Šodienas datums: 19.09.2019  |  Vārda dienas: Verners, Muntis

Ziņas

Jaunajā izglītības saturā kristīgā mācība tikai kā fakultatīvs priekšmets

21.janvāris, 2018, 21:09

Sākot ar nākamo mācību gadu, Latvijas skolās un pirmskolās tiks sākta pakāpeniska pāreja uz “pilnveidotu mācību saturu un tam atbilstošu mainītu mācīšanas pieeju, lai rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes,” kas citastarp paredz, ka turpmāk 1. -3. klašu skolēniem kristīgā mācība vairs nebūs obligāts izvēles priekšmets.

Līdz 1.februārim ikviens Latvijas iedzīvotājs mājaslapā www.skola2030.lv var iepazīties ar izstrādāto mācību saturu un tā īstenošanas vadlīnijām, kā arī iesniegt savus priekšlikumus.

Aizvadītā gada decembra “Katoļu Baznīcas Vēstneša” numurā Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studiju programmu direktore Ingrīda Trups-Kalne, kas piedalījās projekta īstenošanā kā eksperte izglītības satura un mācību līdzekļu izstrādes jomā, skaidroja, ka jaunajā programmā reliģijas saturs ir integrēts sociālajās zinībās, aplūkojot reliģiju kā sociālu un ētisku fenomenu. “Sākumā domājām, ka kristīgās mācības vispār nebūs, bet, kad projekts tika nodots sabiedriskai apspriešanai, ieraudzīju, ka kristīgā mācība paliek kā fakultatīvs (izvēles) priekšmets 1. – 3. klasēs ar nemainīgu saturu. Šobrīd vecāki var izvēlēties starp ētiku un kristīgo mācību, bet turpmāk būs jāizvēlas, vai bērns apgūst vai neapgūst kristīgo mācību. Ētika tiks integrēta sociālajās zinībās,” pastāstīja I. Trups-Kalne. Viņasprāt reliģijas saturu sociālajās zinībās nav izdevies iekļaut ļoti veiksmīgi. Turklāt viņu uztrauc tas, kā skolotāji, kuriem nav atbilstošas izglītības un zināšanu reliģijas jomā vai arī kuriem ir agresīva nostāja pret reliģiju, spēs objektīvu saturu nodot skolēniem. Varbūt viņi vispār par to izvairīsies runāt.

Viedokli par jauno saturu savā Facebook kontā ir paudusi arī kristīgās mācības skolotāja Dita Pavloviča. Viņa raksta: “Skumīgi, ka jaunajā mācību saturā kristīgās mācības priekšmeta 1.-3. klasei vairs nebūs. (...) Trīs gadu garumā reizi nedēļā no 1.-3. klasei bērni apguva pašu kristietības “ābeci”- tieši tik daudz, lai iemācītos to valodu, ko viņu vecāki padomju ideoloģijas dēļ nezināja. Valodu, ko Rietumeiropā prata. Piemēram? Kas ir 10 baušļi (Dekalogu inteliģentam cilvēkam tā kā neērti nezināt, vai ne?); Jēzus dzīves nozīmīgākie notikumi (Mēs taču gribam, lai bērni zinātu, ko tieši Baznīca visā pasaulē svin Ziemassvētkos, Lieldienās, Vasarsvētkos?); Jēzus līdzības (Vai novēlam saviem bērniem neizpratnē pētīt sējējus Van Goga gleznās un Rembranta Pazudušo dēlu?); iepazīt Bībeles patriarhu dzīvesstāstus, ko pazīst ne tikai kristietībā, lai meklētu saskares punktus ar citām reliģijām. Kā var pilnvērtīgi baudīt un saprast klasisko mākslu, literatūru un mūziku, nepazīstot pasaulē zināmākos Bībeles stāstus? Varbūt kāds domā, ka bērnam nevajag mācīt lūgšanu, jo visu var sasniegt pats. (...)”

Skolotāja raksta, ka saskaņā ar jauno izglītības saturu, bērniem būs jāmāk salīdzināt dažādu sabiedrības grupu mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības piemērus, kā arī dažādās kultūrās, pasaules uzskatos un reliģijās piedāvātās izpratnes par dzīves jēgu, lai argumentētu savu viedokli, kura no izpratnēm un kāpēc ir pieņemamāka nekā citas u.tml. “Bet kā gan tik lielu celtni uzbūvēt bez pamatiem, kurus kristīgā mācība veiksmīgi ieliek. Mūsu valsts Satversmes preambulā melns uz balta rakstīts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Kristietībā liela mūsu tautas daļa arī šodien atrod savu identitāti un vēlas to nodot nākamajām paaudzēm, bet kādi to vienkārši izņem no skolu programmām,” raksta D. Pavloviča.

Aicinām iepazīties ar jauno izglītības saturu mājaslapā www.skola2030.lv, piedāvāt savus priekšlikumus, kā arī iesaistīties diskusijā kā skolotājus, tā arī vecākus.

LRKB IC