Šodienas datums: 21.06.2018  |  Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls

Jaunākās ziņas

Sestdien, 16. jūnijā, Liepājas diecēzē tika iesvētīts jauns priesteris Kristaps Oliņš. Turpinājumā piedāvājam Liepājas diecēzes bīskapa Viktora Stulpina uzrunu no...

19.June, 2018, 11:16

Iļģuciema cietumā veiksmīgi noslēdzies biedrības „Iļģuciema sievietes” realizētais  teorētisko un praktisko nodarbību cikls “Uzņēmējdarbības pamati, saimnieciskā darbība...

18.June, 2018, 13:48

Jūnija pirmajā pusē Latviju apmeklēja Vācijas labdarības organizācijas „Bonifatiuswerk“ vadītāji, līdzstrādnieki un organizācijas kontaktpersonas no Vācijas Katoļu...

16.June, 2018, 22:23

Labdarības organizācija “Caritas Latvija” sadarbībā ar žurnālu “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” aicina sagatavot dāvanu pāvestam Franciskam – uzadīt rakstainas zeķes. Kā...

18.June, 2018, 13:48

Šī gada 13. jūnijā Daugavpils Jēzus Sirds draudzē noritēja priestera Jāzepa Sitnieka MIC 25 gadu priestera ordinācijas jubileja. Svinīgo pateicības dievkalpojumu vadīja...

18.June, 2018, 11:03

24. septembra pēcpusdienā pāvests Francisks svinēs Svēto Misi Aglonā, uz kuru ir aicināti visi ticīgie un labas gribas cilvēki. Lai sagatavotu infrastruktūru un...

14.June, 2018, 13:48

Neokatehumenālais ceļš Latvijā ir gājis cauri vairākiem posmiem, piedzīvojot gan grūtības, gan lielu svētību. Svinot Neokatehumenālā ceļa 25 gadu jubileju mūsu zemē, piedāvājam ieskatu vēstures notikumos un kopienas brāļu liecībās. Anastasija un viņas meitas - Ņina un Vera ir pašas pirmās Neokatehumenālā ceļa kopienas locekles. Var teikt, ka viņu acu priekšā tika iedēstīts un izauga tolaik Latvijai vēl jauns un neredzēts kristīgās formācijas stādiņš, kas nu jau ap sevi veido skaistu dārzu. Viņu stāsts un pieredze gan par savu atgriešanos Baznīcā, gan to, kā kopienā iegūtais ietekmējis viņu attiecības ar Dievu viennozīmīgi atgādina - kristieša dzīve ir ticības ceļš. Lasīt tālāk

Vārds “pāvests” nāk no itāļu vārda “papa”, kas nozīmē “tēvs”. Pirmajos kristietības gadsimtos šādā vārdā sauca katru bīskapu Rietumos. Tikai 1073. gadā pāvests Gregorijs VII noteica šo vārdu lietot vienīgi uz Romas bīskapu, lai gan praksē tas tā tika darīts jau no 8.gs.
Pāvestam kā Romas bīskapam ir arī citi nosaukumi. Viņu sauc arī par Jēzus Kristus vikāru, apustuļu galvas – Pētera pēcteci, Pētera vikāru, vispārējas Baznīcas visaugstāko priesteri (Pontifex Maximus), Rietumu patriarhu, Itālijas primātu, Romas provinces arhibīskapu un metropolītu, Vatikāna valsts valdnieku, Dieva kalpu kalpu.
Lasīt tālāk


"„Santo subito!” – „Nekavējoties par svēto!” sauca pūlis Pētera laukumā pēc pāvesta nāves. Tautas balss – Dieva balss, vox populi – vox Dei. Šī apziņa arvien vairāk auga starp kristiešiem. Arī tad, kad pāvests ieradās Latvijā, jebkurš cilvēks, kas ar viņu tikās, izjuta, ka Dievs mājo šajā cilvēkā, ka Jānis Pāvils II patiešām ir īsts Dieva cilvēks, ar kuru tiekoties varam saskatīt mazliet no Dieva skaistuma, no Dieva godības, ka viņš ir cilvēks, kas ir Dieva žēlastībai ļāvis sevi arvien vairāk pārveidot." (pr. Andris Marija Jerumanis) 

