Šodienas datums: 21.11.2018  |  Vārda dienas: Andis, Zeltīte

Pāvesta Franciska vizīte Latvijā

Kāpēc būt klāt?

Arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs

Pāvesta Franciska ierašanās ir svarīgs brīdis katoliskajai Baznīcai Latvijā. Pāvests Francisks nāk, lai mūs apmeklētu, lai ar mums tiktos, lai mūs redzētu, lai ar mums runātu, lai iesaistītos jūsu dzīvēs, lai mūs iedrošinātu un atbalstītu ticībā.
(...) Viņš nāk atjaunot klērā, priesteros un klosterbrāļos, entuziasmu un pastorālo prieku, kam ir jāraksturo ikviena gana dzīve. Nāk atjaunot viņu uzticību un veltīšanos kalpošanai viņiem uzticētajam ganāmpulkam. Viņš nāk, lai tos mudinātu vienmēr apzināties, ka Kungs viņus ir izvēlējis un Baznīca ir iesvētījusi, lai tie kalpotu Baznīcai un Dieva tautai, un nevis – lai Baznīca un cilvēki kalpotu viņu pašu labumam. (...)

Viņš nāk, lai atjaunotu ikviena ticīgā, Dieva tautas locekļa, ticību. Nāk atgādināt, ka arī viņi ir aktīvi Baznīcas locekļi. Ka viņu ticība nevar aprobežoties ar vienkāršu "pakalpojumu saņemšanu". Ka viņu ticība nav tikai "noteiktu baušļu vai rituālu" izpilde.

Pāvests nāk, lai atgādinātu, ka nevaram būt viltus kristieši, kristieši tikai vārdos; ka mums ir jābūt kristiešiem ar vārdu, ar sirdi un rokām. Ka mums ir jājūtas kā kristiešiem 24 stundas diennaktī, vienmēr un katrā brīdī jārunā kā kristietim, un, galvenais, ir jādara kristieša darbs - miera, mīlestības un kalpošanas otram darbs. (...)

Visbeidzot, pāvests nāk, lai atgādinātu, ka jums ir jābūt dzīviem un aktīviem savu draudzes kopienu locekļiem, kuri iesaistās tās dzīvē un izaugsmē savu ganu pamācību un mīlestības vadībā, nevis autoritārā vadībā. (...)

Esmu daudzkārt dzirdējis sakām: "Ak, būs tik daudz cilvēku, labāk sekot pāvesta vizītei televīzijā!" Tiem, kuri tā domā vai to iesaka saviem ticīgajiem, es saku – jūs ļoti maldāties! Svētais tēvs neierodas Baltijas valstīs, lai „uz viņu skatītos“. Šai nolūkā no Vatikāna varēja izveidot tiešraidi televīzijā, un visi varētu ērti skatīties uz pāvestu, sēžot savās mājās. Svētais tēvs Francisks dodas uz Baltijas valstīm, lai tiktos ar jums, lai redzētu jūsu sejas, lai varētu jums pateikt, ka ir jums tuvs, ka jūs mīl; kā arī - lai varētu sajust jūsu mīlestību, jūsu viesmīlību; lai varētu klausīties jūsu balsīs, sajust jūsu prieku... un to nevar izdarīt, izmantojot televizoru. 
Tāpēc es jums saku - ejiet tikties ar Svēto tēvu, un neklausiet šīs provocējošās un nomācošās balsis, kuras jūs mudina palikt mājās. Veidojiet savu personīgo tikšanos ar Svēto tēvu par prieka svētkiem, kuros paust un apliecināt citiem mūsu ticību, kas mūs vieno un pulcē Baznīcas augstākā Gana, Kristus vikāra un svētā Pētera pēcteča, pāvesta Franciska vadībā. Tādā veidā priecīgi apliecināsim visiem mūsu ticību Jēzum, kurš vienīgais dāvā mums žēlastību, kurš dod mieru, brālību un pestīšanu. 

Apustuliskā nuncija Baltijas valstīs Pedro Lopesa Kintanas (Pedro Lopez Quintana) sprediķis Skaistkalnes, Ģimeņu Karalienes svētkos.


