Šodienas datums: 20.05.2018  |  Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Ziņas

Latvijas bīskapi par gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā

12.March, 2018, 11:24

Aicinājām Latvijas bīskapus komentēt priecīgo ziņu par gaidāmo pāvesta Franciska vizīti Latvijā. 

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs

Pāvests Francisks ir nolēmis 2018. gada 24. septembrī apmeklēt Latviju. Var teikt, ka mēs esam iekļuvuši izredzēto skaitā, zinot no cik daudzām valstīm viņam ir ielūgumi tās apmeklēt. Izvēloties Baltijas valstis un to starpā arī Latviju, pāvests ļauj noprast, cik tā viņam ir svarīga. Kādi ir iemesli?

Tieši pirms 25 gadiem Latviju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Ir grūti pārvērtēt viņa lomu tais procesos, kuru rezultātā sabruka Padomju Savienība un tika atjaunota Latvijas neatkarība. Pāvesta  Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā nostiprināja mūsu vērtības apziņu un deva iedrošinājumu, „lai pakāpeniski tiktu atrasti risinājumi grūtās, nedrošās un riskantās situācijās, tādās kā dažādu kultūru līdzāspastāvēšana vienā zemē, dziļas demogrāfiskas izmaiņas, pāreja uz citu politisko un ekonomisko sistēmu; lai tiktu rasti risinājumi situācijās, kas prasa labvēlīgu nostāju pret citām tautām, ar kurām saskarsme ilgu laiku ir bijusi sarežģīta” (no Jāņa Pāvila II uzrunas Rīgas lidostā 1993. gada 8. septembrī). Pāvests tad uzsvēra, ka Evaņģēlijs ir būtiski nepieciešams Latvijai tieši šajos vēsturiskajos apstākļos, jo Dievišķais Vārds, Kas tapis cilvēks, ir Tas, Kas spēj mums dāvāt gaismu un rādīt virzienu. Jānis Pāvils II teica: „Pāvests nāk, lai kopā ar ticības brāļiem visiem pasludinātu, ka Kristū rodams ceļš viņu problēmu risinājumam, rodama patiesība, kas rāda gaismu šaubu brīžos, un dzīvība, lai varētu atdzimt pēc lieliem pārbaudījumiem.” Viņš mūs arī īpaši iedrošināja uz pūliņiem savstarpējās sadzīves un  ekumenisma laukā. Latvijas universitātē, uzrunādams kultūras un zinātnes pārstāvjus, viņš atzīmēja, ka „intelektuālā kalpošana ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk ietekmē cilvēces dzīvi”. Runājot par saskarsmes punktiem starp reliģisko un politiski ekonomisko jomu, pāvests uzsvēra, ka vienlaicīgi ir jārespektē un jāsekmē tām raksturīgā autonomija. Paskaidrojot šo domu viņš teica: „Attiecībā uz sabiedrību Baznīca neuzskata, ka tās uzdevums būtu piedāvāt tehniskos risinājumus, tie ir valsts un attiecīgo civilās sabiedrības struktūru kompetencē. Līdzīgā kārtā valstij ir jārespektē specifiskā misija, kāda, izplatot Evaņģēliju un veidojot sirdsapziņu, ir Baznīcai. Taču, kalpojot vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, Baznīcai un valstij ir morāls pienākums risināt savstarpēju dialogu un līdzdarboties”. Savukārt, noslēdzot savu uzrunu dievkalpojuma laikā Mežaparkā, pāvests lūdzās: „Kristu, cilvēces un vēstures Labais Gans, liec, lai ar Tavām asinīm atpestītā tauta ieietu jaunajā gadu tūkstotī Svētā Gara svaidīta.”

Redzam, ka pēc 25 gadiem Jāņa Pāvila vizītes daudz kas ir mainījies, bet lielākā daļa no toreizējiem izaicinājumiem arvien ir aktuāli, nākot klāt arī jauniem. Tāpēc pāvests Francisks ir apsolījis ierasties pie mums, lai no jauna mūs iedrošinātu un stiprinātu šai sarežģīto pārmaiņu ceļā. Viņam rūp pirmām kārtām mazie un pasaules vareno mazvērtētie, bet Dievs tieši caur viņiem pasaules vēsturē bieži vien ir darījis lielas lietas. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir uzticēta īpaša misija Dieva plānā. Lai pāvesta Franciska vizīte palīdz mums šai svarīgajā Latvijas simtgades svinību jubilejā to labāk ieraudzīt, novērtēt un piepildīt!

Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis

Pāvesta apmeklējums Latvijā būs ne vien neatkarīgas valsts galvas vizīte mūsu valstī sakarā ar Latvijas simtgades un svētā pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes 25 gadu jubilejas svinībām, bet arī katoļu Baznīcas vadītāja, svētā Pētera pēcteča vizīte.

Pāvesta vizīte Latvijā noteikti būs ne tikai katoļu, bet arī citu konfesiju ticīgajiem un arī neticīgajiem liels saviļņojuma un garīgā stiprinājuma brīdis. Kā lai nepriecājas par tādu pagodinājumu Latvijai tās simtgadē - mūs apmeklē tik ievērojama pasaules mēroga persona!

Ticīgajiem pāvests ir Kristus vietnieks virs zemes, neticīgajiem - autoritāte, kuras teiktajā ieklausās visas pasaules varenie. Kaut arī ne vienmēr to ņem vērā, tomēr jūtas neērti pāvesta aizrādījumu sakarā.

Tas ir vēsturisks un Latvijā ļoti gaidīts brīdis. Ja jau tik daudzi svētceļnieki dodas uz Romu, lai redzētu pāvestu, kaut pa lielu gabalu, tad mums būs tas prieks redzēt viņu tepat Latvijā.

Liepājas bīskaps Viktors Stulpins

Pāvestu mēs saucam arī par Svēto tēvu. Tātad tā vispirms ir tēva vizīte pie saviem bērniem. Viņam tie nav vienaldzīgi.  Ceru, ka mēs visi, vispirms jau ticīgie, gaidām pāvestu Francisku, lai gūtu stiprinājumu savā ticības un ikdienas dzīves ceļā. Ceru, ka tas liks mums vēlreiz pajautāt par mūsu ticības dziļumu un saikni ar Vispārējo Baznīcu visā pasaulē, kuru apustuļa Pētera pēctecis vada cauri gadsimtiem. Ceru, ka caur pāvesta vārdiem Svētais Gars uzrunās gan mani, gan citus cilvēkus un tie būs pamudinājums ikdienas dzīvē padziļināt ticību. 

Vēsturē šī būs otrā reize, kad kāds pāvests apmeklē mūsu zemi.

Vatikāns ir mazākā valsts, tomēr ar pietiekoši lielu vārdu. Ikviena pāvesta vizīte pievērš tai pasaules sabiedrības uzmanību, un mums kā mazai valstij ir svarīgi, ka par mums zina, interesējas.

Vēl viens svarīgs aspekts ir pāvesta Franciska drosmīgās uzrunas par daudzām sabiedrībai svarīgām jomām. Ceru, ka arī mūsu zemē teiktie vārdi liks kādam aizdomāties par viņa darbošanos un pamudinās kaut ko mainīt, lai vairāk kalpotu visas sabiedrības labumam.

LRKB IC