Jēkaba katedrālei 1. vieta konkursa „Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” nominācijā “Restaurācija”

8.March, 2018, 14:31

Šogad Latvija svinēs savu 100. dzimšanas dienu, kuru sagaidām ar pretrunīgām izjūtām un jautājumiem. Vai tiešām viss tikai sagrūst un iznīkst? Vai Latvijā notiek arī atjaunošana un jaunradīšana?

7. martā svinīgā ceremonijā atjaunotajā VEF Kultūras pilī tika pasniegti laureātu diplomi un simboliska joniešu kolonnas formā veidota statuete konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” laureātiem. Pilnā zāle ar balvu ieguvēju pārstāvjiem un balvas ieguvušo projektu dažādība liecināja, ka Latvijā arī ceļ, atjauno, no senā rada jaunu un saglabā seno nākamajām paaudzēm.

Šoreiz konkurss "Latvijas Būvniecības Gada balva 2017” bija saņēmis rekordlielu pieteikumu skaitu – 114, un balvas tika sadalītas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija un restaurācija 1 . 2017. gada decembrī konkursa nominācijai “Restaurācija” tika pieteikta arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurētās altārdaļas fasādes daļa.

Rūpīgais, pacietīgais darbs, kuru paveica SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” projektētājs Artūrs Lapiņš, būvniecības SIA “Aqua Latvia” ar projekta vadītāju Rihardu Plato būvuzrauga Agra Ķuzes vadībā, ir nesis labus augļus. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles altārdaļas fasāžu un vitrāžu atjaunošana–restaurācija, kura tika veikta ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, nominācijā “Restaurācija” ieguvusi 1.vietu. Pavirši uzlūkojot ēku, šķiet, nekas liels nav paveikts – baznīca kā bija veca, tā veca palikusi, taču tieši šeit slēpjas labas restaurācijas būtība – skatītājam jāredz veca baznīca. Dievnams, kas ilgus gadu simtus ir uzņēmis dievlūdzējus un pārdzīvojis dažādas varas un valdniekus, saglabā savu senumu, tajā pašā laikā restaurācijas procesā ar īpašiem materiāliem tiek atjaunoti izdrupušie ķieģeļi, to fragmenti un citas laika gaitā cietušas detaļas. Ar dažādām metodēm, piemēram, vecināšanu, retušām u.c. tiek panākta restaurēto detaļu iekļaušanās senajā mūrējumā. Katedrāles restaurācijas gaitā ir saglabātas liecības par tās celtniecības posmiem un pārbūvēm jau no 13.gadsimta, iepriekšējo restaurāciju tā piedzīvojusi aptuveni pirms gadsimta. Tātad vērīgs skatītājs pēc restaurācijas redzēs ne tikai daudzus gadsimtus pārdzīvojušu baznīcu, bet arī tās vēsturi un celtniecības posmu liecības dažādos gadsimtos.

Simboliskā veidā šīs balvas saņemšana atbild arī uz daudz diskutēto jautājumu par Baznīcas vietu sabiedrībā, jo dažkārt Baznīcas šķirtība no valsts tiek saprasta kā Baznīcas izstumšana no sabiedrības dzīves. Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudzes administratora un pasūtītāja - Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas – pārstāvja priestera Paula Kļaviņa atrašanās balvas saņēmēju vidū ir liecība par Baznīcas sekmīgu iekļaušanos sabiedrībā ar savu devumu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību un eiropeiskās kristīgās identitātes saglabāšanā.

Stella Jurgena