Liepājas bīskaps Viktors Stulpins

Kā sagatavoties pāvesta vizītei? 
Mājas lapā www.pavestslatvija2018.lv mums ir piedāvāti vairāki veidi, kā sagatavoties vizītei: mēs varam izmantot savus talantus un darboties kā brīvprātīgie, varam ziedot līdzekļus organizatorisko vajadzību segšanai un galvenais - lūgties par pāvestu un veiksmīgu vizītes norisi. Tomēr tas nav viss. Manuprāt, ļoti svarīgi ir iepazīt pāvestu kā personu, viņa biogrāfiju. Arī lasīt latviešu valodā pieejamās viņa sarakstītās grāmatas. Intensīvāk interesēties par pāvestu Francisku un viņa aktivitātēm, protams, tajā veidā, kāds kuram ir pieejams. Tāpat būtu noderīgi iepriekš painteresēties par Baznīcas vēsturi pasaulē un Latvijā. Vēl viens veids, kas man nāk prātā: lasīt Jauno Derību, īpašu uzmanību pievēršot tām vietām, kurās ir runa par apustuļu aicināšanu, Pētera aicināšanu un Baznīcas dzīvi pirmajos gadsimtos. Īpaši noderīgas šai sakarā ir abas Svētajos Rakstos iekļautās apustuļa Pētera vēstules. Iespēju ir daudz, vajag noskaņoties un vēlēties, lai šis vēsturiskais un garīgais notikums nepaiet mums garām mūsu vienaldzības dēļ.

Kāpēc doties uz Svēto Misi Aglonā 24. septembrī? 
Vispirms jau tāpēc, ka svinēsim Svēto Misi. Man šķiet, ka ar to vajadzētu pietikt. Kāds varbūt teiks, ka Svētā Mise ir viņa draudzes baznīcā. Jā, piekrītu! Tomēr tad, kad veicam kādu garāku ceļu, kad piedzīvojam arī kādas neērtības, kad esam svētceļnieki, tad šī Svētā Mise iegūst citu vērtību. Daudzkārt cilvēki sūdzas, ka nevar sakoncentrēties, ka domas Svētās Mises laikā klejo. Viens no iemesliem ir tas, ka esam ierastajā vidē un tas mums nesagādā nekādas grūtības, varbūt pat ir kļuvis par ieradumu. Tie, kas gājuši svētceļojumā, liecina, ka šādos apstākļos Svēto Misi piedzīvo dziļāk. Kāds franču misionārs man reiz teica, ka, būdams misijās Āfrikā, kājām gājis 350 km, lai nosvinētu Svēto Misi vienam cilvēkam. Lai tas mūs motivē novērtēt Svēto Misi un šoreiz ar pāvestu!
Ja kādam nav iespējams būt Aglonā, bet viņš ir iecerējis piedalīties pasākumos Rīgā, tad apzināsimies, ka tā ir iespēja satikt mūsu visu tēvu un ganu, Kristus vietnieku virs zemes. Zināmā mērā mēs šādi palīdzēsim pāvestam veikt viņam no Kristus uzticēto misiju, kas izteikta Pestītāja vārdos Pēterim: “Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” (Lk 22, 32)

Ko tikšanās ar pāvestu dos ticības ziņā? 
Garīgos augļus nekad nevar paredzēt. Domāju, ka Dievs tos dos kā pārsteiguma dāvanu, ja tikai nebūsim kūtri un piedalīsimies, veltot savu lūgšanu, ja tikai centīsimies iesaistīties.


Mariāņu tēvs Rinalds Stankēvičs

Kad atskatāmies uz nodzīvoto gadu savā dzīvē, mēs pārdomājam skaistākos notikumus, kas ir notikuši. Īpaši to pārdomājam 31. decembrī, kad gatavojamies jaunajam gadam, novēlot Dieva žēlastību un svētību visam nākamajam gadam. 

Ja paskatāmies nevis uz gadu, bet visu savu dzīvi, tad redzam brīnišķīgus notikumus, kas mūsu dzīvē ir atgadījušies, kas mūsu dzīvei ir bijis vai nu pagrieziena punkts, vai mums, ticīgiem cilvēkiem, ar īpašu Dieva svētību piepildīti mirkļi.

