Upurdāvanu prezentācija

Upurdāvanu prezentācija (ofertorijs): pie altāra – dažreiz procesijā – pienes maizi un vīnu, ko priesteris Kristus vārdā upurē Euharistiskajā Upurī, kur tie kļūs par Kristus Miesu un Asinīm. Tieši to pašu darīja Kristus Pēdējo vakariņu laikā, “ņemdams maizi un kausu”. “Vienīgi Baznīca dāvā šo tīro upurdāvanu Radītājam, veltīdama Viņam ar pateicības lūgšanu to, kas nāk no Viņa radības.” Upurdāvanu prezentācija pie altāra atkārto Melhizedeka žestu un Radītāja dāvanas nodod Kristus rokās. Tas ir Viņš, kurš savā upurī noved līdz pilnībai visus cilvēku mēģinājumus upurēt.

Kopš pašiem pirmsākumiem kopā ar maizi un vīnu Euharistijas svinēšanai kristieši veltī arī savus ziedojumus, lai dalītos ar tiem, kas ir trūkumā. Šo ierašu savākt kolekti, kas joprojām pastāv, ir iedvesmojis Kristus piemērs, kurš darīja sevi nabadzīgu, lai bagātinātu mūs.

Tie, kas dzīvo pārticībā un kuri to vēlas, labprātīgi dalās ar citiem; savāktie ziedojumi tiek nodoti sapulces vadītājam, un viņš izdala tos bāreņiem un atraitnēm, tiem, kas slimības vai kādu citu iemeslu dēļ zaudējuši iztikas līdzekļus, cietumniekiem, ieceļotājiem – vienu vārdu sakot, viņš palīdz visiem tiem, kam tas nepieciešams.

Katoliskās Baznīcas katehisms, 1350, 1351

Kolekte

Kolekte ir konkrēta brālīgas mīlestības ķīla un kristiešu devums baznīcas materiālajai eksistencei un tās vajadzībām. Jūs laikam tūliņ domājat par draudzes pārvaldes ikgadējiem ligumiem: elektrība, apkure, telpu uzturēšana, atlīdzība sakristiānam, ērģelniekam, sekretārei, tad vēl nodokļi utt. Zināms, bet tas nav būtiskais. Jūsu ziedojumiem ir jārada arī Baznīcai iespēja materiāli palīdzēt nabadzīgajiem brāļiem. [..] Kolekte ir sava ziņā upurdāvanu sagatavošanas veids. Šādi savāktā nauda ir materiālā zīme par mūsu pašu, mūsu spēku un enerģijas upurēšanu. Tāpēc kolekte ir tieši šajā Euharistijas svinību brīdī.

Maizes un vīna upurēšana

Maizi un vīnu, kas vajadzīgi kristus upurī, var ienest svinīgā procesijā no ieejas baznīcā līdz altārim, upurdāvanu sagatavošanu veicot ērģeļmūzikas pavadībā. Vispirms celebrants upurē Dievam maizi, “kas kļūst mums par dzīvības maizi”. Tad pirms vīna upurēšanas priesteris ielej vīnā dažus pilienus ūdens, lūdzot: “Ļauj, Kungs, lai ar šī vīna un ūdens konsekrāciju mēs varētu ņemt dalību Kristus dievišķībā, kurš ir vēlējies pieņemt mūsu cilvēcisko dabu.”

Žans Marija kardināls Lustižē “Svētā Mise”, 63.-64. lpp.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti