Šodienas datums: 14.11.2018  |  Vārda dienas: Fricis, Vikentijs

Svētais Krēsls un Latvija

Latvijas un Vatikāna diplomātiskās attiecības

Šonedēļ Latviju apmeklēs Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins. Tā ir pirmā reize, kad pēc Jāņa Pāvila II vizītes 1993. gadā Latvija uzņems tik augsta ranga Vatikāna amatpersonu. Šogad arī atzīmējam 25 gadus kopš abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas.

Vatikāns bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. 1920. gada martā Rīgā ieradās Svētā Krēsla nuncijs Polijā arhibīskaps Akille Rati, kurš vēlāk tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma vārdu Pijs XI. Viņa vizītes laikā tika ievadītas sarunas par konkordāta noslēgšanu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu. Konkordāts, kuru izstrādāja Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hermanis Albats un monsinjors Jāzeps Rancāns, tika noslēgts 1922. gada 30. maijā Romā. Ar šo konkordātu Latvijas valdība garantēja katoļiem ticības un kulta brīvību un katoļu Baznīcai Latvijā piešķīra juridiskās tiesības. Rīgas arhibīskaps visās lietās bija atkarīgs tieši no pāvesta. Valdība apsolīja arhibīskapa rīcībā nodot piemērotu katedrāli, katoļu garīdzniekus atbrīvot no karaklausības, atļaut dibināt katoļu skolas, seminārus, kā arī katoliskās organizācijas. Konkordāts bija noslēgts uz trim gadiem, taču automātiski palika spēkā arī turpmāk.

Svētais Krēsls 1922. gada oktobrī atsūtīja uz Rīgu savu apustulisko delegātu Miras titulāro arhibīskapu Antonino Cekīni, kurš vēlāk tika paaugstināts par apustulisko internunciju, bet pēc tam par nunciju. Pēc A. Cekīni nāves 1935. gadā, kā pāvesta sūtnis Rīgā ieradās arhibīskaps Antonino Arata. Nunciatūras rezidence bija Rīgā, Jura Alunāna ielā 2. Savukārt Latvijas valdības sūtnis pie Svētā Krēsla bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Hermani Albats, kurš šajā amatā palika līdz pat 1940. gadam.

Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940. gada 13. augustā paziņoja Svētajam Krēslam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24. augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940. gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos, lai gan savu pārstāvi nebija iespējams iecelt.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī. 2000. gada novembrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kurš aizstāja 1922. gadā parakstīto Konkordātu starp Latviju un Svēto Krēslu, kā arī saglabāja ar Konkordātu iegūtās tiesības. Līgums nosaka Latvijas Katoļu Baznīcas juridisko statusu un sadarbības veidu ar valsts institūcijām izglītības un veselības aprūpes jomās, kā arī kapelāndienestā.

Abu valstu diplomātiskajās attiecībās nozīmīga vieta bijusi arī diplomātiskajām vizītēm. Pāvesta svētā Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Savukārt 2013. gadā Latviju apmeklēja Pontifikālās Kristiešu Vienotības veicināšanas Padomes prezidents, kardināls Kurts Kohs. Arī Latvijas visaugstākās amatpersonas apmeklējušas Vatikānu. Ārlietu ministrs Aivis Ronis darba vizītē Vatikānā uzturējās 2010. gadā, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vatikānu apmeklēja 2012. gadā, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apmeklēja Vatikānu 2013. gadā un piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II un pāvesta Jāņa XXIII kanonizācijas ceremonijā Vatikānā 2014. gadā, bet prezidents Andris Bērziņš piedalījās pāvesta Franciska inaugurācijā 2013. gadā un apmeklēja Vatikānu 2014. gadā.

Kopš 2014. gada 22. aprīļa Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Latvijā ir arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. Iepriekšējie apustuliskie nunciji Baltijas valstīs bija arhibīskaps Luidži Bonaci,  arhibīskaps Pēteris Stefans Curbrigens, arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders un Husto Muļjors Garsija. Savukārt Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla kopš 2015. gada 17. decembra ir Veronika Erte. Iepriekšējie Latvijas vēstnieki pie Svētā Krēsla bijuši Einars Semanis, Alberts Sarkanis, Atis Sjanīts un Aija Odiņa.

LRKB IC, izmantojot www.mfa.gov.lv materiālus