Viens no tādiem mirkļiem, ko varam piedzīvot, būs paša Romas pāvesta vizīte Latvijā. Pāvests brauc uz Latviju, lai svinētu Latvijas simtgadi, lai pateiktos Dievam par brīvības dāvanu, ko esam saņēmuši. Un reizē pāvests ierodas gadā, kad Aglonas Dievmātes svētgleznas kronēšanai ar pāvesta kroņiem aprit 300. gadadiena, kas ir brīnišķīgs vēsturisks un garīgs notikums, kurā varam ņemt dalību. Otrreiz kaut kas tāds mūsu tautas, un arī mūsu dzīvē, nekad vairs neatkārtosies. Tas ir vienreizējs notikums! 

Tāpēc aicinu visus labas gribas cilvēkus, visus ticīgos jau tagad gatavoties pāvesta vizītei ar dedzīgu lūgšanu un ierasties Aglonā 24. septembrī, lai kopā priecātos par pāvesta klātbūtni un īpašo svētību, ko saņemsim pie Aglonas Dievmātes troņa!


Bīskaps Antons Justs emeritus

Pāvests Francisks ierodas Latvijā, lai Māras Zemi atjaunotu garīgi. Piedalīsimies Māras Zemes atjaunošanā caur mūsu ģimenes kristīgo liecību. Kristietis nav tikai kristīgu liecību krātuve, saka pāvests Francisks. Kristietis caur savu pārliecību un ticību ir GAISMA visiem cilvēkiem viņa klātbūtnē. Liecināsim, ka Kristus ir augšāmcēlies un dzīvs un ir mūs atpestījis no grēka ļaunuma. Caur savu krusta nāvi ir mūs apžēlojis, piedevis mūsu grēkus. Būsim LIECINIEKI Viņa žēlsirdībai, būsim MĪLESTĪBAS GAISMA mūsu dzīvē caur mūsu kristīgo ģimeni, mīlestību mūsu laulībā, politisko kristīga cilvēka kalpošanu, kas vedina cilvēkus darīt labu, ne sliktu, mīlēt viens otru un veicināt cieņu uz katru Māras Zemes cilvēku. Mīlestībā mūs atpazīs, ka esam Māras Zemes cilvēki. Lai pāvesta Franciska apmeklējums mūs visus mudina atjaunot Māras Zemi garīgi. Piedalīsimies šinī atjaunošanā ar to, kas mēs esam un ko darām šodien. Vajadzīga stipra ticības Gaisma un pilna atdeve mīlestībā. Lai Aglonas Dieva Māte rāda, ka viņa ir Māras Zemes Māte!


Jezuītu tēvs Tadeušs Ciesļaks

Uzskatu, ka visas gaidas, kas saistītas ar pāvesta vizīti – jo īpaši pusgadu pirms tās – vajag vērst pirmām kārtām uz sevi, nevis uz cienījamo viesi. Mēs zinām pāvesta Franciska prioritātes, viņam dārgas tēmas, tāpēc varam jau tagad no šāda skatupunkta raudzīties uz gaidāmo notikumu. 

Pāvests Francisks bieži piemin atmiņas tēmu, no kuras izaug kristīgā ticība un uzticība. Pāvesta vizītes iemesls ir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarības simtgade, tātad jo īpaši tautu "vēsturiskās atmiņas svētki". Nav runa tikai par tehnisku gadadienu un jubileju skaitīšanu vai detalizētu pagātnes notikumu analīzi, bet gan par zināmu piepūli, kas nākamajām paaudzēm ir jāiegulda savā garīgajā identitātē, lai tik tiešām būtu tauta. Ticīgajiem tas ir arī pārbaudījums ieraudzīt Dieva darbību vēsturē, t.sk. savas dzīves vēsturē, iemesls izmeklēt sirdsapziņu vai pieminēt tautas pagātnē nozīmīgas personības (mocekļus?). 

