Сегодня: 18.11.2019  |  День имени: Brīve, Doloresa, Aleksandrs

Pamanīt Dievu it visur, lai atsauktos savam aicinājumam

13.Апрель, 2007, 14:06

Kristīgās Dzīves Institūtā noslēdzies mācību kurss „Ticības un dzīves integrēšana" (jeb Sociālā un pastorālā kalpošana). Mēs bijām tā sauktā rudens grupa, jo mācības mums sākās pagājušā gada 15. septembrī, un tagad, šī gada pavasarī - 24.martā mums bija „izlaidums". Mācību programma ir sadalīta 4 daļās un tās apguve notika 6 mēnešu garumā. Pirmā daļa „Uzticības un sapratnes veidošana" vērsta uz savas pieredzes apzināšanos. Dalībnieki mācās iepazīt sevi un citus - ar dažādu vingrinājumu palīdzību un daloties katrs savā pieredzē. Šī daļa iepazīstināja mūs arī ar sv.Ignācija no Lojolas dzīves pieredzi.

Otrā daļa vērsta uz sociālās vides analīzi. Iepazināmies ar ekumenisku kristīgo sociālo mācību, mācījāmies lasīt laika zīmes pasaulē. Trešajā daļā „Teoloģiskas pārdomas" mācījāmies savienot realitāti, kādu mēs to uztveram, kopienu, kurā dzīvojam, un ticību, kāda tā ir Bībelē un mūsu dzīvē. Tika aplūkotas arī atbrīvošanās, pravietiskā aicinājuma un valstības tēmas. Ceturtā daļa „Gatavojoties darbībai" iepazīstināja ar ignāciskā garīguma svarīgākajiem jēdzieniem un principiem un to pielietošanu dzīvē. Kopumā 8 nedēļas nogales pavadījām intensīvās nodarbībās, kuras vadīja Marika Zelča-Čerāne, Kārlis Čerāns un Inga Buša, pārējā laikā notika darbs mazajās grupiņās.

Šis mācību kurss domāts katram, kas savu ticību vēlas izdzīvot ikdienā gan savā darba vietā, gan ģimenē un ir domāts jebkurā profesijā strādājošam. Jāatzīmē, ka tieši vēlme savu ticību integrēt, sasaistīt to ar savu ikdienu, bija galvenais motīvs, kāpēc daudzi dalībnieki, tajā skaitā arī es, izvēlējāmies šo programmu. Par sevi varu teikt un zinu, ka arī mani kursa biedri man piekritīs, mūsu cerības ir attaisnojušās. Šī pusgada laikā nav īpaši izmainījusies dzīve, t.i., ārējie apstākļi, bet ir mainījusies attieksme - pret Dievu, pret sevi, pret sev tuviem un ne tik tuviem cilvēkiem, ir iegūta brīnišķīga pieredze, ka Dievu var piedzīvot ne tikai kādā īpašā svētvietā, īpašā dievkalpojumā, bet arī, piemēram, divatā pastaigājoties pa Vecrīgu. Mēs mācījāmies būt atvērti šai nepārtrauktajai Dieva klātbūtnei, liekot lietā visas Dieva mums dotās maņas. Kā savās pārdomās, kursu noslēdzot, raksta viena no kursa dalībniecēm: „Tagad katru dienu apzināti mēģinu saskatīt Dieva valstības tuvumu - notikumos, sarunās, cilvēkos, dabā, un sevī pašā. Un šīs mazās lietiņas vairo manī prieku!"

Bez zināšanām un garīgās pieredzes, ko ieguvām kursu laikā, nevar neatzīmēt to, ka ir vairojusies pašapziņa un parādījusies vēlme darboties. Tāpat milzīga vērtība ir iepazītie cilvēki. Mūs tagad vieno ciešas garīgas saites, neskatoties uz attālumu, kas mūs reālajā dzīvē šķir, jo grupā bijām no dažādām Latvijas vietām: no Dobeles, Līgatnes, Siguldas, Lejasciema, Burtniekiem, Rojas, Jelgavas un, protams, no Rīgas.

Kursu noslēgumā, jeb kā mēs teicām, „izlaidumā" valdīja priecīgs satraukums, saņēmām apliecības par kursu beigšanu, netrūka arī ziedu un tortes. Pateicība Dievam par šo piepildīto laiku un paldies kursa programmas izstrādātājiem un vadītājiem!

Labas sekmes vēlam janvāra grupai, kuri mācības uzsāka šī gada sākumā, un kuriem priecīgais notikums vēl priekšā.

Mācību kursa „Ticības un dzīves integrēšana" beidzēja Aina Finke

2007. gada 30. marts

Katoļu Baznīcas Vēstnesis