Šodienas datums: 18.08.2018  |  Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena

Ziņas

Gaismas tēmas ietvaros aizritējusi piektā "Baznīcu nakts"

4.June, 2018, 09:41

1.jūnijā jau piekto gadu Latvijas baznīcām bija iespēja vienoties kultūras notikumā “Baznīcu nakts”, kurā šogad piedalījās 170 baznīcas. Baznīcas un to draudzes iziet pie cilvēkiem, atverot durvis, aicinot ienākt, iepazīt un kādu brīdi būt kopā, kā aicinājis pats Kungs pirms 2000 gadiem: “Nāc un redzi!” (skat. 1, 46 ).

Arī Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle piedalījās šajā notikumā ar īpašu programmu, kuras ietvaros senā dievnama apmeklētāji no pl. 18 līdz 23 varēja skatīt senos liturģiskos apģērbus – ornātus, dalmatikas un kapas, aplūkot Sv. Jēkaba draudzes mākslinieku darbus, klausīties mūziku, kā arī piedalīties Svētajā Misē un iepazīt tās norisi.

Jēkaba katedrālē šis draudzes un apmeklētāju sadraudzības brīdis vairāku stundu garumā sākās ar draudzes administratora pr. Paula Kļaviņa uzrunu, kurā viņš iepazīstināja atnākušos ar senā dievnama vēsturi, ļaujot klausītājiem izsekot tā dzīvei dažādos vēstures posmos, līdz tas 1923. gadā kļuva par Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes katedrāli. Īsas uzrunas teica arī katedrāles diakons Gunārs, kuru daudzi pazīst kā iecienītu svētdienas skolas skolotāju un kristīgu radioraidījumu dalībnieku, kā arī draudzes padomes vadītāja Anžella Roze-Jumiķe, īsi iepazīstinot ar pasākuma programmu un tā dalībniekiem - māksliniekiem un mūziķiem.

Gan muzikālie priekšnesumi, gan mākslinieku darbi apmeklētājus vadīja svētceļojumā, kādu ejam mēs visi, arī mūsu jau 100 gadus pastāvējusī valsts - no laicīgā uz pārlaicīgo un mūžīgo. Kreisajā pusē ienācēji varēja aplūkot mākslinieces Raimondas Strodes autortehnikā veidotu darbu – lielu Sv. Mātes Terēzes attēlu. Viņas lūgšana pavadīja cilvēkus svētā Jēkaba ceļā, ko iesāka mākslinieces Laines Kainaizes gleznotais Sv. Jēkabs, bet turpināja viņas gleznu triptihs par ceļu uz apustuļa Jēkaba svētvietu Santjago de Kompostellu Spānijā. Jēkaba ceļa tēmu it kā “pārrāva” mākslinieka Valdemāra Helmaņa fotogleznas, kuru tapšanā izmantots ledus, ūdens un dažādi dabas elementi, apvienojot tos ar fotogrāfiju. Taču iedziļinoties abstraktajos, no Bībeles tekstu dzīlēm iznirušajos tēlos, nekāda pārrāvuma nebija – V. Helmanis atklāja dzīves un vēstures norises, kas joprojām ir klātesošas cilvēces un mūsu katra garajā ceļā līdz pat Kunga Otrajai atnākšanai. Pie Dievmātes altāra ceļa gājējs tika ielikts viņas mātišķajās rokās, lai caur viņu dotos pie Jēzus - altāra tuvumā bija iemājojuši divi Dinas Ābeles gleznoti darbi – katru nācēju un gājēju uzlūkoja Jaunavas Marijas un dievišķā Bērna Jēzus dzidrās acis, kas visu redz, zina, saprot, tomēr nenosoda. Savukārt katedrāles labajā pusē novietotie darbi jau “piederēja” Kungam Jēzum - par Viņu ar saviem gleznojumiem liecināja mākslinieki Jānis Purcens un Dina Ābele. J. Purcena darbos visdažādākajos veidos gleznots un zīmēts Jēzus vārds dominē kā izmisīgs cilvēka sauciens uz Kungu, bet D. Ābele ar intuitīvo, mistisko sievietes redzējumu savās divās gleznās ielikusi visus dzīves svētceļojuma gājējus Jēzus kā  Labā Gana drošajās rokās, kurš ir arī augšāmcelšanās un dzīvība.

Lai gan mākslinieki nebija informēti par katedrāles Baznīcu nakts norises muzikālo programmu, arī tā savijās ar ceļa tēmu – iešana cauri gadsimtiem līdz mūsu dienām. Andra Amoliņa vadītā gregoriskā ansambļa “Schola  Cantorum Sancti Meinardi” pārpasaulīgie dziedājumi pirms Svētās Mises aizveda klausītājus senos gadsimtos, kad katedrāli vēl tikai cēla. Svētajā Misē, kuru celebrēja draudzes administrators pr. Pauls Kļaviņš, dziedāja Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāles bērnu koris “Gloria” diriģentes Beatrises Vildes vadībā, izpildot liturģiskos dziedājumus latīņu valodā. Savā uzrunā pr. Pauls pievērsās Jēzus Evaņģēlija vārdiem: “Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem” (Lk 10, 21), tādējādi akcentējot katra klātesošā cilvēka spēju iedziļināties Dieva noslēpumos un aicinājumu būt Kunga Mistiskajā Miesā – Baznīcā.

Pēc Svētās Mises sekoja Šauļu kamerkora "Bičiuliai" koncerts ar jau mūsdienīgu, klasisku kora mūzikas programmu, bet muzikālo ceļojumu noslēdza absambļa “Ex Animo” un kopienas “Effata” mūziķu slavēšanas dziesmas, bet ar ērģeļspēli klātesošos priecēja ērģelnieks Ingus Kokins.

Šogad kultūras pasākuma “Baznīcu nakts” organizatori bija aicinājuši draudzes īpaši pievērsties gaismas tēmai, pl. 21 kopīgi lūgties Kunga lūgšanu “Tēvs mūsu” un vienoties Latvijas himnas dziedājumā. Sv. Jēkaba katedrālē sveču liesmu ceļš visā pasākuma norises laikā iezīmēja ceļu uz altāri, kur Vissvētākajā Sakramentā mājo Tas, kas pats ir pasaulē nākusī Gaisma un katedrālē šis īsais svētbrīdis izvērsās īpašs, kā gaismas vakara ugunsvieta. Ar īsu uzrunu to iesāka V. E. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas simtgades kontekstā norādot uz katra cilvēka vietu sabiedrībā un Baznīcā. Pēc uzrunas arhibīskaps vadīja visus klātesošos Kunga lūgšanā un kopā ar klātesošajiem dziedāja Latvijas himnu, bet īsā svētbrīža noslēgumā arhibīskaps klātesošajiem deva savu svētību, kā arī iepazinās ar mākslinieku darbu izstādi.

Katedrāles apmeklētājiem visā vakara norisē tika piedāvāts ēdiens gan miesai, gan garam – priekštelpā bija sadraudzības vieta, kur būt kopā ar katedrāles brīvprātīgajiem pie tējas, kafijas un sviestmaizēm, kā arī katram bija iespēja “izvilkt” kādu Dieva uzrunu tieši viņam - īsu Svēto Rakstu fragmentu. Savukārt mazie katedrāles apmeklētāji varēja nodoties radošām aktivitātēm - izkrāsot zīmējumus par Bībeles tēmām un nelielajā “zīmētavā” mazie mākslinieki bija sastopami vēl pat pēc pl. 23. Kas zina, varbūt pēc gadiem kāds no viņiem piedalīsies šādā kultūras norisē jau kā profesionāls mākslinieks? Dievam visas lietas iespējamas...

Gaismas ceļš sagaidīja un pavadīja visus, kas šo dažu stundu laikā ienāca gandrīz 800 gadus senajā dievnamā un izgāja no tā, lai dotos tālāk savā ceļā kopā ar senās baznīcas dāvāto siltumu un gaismu.

Daudz prieka un siltuma katedrāles brīvprātīgajiem dāvāja mākslinieki un mūziķi ar savu atsaucību un piedalīšanos šajā kultūras notikumā. Draudze pateicas māksliniekiem Raimondai Strodei, Lainei Kainaizei, Valdemāram Helmanim, Dinai Ābelei, Jānim Purcenam, katerāles bērnu korim “Gloria ” un tā diriģentei Beatrisei Vildei, gregoriskā ansambļa “Schola  Cantorum Sancti Meinardi” dziedātājiem un viņu vadītājam Andrim Amoliņam, Šauļu kamerkorim "Bičiuliai", ērģelniekam Ingum Kokinam, ansambļa “Ex Animo” un kopienas “Effata” slavētājiem.

Stella Jurgena, foto no sociālajiem tīkliem (Sv. Jēkaba katedrāle, Sv. Marijas Magdalēnas baznīca, Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds baznīca)