Otrs "Franciska" motīvs ir perifērija. Latvija nešaubīgi ir šāda priviliģēta vieta. Ne no tāda skatupunkta, ka ir aizkavējusies civilizācija, bet gan tāpēc, ka ir pierobeža, kur krustojas un satiekas kultūras, tai skaitā reliģiskās kultūras. Šeit pastāv zināms pretrunu sadursmes risks, kā tas jau ir noticis pagātnē, bezpalīdzīgi nolaižot rokas dažādu dalījumu priekšā, bet tā ir arī iespēja dialogam par konkrētām tēmām, iespēja veidot jaunas kvalitātes kristietību, jo īpaši, saskaroties ar progresīvu sekularizāciju. Vai esam tam gatavi? Vai mākam un vēlamies veidot Baznīcu kā kopienu, vai arī katrs pa savam meklēsim laimi, par Dievu dēvējot to, ko nejauši būsim atraduši? Visbeidzot man prātā nāk trešais pašreizējā pontifikāta motīvs: vīzija par Baznīcu kā "lauku slimnīcu". Tas nozīmē atteikties no izpratnes par ticīgo kopienu kā "cietoksni" (protams, aplenktu) un atklāt tajā evaņģelizējošu potenciālu un aicinājumu. Pēc pāvesta Franciska domām Baznīcai ir jāārstē cilvēces brūces, jāvāc ap sevi dažādu mūsdienu karu (tiešā vai pārnestā nozīmē) upuri. Tas laikam ir visgrūtākais uzdevums, jo īpaši paaudzei, kas pati vēl jūt savas neizārstētās brūces – un šeit nebūt nav obligāti jābūt runai pa politiku (ģimeņu krīzi, atkarības problēmām). Šīs brūces nes kaut kādas kristietībai neatbilstošas skumjas, kas jaunākajā paaudzē raisa ieļaunojumu. Vai spējam atvērties Evaņģēlija spēkam un priekam? 


Terēze Druka (1965-2018)

Pāvesta misija ir stiprināt brāļus. Mēs to lasām Jāņa evaņģēlija beigās. Es Latvijā esmu sastapusi ļoti daudzus cilvēkus, kurus pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte stiprināja ticībā. Ļoti daudzi savu atgriešanās stāstu sāk ar vārdiem: "Es gāju uz baznīcu, bet tad pārstāju," vai "Mana ģimene nebija ticīga," vai "Es nekad negāju uz baznīcu," un tad turpina ar vārdiem: "Bet tad atbrauca pāvests, un es nezinu, kāpēc, bet aizgāju uz šo tikšanos. Un pēc tam mana dzīve pilnībā izmainījās." Tā es pārliecinājos, ka šī pāvesta misija - stiprināt brāļus ticībā – ir patiesa. Būtu skaisti, ja cilvēki uz "Vēstnesi" sūtītu savas liecības par to, kā Jāņa Pāvila II vizīte ir izmainījusi viņu dzīvi. 

Kā, tavuprāt, sagatavoties vizītei, lai tā nestu svētību? 
Vismaz aiziet. Tāda ir arī mana pieredze. Mani aicināja uz tikšanos ar Jāni Pāvilu II Čenstohovā 1991. gadā, bet man bija uzticēti pienākumi svētceļojumā Latvijā. Katehēti mani mēģināja pārliecināt, ka ir tādi apstākļi kā pāvesta vizīte, kas liek pārdomāt citus plānus. Viņi teica, ka ir ļoti svarīgi piedalīties notikumā. Jā, tur ir pūlis, pagrūstās, bet svarīgi, ka tu esi notikuma dalībnieks. Tur Jēzus Kristus nāk, jo pāvests pārstāv Kristu. Pavisam cits ir tas, ka par notikumu izlasi vai noskaties sižetu televīzijā. Tam, ka tajā piedalies, ir pavisam cits spēks. Tāpēc, ja nevari iesaistīties aktīvi, tad vismaz fiziski aizej tur, kur pāvests būs, kaut vai pamāj viņam ar roku uz ielas. 

(Terēze šīs pārdomas izstāstīja pusotru mēnesi pirms nāves, tobrīd vēl izteikdama cerību, ka izdosies nodzīvot līdz septembrim un pašai pieredzēt pāvesta vizīti Latvijā.)


Gunta Ziemele, Vidzemes Katoļu jauniešu centra "Eksplozīvs maisījums" vadītāja

Pāvesta personība ir pārsteidzoša! Kristus patiesību viņš atklāj caur cilvēcisku un laikmetīgu pieeju, runā par pasaulei svarīgiem tematiem, nešķiro un tuvojas visvājākajiem un tiem, kuri stipri pakrituši. Pāvests Francisks saka, ka “dievišķā žēlsirdība ierosina cilvēkus”. Kā? Iedvesmo, motivē rīkoties, darīt labu, atver cilvēka potenciālu un ļauj palīdzēt piecelties. Viņa uzrunas ir pilnas pārliecības, kas ne tikai mudina aizdomāties, bet maina redzes leņķi un liek arī drosmīgi runāt un attiecīgi rīkoties. Ceru, ka tas iekustinās arī mūs šeit - Latvijā.

