Šodienas datums: 19.10.2018  |  Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

Ziņas

Ģimeņu kustība "Dievmātes komandas" tiekas un lūdzas Fatimā

7.August, 2018, 15:34

Jūlija otrajā pusē Fatimā, Portugālē, notika XII starptautiskās ģimeņu kustības “Equipes Notre-Dame” (END) jeb “Dievmātes komandas” tikšanās. Šoreiz tajā piedalījās arī pārstāvji bo Latvijas, jo šī gada martā astoņi laulātie pāri no Latvijas pirmo reizi salika solījumus  uz gadu palikt kustībā un sekot tās piedāvātajam formācijas ceļam.

Fatimu tikšanās laikā pārpludināja tūkstošiem pāru, kas, rokās sadevušies, devās Svētās Trīsvienības bazilikas virzienā. Tikšanās dalībnieku varēja atpazīt pēc identifikatoriem, kuros minēts vārds, valsts un oficiālās valodas, kādās dalībnieks spēj sazināties. Pēc tā varēja nojaust, vai mēģināt uzsākt sarunu vai arī sasmaidīties un sazināties ar žestu palīdzību. Lai arī END ir 5 oficiālās valodas - franču, portugāļu, spāņu, itāļu un angļu, dalībnieki pārstavēja vēl daudzas citas valodas.

Tikšanās sākās ar atklāšanas ceremoniju un visu dalībvalstu (vairāk nekā 70) karogu ienešanu. Karogus nesa laulātais pāris no katras valsts. Mēs - Baiba un Dainis Stikuti - kā vienīgie pārstāvji no Latvijas arī tikām pie šī godpilnā pienākuma.

Tikšanās moto bija līdzība par pazudušo dēlu (Lk 15:11-32), kas pavadīja visas tikšanās dienas. Pirmajā konferences dienā tika pārdomāts brīvības jēdziens, atsaucoties uz līdzības vārdiem: “Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu!”. Katru dienu programma bija līdzīga. Vispirms bija meditācija, kuru ik dienu vadīja Portugāles arhibīskaps Tolentino de Mendonka (Tolentino de Mendonca), kas nesen ir iecelts par Svētā Krēsla arhīva un bibliotēkas vadītāju. Šajā dienā viņš ļāva aizdomāties par došanu ģimenes kontekstā. Tālāk sekoja Spānijas bīskapu konferences vadītāja kardināla Rikardo Blazkeza (Ricardo Blazquez) uzruna “Ko nozīmē kristīgā brīvība”. Pēc tam pāri no Brazīlijas, Trinidadas un Tobago liecināja par brīvību attiecībās. Pēc Svētās Mises, kas šoreiz bija spāņu kardināla vadīta, sekoja grupu aktivitātes.

Kopā bija četras grupu aktivitātes četrām dienām. Viena no aktivitātēm bija vietējo jauniešu sagatavots mūzikls “Ceļā” par svētceļojumu uz Fatimu. Tāpat  bija konference par Fatimu un tās notikumiem. Bija arī iespēja piedalīties nelielā svētceļojumā uz Dievmātes pirmo parādīšanās vietu ar meditācijām pa ceļam un svētību. Kā pēdējā no aktivitātēm bija izstāde par valstīm un to kultūru, kurās darbojas END. Mēs vienu dienu kopā ar pāri no Polijas dežurējām pie stenda, stāstījām par Latviju un dalījām suvenīrus piemiņai ieinteresētajiem.

Pēc grupu aktivitātēm ik dienu sekoja tikšanās viesnīcās. Katrā nelielajā komandā bija pāri un garīdznieki no dažādām valstīm, kas pārdomāja līdzību un dalījās savā starpā, izmantojot piedāvātos jautājumus. Tikšanās bija dziļas, personiskas, ļoti uzrunājošas un ļāva saprast, ka, arī dzīvojot dažādās valstīs, mēs piedzīvojam savā dzīvē līdzīgus izaicinājumus. Mūsu komandā bija pāri no Francijas un Brazīlijas un priesteris no ASV. Šajā dienā pāri dalījās pārdzīvojumos par vecāko bērnu aiziešanu no mājām, viņu izvēļu pieņemšanu, kas nebūt ne vienmēr vecākiem šķiet pareizas.

Katru dienu noslēdza Rožukroņa lūgšana un procesija. Lūgšana “Esi sveicināta, Marija” izskanēja desmit valodās, tai skaitā arī lietuviešu. Lietuvā ir jau 21 Dievmātes komanda.

