Šodienas datums: 25.01.2020  |  Vārda dienas: Sigurds, Zigurds

Ziņas

Konsekrētās personas tiekas ar nunciju

5.decembris, 2019, 12:59

2. decembrī Latvijas konsekrēto konferences pārstāvji no dažādām kopienām satikās ar jauno apustulisko nunciju Baltijas valstīs Petaru Rajiču un Latvijas bīskapu konferences priekšsēdētāju bīskapu Viktoru Stulpinu. Konsekrēto konference tika izveidota, lai organizētu un veicinātu dažādo kopienu (ordeņu, kongregāciju un seklārinstitūtu) savstarpējās tikšanās un sadarbību, kā arī konsekrēto sadarbību ar diecēžu bīskapiem un bīskapu konferenci. 2 decembra tikšanās bija šīs vienotības un sadarbības apliecinājums.

Uz tikšanos bija ieradušies 32 konsekrētie, kas pārstāvēja 13 no 23 Latvijā esošajām kopienām. Atvērtā un draudzīgā atmosfērā katras kopienas pārstāvji pastāstīja par savu institūtu. Tā bija iespēja runāt par kopienu garīgumu un devumu Katoļu Baznīcai Latvijā visās diecēzēs.

Šī tikšanās ļāva vēlreiz dzirdēt par kopienām un redzēt, cik dažādi tās iesaistās pastorālajā darbā Latvijā. Ir atšķirības starp vīriešu un sieviešu kopienu kalpošanu, tomēr ir arī kopējas iezīmes tajā, kā tiek izdzīvots aicinājums un pildīta misija. Piemēram, pamatā konsekrētie ir iesaistīti draudžu pastorālajā darbā, vienlaikus cenšoties to veikt, balstoties konkrētās kopienas garīgumā. Konsekrētie izmanto visdažādākās pastorācijas metodes: katehēzi, rekolekcijas, karitatīvo darbu, izglītojošus un formējošus pasākumus utt. Nereti gan par katru konkrēto kopienu vairāk zina vien konkrētā draudze, kurā kopienas locekļi darbojas, tomēr šobrīd tiek domāts par to, lai šīs iespējas darītu zināmas arī plašākam sabiedrības lokam. Atšķirībā no vīriešu kopienām, kuras pārsvarā sastāda brāļi priesteri, konsekrētās māsas nereti veic arī ar tiešu pastorāciju nesaistītu profesionālo darbu piem., strādā kā skolotājas, medicīnas darbinieces, kapelānes, psiholoģes.

Tikšanās reizē tāpat tika runāts arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Latvijas konsekrētie. Grūtības sagādā kopīga pastorālā plāna un vīzijas trūkums Latvijas Baznīcā un diecēzēs, kā arī konsekrēto kopienu juridiskā statusa neprecizitāte Latvijas valsts priekšā un Baznīcas iekšienē. Dāvana un reizē izaicinājums ir arī daudzu kopienu internacionālais un multikulturālais raksturs: lai varētu veikt pilnvērtīgu pastorālo darbu, brāļiem un māsām no citām zemēm ātrā laikā jāapgūst latviešu valoda, jāpiemērojas vietējai kultūrai, mentalitātei un klimatam. Arī aicinājumu trūkums tiek izjusts aizvien sāpīgāk.

Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, konsekrētie ir un var būt jaunas enerģijas un iedvesmas avots pastorālā darba un evaņģelizācijas jomās.

Kopienu pārstāvji augstu novērtēja iespēju brīvi un atklāti runāt par saviem priekiem un bēdām. Tā bija savstarpējas izpratnes un kopējo labumu veicinoša tikšanās. Apustuliskais nuncijs ar savu klātbūtni un aktīvu iesaistīšanos sarunā, izrādīja interesi un rūpes par konsekrēto dzīvi Latvijā. Savā uzrunā viņš pievērsa uzmanību pāvesta Franciska aicinājumam uz pilnvērtīgu un jēgpilnu formāciju, kas ir vajadzīga konsekrēto kopienām, lai šīs kopienas pašas varētu kļūt par cilvēku formatoriem. Tika uzsvērti vairāki elementi: Baznīcas mācības un tradīcijas zināšanas, personīgā ticība un attiecības ar Dievu, gatavība mācīt un doties tur, kur ir vajadzība, savstarpējās attiecības kopienās un ar cilvēkiem pie kuriem un ar kuriem strādā. Nuncijs uzsvēra pacietības lomu izaugsmes ceļā un pasvītroja, ka priekam ir jākļūst par konsekrēto dzīvi raksturojošu īpašību, liecinot par šī aicinājuma skaistumu. Lai varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu un mērķi, konsekrētajiem pašiem ir jāapgūst izšķiršanas spējas. Nuncijs norādīja, ka tieši jēgas un mērķa meklējumi visbiežāk atved cilvēkus pie dziļākiem ticības meklējumiem, un konsekrētie var būt palīdzība viņu ceļā.

Bīskaps Viktors Stulpins tikšanās noslēgumā norādīja, ka visi esam viena Baznīca ar vienu mērķi, neatkarīgi no aicinājuma, un ir jāstrādā kopā, vienam otru atbalstot. Kā bīskapu konferences priekšsēdētājs viņš uzņēmās atbildību par visa runātā tālāknodošanu citiem bīskapiem.

Šķiroties un katram atgriežoties savās mājās un kalpošanas vietās, varēja sajust, ka esam savstarpēji stiprināti un gatavi strādāt un veicināt arvien ciešāku sadarbību evaņģelizācijas laukā.

Jānis Meļņikovs SJ,
Latvijas Konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku
apvienotās konferences viceprezidents