Tāpēc, domāju, ir vērts aplūkot pāvesta rakstītos dokumentus. Iesaku izlasīt grāmatu “Dieva Vārds ir žēlsirdība”. Labākas pasaules veidošanai, kam ikviens ir aicināts, mēs varam sākt tieši ar šo tikšanos. Tāpat ļoti vērtīgas – “Laudato si’” un “Evaņģēlija prieks”, jo šī literatūra iedvesmo rīcībai, turklāt patiesai un žēlsirdīgai. Noteikti mudinu sekot līdzi Facebook “Pāvests Latvijā 2018”, kur tiek sagatavoti saistoši tematiskie video. 

Svinības un satikšanos ar pāvestu, pasaules mēroga spēcīgu un nozīmīgu autoritāti, klātienē Aglonā Svētās Mises laikā es redzu kā vēsturisku brīdi kopīgai lūgšanai, kurā aicināta vienoties visa sabiedrība bez izņēmuma, ekonomiskai, politiskai, sociāli labvēlīgai attīstībai. Klātbūtnes piedzīvojumam, šķiet, ir daudz lielāks spēks paliekošāk un dziļāk materializēties tur redzētajam un dzirdētajam. 

Ticu, ka pāvesta vizītes laikā daudzu cilvēku ticība tam, ka mēs katrs esam aicināti veikt nozīmīgu misiju, tiks atdzīvināta. Šie svētki nav tikai ticīgo cilvēku aktualitāte, tāpēc vēl viens veids, kā gatavoties, ir par šo Latvijai svarīgo notikumu stāstīt visiem - saviem draugiem, radiem, kolēģiem, studiju, skolas biedriem.


Olita un Andis Smilgas

Pāvesta Franciska vizīte – svarīga arī luterāņiem

Luterāņu pāris Andis un Olita Smilgas dzīvo Valmierā, Andis ir arī mācītājs, kalpo Alojas luterāņu baznīcā. Abi iestājušies arī katoļu kopienā “Chemin Neuf” ar ekumenisku aicinājumu, kurā aktīvi darbojas jau no tās pirmsākumiem Latvijā. 

Ko Jums tieši nozīmē pāvesta Franciska viesošanās Latvijā?

“Pāvesta vizīte ir svarīga ne tikai katoļiem, bet, visai ticīgo kopienai, arī Latvijai. Tā ir iespēja mums satikties, kopīgi lūgties un stiprināties vienam no otra,” kodolīgi šo notikumu raksturo Olita.
Andis atceras vēsturisko un Latvijai nozīmīgo Jāņa Pāvila II vizīti, kas devusi daudzus impulsus. “Ticu, ka arī pāvesta Franciska apciemojums dos kādu impulsu, piemēram, veicinās vienotību starp divām kopienām – krievvalodīgajiem un latviešvalodīgajiem. Tāpat arī ceru, ka šī vizīte vienos ne tikai iedzīvotājus Latvijā, bet arī ticīgo kopienas, jo sašķelta valsts ilgi nepastāv. Mums ir izaicinājums iet šos izlīgumu un iepazīšanās ceļus. Ceru, ka pāvesta ierašanās liks daudziem aizdomāties par ticību, Dievu, par garīgām lietām. Es ticu, ka pāvests Francisks nāk kā pravietis, kurš dos mums kādu iedvesmu un vēsti, kā kopīgi iet šo vienotības ceļu.”

Vai apmeklēsiet kādu pasākumu, kurā piedalīsies pāvests Francisks?

Nezinu vēl, kur un kā, bet man ir tāda sajūta, ka kādā no vietām, kurā atradīsies pāvests, man būs jāpiedalās. Mums vismaz ļoti gribētos.

Sagatavoja Evija Puķe - Jansone


Mārtiņš Krūklis, LRKB cietumu kapelānu dienesta vadītājs

Kāpēc gaidīt pāvestu? 
Viņš ir īsts dzīvas ticības paraugs. Viņš mēģina atjaunot līdzsvaru starp apceri/pielūgsmi un darbību/tuvākmīlestību. Līdzsvars starp Martu un Mariju mūsu Baznīcā pieklibo par labu Marijai, bet tie ir māņi, jo neko nedarīt un izlikties, ka daru, ir vieglāk, nekā darīt, kļūdīties un mainīties. 