Otra konferences diena tika veltīta pārdomām par izšķiešanu - “Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.” Šajā dienā varēja noklausīties konferenci par tēvu Anrī Kafareli, Dievmātes komandu dibinātāju. Viņš rakstīja: “Kristīgās mīlestības avots nav cilvēka sirdī. Bet Dieva. Laulātajiem, kas vēlas mīlēt, kas vēlas iemācīties mīlēt vairāk un vairāk, ir tikai viens labs padoms: meklē Dievu, mīli Dievu, esi vienotībā ar Dievu, dod Viņam vietu (...) Jo vairāk pāris ir atvērts Mīlestības Dievam, jo bagātāka būs mīlestības apmaiņa starp viņiem. (...) Ja viņi grib, lai viņu mīlestība ir kā dzīva uguns, kas deg arvien spožāk, viņiem jāmīl Dievs arvien vairāk un vairāk.”

Savukārt Marija d'Amonville (Marie d'Amonville), kas kopā ar vīru pārņēma kustības vadību 1973. gadā, dalījās atmiņās par tēvu Kafareli un to laiku. Jāatzīmē, ka pirms septiņiem gadiem šī 90 gadus vecā sieviete aizsāka kustības jaunu atzaru - “ Ceļā uz mūžību” - komandas tiem, kam ir vairāk nekā 75 gadi.

Trešajā dienā tika pārdomāta nožēla - “Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu”. Pēc ierastā dienas sākuma īpaši aizkustināja Mosulas arhibīskapa liecība par piedošanu kā Mīlestības lielo dāvanu, stāstot par savu nolaupīšanu, piedzīvoto gūstā un neticamo izglābšanos. Tā bija liecība par daudzu kristiešu moceklību Tuvajos Austrumos.  Šajā dienā pāri veltīja laiku laulāto dialogam Kunga klātbūtnē jeb kustības statūtos rakstītajam “apsēšanās pienākumam”, lielajā sanktuārija laukumā apsēšoties zem daudziem saulessargiem. Tā bija liecība arī citiem svētceļniekiem par skaisto laulāto aicinājumu. Vakars noslēdzās ar Vissvētākā Sakramenta adorāciju nakts garumā.

Ceturtās dienas tēma bija līdzjūtība - “Viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl.” Žēlsirdība vienmēr ir bez mēra, un END aicina dot nevis daudz, bet visu - mīlēt bez nosacījumiem.  Tāpēc arī kā devīze izskanēja: “Šodien žēlsirdība esi tu.”
Tika prezentēts END jauniešu atzars. Šīs komandas pavada laulātais pāris un priesteris, rādot jauniešiem dzīves liecību. Tāpat END paspārnē izveidojusies aizlūdzēju kustība, kuras mērķis ir aizlūgt par END vajadzībām. Arī mums bija iespēja iesniegt savus aizlūgumus, par kuriem tiks lūgts gada garumā. Piektdienas vakars noslēdzās ar svētkiem, kur dziedāja un dejoja komandu pārstāvji no daudzām jo daudzām dalībvalstīm.

Pēdējā diena bija svinēšanas diena, pārdomājot vārdus: “Jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.” Šajā dienā notika Svētā Mise sanktuārija laukumā, un tās bija priekpilnas svinības, kurās notika laulības zvēresta atjaunošana.

Pēc tikšanās mēs turpinājām dalību vēl arī formācijas pasākumā pāriem un garīdzniekiem, kas uzsāk atbildīgu kalpošanu savā reģionā vai sektorā. Mēs kā atbildīgie par Dievmātes komandām Latvijā ieguvām daudz vērtīgas informācijas, materiālus, iedvesmu, daudz draugu visās pasaulē un lielu vienotību arī visām pasaules Dievmātes komandām. No daudziem pāriem dzirdējām liecības par to, kā dalība Dievmātes komandās svētdarīja viņu dzīvi un savstarpējās attiecības.

Dievmātes komandu pirmsākumi aizsniedzas 1939. gadā, kad daži pāri lūdza prieteri Anrī Kafarelu (Henri Caffarel) palīdzēt augt ticībā un liecināt par to, esot laulībā. Priesteris atbildēja: “Iesim šo ceļu kopā”. Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 13 000 komandu vairāk kā 90 valstīs.

Katrā Dievmātes komandā ir četri līdz septiņi laulātie pāri un garīgais padomdevējs. Komandas ik mēnesi tiekas, dalās piedzīvotajā, lasa Svētos Rakstus un lūdz. Neiztrūkstoša biedru dzīves sastāvdaļa ir piepūles punktu realizācija (ik dienas personiska lūgšana, Svēto Rakstu lasīšana, pāra lūgšana, lūgšana “Augsti slavē Kungu mana dvēsele”, ikmēneša laulāto dialogs Kunga klātbūtnē, dzīves regulas noteikšana un realizācija, ik gadu dalība rekolekcijās), nepārtraukta formācija un misija (liecība, darbi).

Latvijā ir divas Dievmātes komandas. Vairāk informācijas par tām un iespējām pievienoties pieejama vietnēs: www.equipes-notre-dame.lv; https://www.facebook.com/ENDLV/.

Baiba un Dainis Stikuti