvji, lai pārrunātu, kā viņu bizness ietekmē klimata pārmaiņas, kā atrast videi draudzīgākus enerģijas ieguves veidus. Un šajos gadījumos nav nepieciešams, lai tikšanās dalībnieki būtu kristieši, jo tie ir jautājumi, kas skar jebkuru.

RARZI direktore Žanete Narkēviča jautāja kardinālam P. Turksonam, kādu vēstījumu viņš varētu dot tiem studentiem, kā arī bijušajiem studentiem, kas patlaban strādā kā kapelāni citeumos, slimnīcās, armijā. Atbildot uz šo jautājumu, kardināls atgādināja, ka pastorālās aprūpes centrā ir rūpes par cilvēku un, aprūpējot jebkuru, jāatceras, ka pirmajā vietā ir cilvēka cieņa. “Cilvēka cieņa iedvesmo mūs rūpēties par ikvienu, ar ko sastopamies. Cilvēka cieņu nemazina mūsu fiziskie apstākļi. Mūsu slimība nemazina mūsu cieņu. Mēs varam būt cietumā, varam būt ar īpašām vajadzībām, bet mūsu cieņa nemazinās, un šī cieņa ir jārespektē jebkuros apstākļos,” uzsvēra P. Turksons. Īpaši būtisks šis jautājums ir mūsdienās, kad plašas diskusijas izvēršas par eitanācijas legalizēšanu. Tomēr kardināls atgādināja Baznīcas mācībā ietverto patiesību - nevienam nav tiesību atņemt otra dzīvību, neskatoties uz šī cilvēka dzīves apstākļiem.

Uz Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča jautājumu par to, kādas varētu būt RARZI studentu darba vai kvalifikācijas iespējas nākotnē, jo patlaban mazinās vajadzība pēc reliģijas mācības skolotājiem, kā arī kapelānu vietas ir ierobežotas, P. Turkons sacīja, ka kristieši var darboties vairākās jomās, piemēram, finansu, ekonomikas, jo tās visas kalpo cilvēkam, arī mākslīgais intelekts, viņaprāt, ir viena no šīm jomām. Viņš skaidroja – lai arī Baznīca un valsts ir nošķirtas, tas nenozīmē, ka tās nesadarbojas, jo abas rūpējas par cilvēku. Arī mums jāmācās sadarboties sekulārajos un garīgajos jautājumos. Kardināls P. Turksons pastāstija, ka uz viņa vadīto padomi nāk pāstāvji no Apvienoto nāciju organizācijas, no Pasaules pārtikas organizācijas, norādot, ka vēlas sadarboties, veidot struktūras, kuras balstās Baznīcas mācībā.

Pasākuma noslēgumā P. Turksons vērsās pie bīskapiem. Viņš pastāstīja par kādas apdrošināšanas kompānijas vadītāja pašnāvības gadījumu Šveicē. Visi bija pārsteigti par šādu soli, bet, izmeklēšanas  gaitā noskaidrojot, ka pašnāvība nebija saistīta ar finansēm, bet kādu neatrisinātu privātu situāciju, uzņēmums turpmāk sāka piedāvāt darbiniekiem iespēju reizi gadā doties uz rekolekcijām. Bija skaidrs, ka ne visas problēmas var atrisināt ar labu algu. P. Turksons aicināja bīskapus savās diecēzēs padomat par iespēju piedāvāt rekolekcijas biznesā iesaistītiem cilvēkiem.

LRKB IC; Foto: Ermīns Kaminskis