Kā sagatavoties vizītei? 
Censties darīt to, ko pāvests gribētu, lai mēs darām. Vairāk pievērsties žēlsirdības darbiem un arī pajautāt sev, vai esmu tāds kristietis, kāds gribētu būt. 

Kāpēc doties uz Svēto Misi Aglonā 24. septembrī? 
Pāvests ir Baznīcas galva, Kristus vietnieks zemes virsū. Kā gan var negribēt viņu satikt personīgi un paspiest roku… protams, ja cilvēks tam tic.


Atbild rēzeknieši

Kāpēc pāvesta vizīte man ir svarīga? 

Lolita: Man ir svarīga pāvesta vizīte, jo tā ir ne tikai žēlastība, bet arī svētība visai Latvijai kopā un ikvienam cilvēkam atsevišķi.

Inga: Pāvests man ir autoritāte, ar prieku un lielu interesi klausos viņu „Latgolys radejā”. Izjūtu pāvestu kā Dieva vēstnieku. Domāju, ka viņa ierašanās pārveido mūs uz labu. Man patīk, ka pirms vizītes ir aktualizētas svarīgas tēmas, tai skaitā žēlsirdība un vides aizsardzība.

Lilita: Man būs prieks kopā ar pāvestu un ticīgo tautu mūsu svētvietā Aglonā vienoties kopīgā lūgšanā par mūsu valsti, tās ļaužu labklājību un veselību.

Ilona: Ļoti gaidu pāvestu Latvijā, pāvesta svētību gan garīgi, gan fiziski, lai es tiktu dziedināta un stiprināta ticībā.

Mārīte: Jūtos pagodināta, ka būs iespēja satikt pāvestu Latvijā. Man tas ir svarīgi,jo gribu sev un valstij svētību, gribu dzirdēt mūsu valstij un sabiedrībai domātas atziņas un padomus. Pāvests man ir morālā autoritāte.

Gundega: Pāvesta vizīte Latvijā ir kārtējais apliecinājums neticīgajiem, ka Dievs ir un pievēršanās ticībai nav kāda tāla un nevajadzīga utopija.

Valentīns: Pāvesta vizīte Aglonā man ir svarīga divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ja esi dēls vai meita, ir svarīgi satikt un paklausīties, ko saka tēvs vai māte. Pat ne tieši sacītais ir tik svarīgs, bet būšana kopā. Otrkārt – būt kopā ar līdzīgi domājošiem/dzīvojošiem un savām acīm redzēt, ka mūsu ir daudz. Tas ir tāpat kā ar baznīcu – tā var būt ļoti skaista un priesteris var labi runāt, bet, ja viņam pretī tikai pieci cilvēki, tad ir mazliet skumīgi.


Dace Balode, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne

Vai pāvests Franciska vizīte aktuāla tikai katoļiem? Ko tā nozīmē sabiedrībai un citām konfesijām? 
Par to dalās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode:
 

Pirmkārt, tas, ka atbrauc pāvests, kurš ir arī valsts vadītājs, protams, stiprina mūsu ārvalstu sakarus, tas ir atbalsts mūsu ārpolitikai, un tas ir nozīmīgi mūsu valstij. Bet, otrkārt, vai drīzāk, pirmkārt, viņš atbrauc kā kristietis, kā Baznīcas vadītājs, kā galva, un šajā ziņā, protams, tas ir nozīmīgs notikums ne tikai katoļu Baznīcai, bet ir arī ekumeniski nozīmīgs notikums.
Un šis pāvests starptautiskā skatījumā ir atzīmēts kā progresīvais pāvests, un, ja viņš atbrauc uz Latviju, varbūt viņa devums Latvijai varētu būt tāds, ka viņš mudina Latvijas kristietību būt progresīvai, atvērtai, risināt jaunus jautājumus un domāt tālāk teoloģiski uz priekšu.
Mēs kā Baznīca esam Baznīca tikai tik tālu, cik tālu mūs Dievs par tādiem dara, tāpēc, protams, mēs varam kopā lūgt un arī respektēt viens otru, respektēt dažādas tradīcijas. Būt Dieva žēlsirdības rokai šajā pasaulē - man šķiet ārkārtīgi nozīmīgi, ka konfesijas to spēj darīt.

Kāda ir pāvesta vizītes nozīme sabiedrībā? : Dace Balode