Šodienas datums: 21.10.2018  |  Vārda dienas: Severīns, Urzula

Ziņas

Valda Bisenieka jubilejas ietvaros atvērs viņa tulkotos Franciska Ziediņus

1.October, 2018, 13:04

Rīt, 2. oktobrī, atvēršanas svētkus piedzīvos izdevniecības “KALA raksti” sagatavotā grāmata “Kāpēc Francisks? Svētā Franciska Ziediņi”. Ziediņus tulkoja ievērojamais latviešu tulkotājs, valodnieks un dzejnieks Valdis Bisenieks (2.10.1928 –13.11.2017). Grāmatas prezentācija notiks tulkotāja 90 gadu jubilejas pasākumu ietvaros. Grāmatas izdošana ir saistīta arī ar neseno pāvesta Franciska apustulisko vizīti Baltijas valstīs. Turklāt 25 no grāmatā publicētajiem Ziediņiem latviešu valodā tiek izdoti pirmoreiz.

Nav precīzi zināms, kas ir bijis svētā Asīzes Franciska ziediņu autors, kā arī laiks, kad tie tapuši. “Visticamāk, par pirmavotu tiem kalpojis mūka Ugolino no Montedžordžo manuskripts Floretum (“Puķu dārzs”), kas sarakstīts latīņu valodā apmēram trīsdesmit gadus pēc svētā Franciska nāves 1226. gadā. Floretum sarakstīšanas laikā vēl bija dzīvi Franciska pirmie līdzgaitnieki, un šajā darbā par Asīzes svēto un viņa “mazajiem brāļiem” tika apkopoti stāsti, par kuriem klusēja oficiālās biogrāfijas,” raksta grāmatas izdevēji. Grāmatas ievadrakstā priesteris Andris Marija Jerumanis norāda, ka “Fioretti jeb Ziediņi ir lielisks svētā Franciska paveikto brīnumu un ar viņa dievbijīgo dzīvi saistītu notikumu aprakstu krājums, kuru uzrakstījis kāds nezināms Toskānas 13. gadsimta autors. Ziediņi pamatā var tikt uzskatīti par vēsturiskiem, lai arī atsevišķi teksti no šā krājuma dēvējami par leģendām.”

Franciska vārdu kā savējo izvēlējās arī līdz šim pēdējais Romas pāvests, kurš ir sacījis: “Kā es vēlētos nabadzīgu Baznīcu! Tāpēc es arī saucos Francisks, par godu Asīzes Franciskam. Viņš bija nabadzīgs cilvēks, miera cilvēks. Cilvēks, kas mīl un sargā visu radību; un mums šodien nav labas attiecības ar radību… Šī doma man radās, kad brazīliešu kardināls Klaudio Humess man teica pēc tam, kad biju ievēlēts par pāvestu: “Neaizmirsti nabagus!””

Citējot encikliku “Laudato si”, priesteris A. M. Jerumanis secina: “Varam teikt, ka pāvestam Franciskam tāpat kā svētajam Franciskam nabadzīgais un trauslais cilvēks ir šodienas Baznīcas ceļš. Tas arī atspoguļo vienu no centrālajām Evaņģēlija mācībām, kas atrodamas gan Jēzus Pēdējās tiesas runā, gan līdzībā par labo samarieti, gan arī Viņa rīcībā. Un no tā izriet nepieciešamība pēc žēlsirdības nostājas, kas Baznīcai jāīsteno savā rīcībā. Žēlsirdīgais svētā Franciska skūpsts atstumtajam lepras slimniekam ārpus Asīzes pilsētas mūriem ir spilgts piemērs tam, kādā virzienā arī pēc pāvesta Franciska ieceres būtu jāiet visai Baznīcai. Tā nedrīkst ierauties sevī, tai ir jāveic misija, kas būtu klātesoša nomalēs, visas sabiedrības un arī Baznīcas nomalēs.”

Tulkojums tapis, pateicoties V. Bisenieka ģimenees atbalstam, kas atļāva izmantot Ziediņu tulkojumu latviešu valodā. Grāmatas vāka noformējumā izmantota fotogrāfija, kas ir kadrs no Normunda Puča režisētās filmas “Segvārds Vientulis”. Tajā V. Bisenieks atveidoja franciskāņu tēvu Tomu.

Grāmatas atvēršana notiks otrdien, 2. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkās 11. stāva korē, kur pl. 16.30 izskanēs vairāki akadēmiskie priekšlasījumi. Tie, kam nebūs iespēja apmeklēt šo pasākumu, vairāk par grāmatu varēs uzzināt svētdien, 7. oktobrī, pēc Svētās Mises Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā.

LRKB IC