Новости

Svētceļojums no Limbažiem uz Igati: garīgs un ekumenisks piedzīvojums

11.Июль, 2016, 10:47

Sestdien, 9. jūlijā, 44 svētceļnieki mēroja 20 km garu ceļu no Limbažiem uz Igates baznīcu, kas ir vienīgā ekumeniskā baznīca Latvijā. Lielākā daļa svētceļojuma dalībnieku bija katoļi no Limbažu, Cēsu, Olaines, Saulkrastu un Igates draudzes, kā arī divi baptistu un astoņi luterāņu draudžu pārstāvji.

Svētceļojuma galvenais mērķis ir sadraudzība ar citu konfesiju pārstāvjiem, kā arī vēlme sakārtot sevi, pabūt prom no ikdienas steigas. Ceļā mācījāmies pieņemt sauli, noberztus papēžus, ceļa biedrus. Bijām dažāda vecuma – no trim līdz 75 gadiem.

Kāds ir teicis: ,,Es respektēju tevi (luterāni, katoli, baptistu), ja tu respektē mani.” Labi, bet kurš sāks pirmais? Mums nepieciešams dialogs ar citādo, atšķirīgo. Visi esam Dieva bērni. Katrs solis uz sadraudzību ir pozitīvi vērtējams, jo ir sāpīgi, ka mēs, kristieši, esam tik sašķelti. Spēks ir vienotībā, kura nav sasniedzama uzreiz. Tā pērn svētceļojumā gāja uz pusi mazāk cilvēku, kuri bija gatavi liecināt par Jēzu, vienkārši soļojot aiz krusta. Šogad ir vairāk cilvēku, un arī tas ir viens no garīgajiem augļiem.

Tā kā visa dzīve ir ceļojums, līdzīgi kā Izraēla (ticīgā) tauta ceļoja pa tuksnesi uz Apsolīto zemi, svētceļojām ar mērķi būt Dieva tuvumā. Svētceļojums palīdz veikt garīgo iziešanu (lat. Exodus) no Ēģiptes jeb grēka verdzības.

Katrs organizēts svētceļojums ir ar kompozīciju. Teātrī jau arī uzreiz nav katarse un kulminācija. Skaidrs, ka ekumeniska cieņa vienas konfesijas pārstāvim pret otras konfesijas garīgo praksi nav ātri iegūstama, jo mēs visi esam grēcīgi, un gribas uzskatīt, ka mūsu viedoklis ir pareizais, tāpēc jauniem cilvēkiem, kuri auguši demokrātiskā sabiedrībā, nav viegli pieņemt tradicionālo, gribas visu izprast, rodas šaubas. Kas vienam der, otram var nederēt. Svētceļojumā no sarunām ar citu konfesiju pārstāvjiem uzzinājām, ka daži baidās nākt svētceļojumā, jo tad katoļi panākšot, ka tie pāriešot viņu konfesijā. Baptiste Aija uzskata, ka nav jābaidās, jo cilvēkiem jādod brīva griba izvēlēties konfesiju, kura vislabāk palīdz izjust Dieva tuvumu. Būs dažādi viedokļi, taču mēģināsim meklēt kopīgo - cilvēkā iedzimto tieksmi pēc tuvības ar Dievu, jo ir jau zinātniski pierādīts, ka ģenētiski mūsos šī vēlme ir ielikta katrā, vai nu atzīstam to, vai ne.

,,Ceļš” tiešā vai pārnestā nozīmē, kad cilvēks ir atbrīvots no ikdienas rūpēm un ieskatās sevī, palīdz saprast, kas ir vecais Ādams jeb mūsu ego, ēnas puses, kurām jāmirst. Lai, kā teikts vēstulē romiešiem (6,6 ), ,,mūsu vecais cilvēks tiek līdzi krustā sists ,[..], lai mēs vairs nekalpotu grēkam”, bet dzīvotu kopā ar Kristu žēlastībā.

Pa ceļam bija septiņas apstāšanās vietas, kurās tika apcerēts ekumenisms, sirdsapziņas izmeklēšana, lai saprastu, kāpēc nepieņemu otru, citādo, kāpēc trūkst mīlestības, piedošanas. Slavējām Kungu dziesmās, klusumā pārdomājām Dieva Vārdu, gājām ekumenisko Krusta ceļu, lūdzāmies Dieva žēlsirdības kronīti, spēlējām kristīgas ludziņas. Ar apņēmību mīlēt ienaidnieku, slavējot Dievu, iesoļojām Igates baznīcā. Tur notika ekumeniskais dievkalpojums, kuru vadīja luterāņu mācītājs Romans Kurpnieks un katoļu priesteris Ilmārs Kravalis.

Turpinājumā dažu svētceļnieku pārdomas.

"Viens no jaukiem brīžiem bija, kad, baudot kopīgo maltīti, uz brīdi aizdomājos, cik jauki, ka mēs, pavisam nepazīstami cilvēki, kopīgi smejamies, saskatāmies, smaidām un ir gluži vienalga, kādai konfesijai piederam, cik bieži ejam uz baznīcu un kādi ir mūsu uzskati, bet, ka varam būt vienoti ceļā uz kopīgo mērķi - būt Dieva klātbūtnē. Dzīvojot pilsētā un esot rīdziniekam, ir grūtāk izprast Bībeles fragmentus, kuri attālina no ikdienas, taču šajā svētceļojumā varēju labāk izprast, ko nozīmē slāpes, ceļa grūtības un līdzības ar putniem, par kuriem Dievs rūpējas u.tml.”, savās pārdomās dalās Aija Volka, starpkonfesionālā multimedija www.tuvuma.lv redaktore.

"Man kā vācu valodas skolotājai ļoti dziļas pārdomas izraisīja atsevišķas ludziņas, kuras bez didaktikas norādīja uz kļūdām lūgšanā, kad esam steidzīgi, uzspiežam Dievam savu gribu, kaut gan Viņš zina labāk, kas mums vajadzīgs. Aizkustinošs bija lūgšanu brīdis pie Baumaņu Kārļa pieminekļa, kur par patriotismu runāja armijas kapelāns I. Kravalis, arī aizlūgšanas par Latviju. Svētceļojuma laikā bieži biju tik aizkustināta, ka bira laimes asaras,” sacīja Brigita Kabuce. Pēc ceļa viņa rakstīja: “Svētceļojums - garīgs un ļoti emocionāls piedzīvojums, pašas fizisko spēju pārbaude, atvaļinājuma visvērtīgākā un visspilgtāko iespaidu diena, kādu piedzīvot iesaku ikvienam.”

Savukārt Dagmāra Saulīte sacīja: “Vēlos sirsnīgi pateikties Limbažu draudzei, priesterim Ilmāram Kravalim un māsai Inesei Šteinai par brīnišķīgi noorganizēto svētceļojumu Limbaži - Igate. Šādā svētceļojumā piedalījos pirmo reizi. Šī diena man bija svētīga, kopā pavadīta sadraudzībā un lūgšanās. Nākamgad noteikti pieteikšos atkal. Pārdomu brīžos uzrunāja priestera un māsas sagatavotie materiāli par kristīgās dzīves pilnveidošanu un kopīgās lūgšanas un sadraudzība ar citiem svētceļojuma dalībniekiem. Slava Dievam par šo kopīgi pavadīto dienu un pārmaiņām manī pēc tās!”

Māsa Inese Šteina; Foto: Aija Volka