Lasīt tālāk

Svētais tēvs pāvests Francisks 2018. gada 22. - 25. septembrī dosies apustuliskajā vizītē uz Baltijas valstīm. Tās laikā viņš apmeklēs Viļņu, Kauņu, Rīgu, Aglonu un Tallinu. Latvijā pāvests ieradīsies 24. septembrī. Vizītes laikā plānots, ka pāvests piedalīsies ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un svinēs Svēto Misi Aglonas bazilikā. Tāpat tiksies ar Valsts prezidentu, Latvijas augstākajām amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī piedalīsies svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.
Seko līdzi jaunumiem un uzzini vairāk par pāvestu Francisku: 

 PavestsLatvija2018.lv

Ienākot šajā pasaulē, katram cilvēkam ir dots savs uzdevumus. Cits to atpazīst agri, cits meklē visas dzīves garumā. Man šajā ziņā ir palaimējies. Es savu aicinājumu esmu atpazinusi jau bērnībā. Liksies aizdomīgi, kā to var izdarīt, bet ticiet man – var, un tas ir skaists piedzīvojums. Jau kopš bērnudārza beigšanas esmu gribējusi būt par skolotāju. Tajā laikā manā izlaiduma grāmatiņā tika ierakstīts gribu kļūt par audzinātāju. Skaisti, vai ne? Kad pēc daudziem gadiem atradu šo grāmatiņu, manā sejā parādījās smaids, un es mammai prasīju, kā to varēju zināt septiņu gadu vecumā? Lasīt tālāk Sandras Aleksandrovas liecību

Ilggadīgais Insbrukas radiofona sprediķotājs, kapucīnu tēvs Henriks Brauns prata savos sprediķos arvien iepīt kādu joku, kas klausītajus jau sprediķa sākumā uzjautrināja un līdz ar to darīja uzmanīgākus. Nekas kristietībai nenodara tik daudz pāri kā humora trūkums. Lielais kristiešu nīdējs, apkarotājs un ateists Frīdrihs Nīče mēdza bieži pamatoti pārmest kristiešiem: “Kristiešiem, kas sevi skaita par lielā Atpestītāja Kristus pēcnācējiem daudz labāk piestāvētu, ja viņi savā valodā, dziesmās un ikdienas dzīvē izstarotu kaut ko dzīvāku un priecīgāku, tad pārējie, kas sevi neuzskata par atpestītiem, varētu ticēt kristiešu sludinātajam pasaules Glābējam…”

Lasīt tālāk A.Smeltera rakstu...

Numura tēma:
BAZNĪCA UN VDK
"Tas, ka tagad valda viedoklis, ka visi sadarbojās, nav patiesība. Bija tādi, kas aktīvi pretojās padomju varai, bija arī tādi, kas sadarbojās, bet lielākais vairākums mēģināja veidot savu sadzīvošanas modeli un tomēr nepārkāpa labā un ļaunā robežu, jo jebkura nodevība tomēr ir ļaunums, lai ko tā maskētu".
No intervijas ar S. Krūmiņu - Koņkovu "Tur ir nodevības simts nokrāsas"

 

"Ak, kristieti! Tu, kas ik dienas mazgā seju, kop savu apģērbu un mājokli, – kāpēc tu nedari to pašu ar Dieva svētnīcu, kura esi tu pats? Pavēro jel savas domas, kas seko tev visas dienas garumā, pārdomā to, ko esi runājis un vēl jo vairāk, ko esi darījis! Vai neesi izvairījies no kaut kā patiesi laba vai arī esi pieļāvis notikt kādam ļaunumam? Izvērtē savus nodomus, kas tevi vadījuši un pievērs uzmanību tam, vai nebija iespējams izdarīt labāk to, ko esi paveicis! Centies ar darbiem parādīt, ka tu mīli Dievu!"

Sv. Staņislavs Papčiņskis, piemiņas diena - 18. maijs
Sadarbības partneri
Sponsori