Šodienas datums: 23.10.2019  |  Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Kā tad īsti komunicēt ar jauniešiem? Atskats uz konferenci

2.oktobris, 2019, 07:52

“Galvenais iemesls, kāpēc pr. Pēteris gribēja organizēt šo konferenci, bija, lai uzaicinātu savus draugus no ārzemēm!” Ar šādiem vārdiem konferenci “Kā komunicēt ar jaunieti šodien?” 27. septembra vakarā atklāja tās moderatori. Patiešām – lektoru vidū bija jaunieši un priesteris no Maltas, kā arī priesteri no Luksemburgas un Dānijas, tomēr netrūka arī pieredzes un iedvesmas stāstu arī no Latvijas vides. Starp klausītājiem – jaunieši, katehēti, RARZI un Starpdiecēžu garīgā semināra studenti, arī pāris garīdznieku.

Piektdienas vakars tās dalībniekiem atnesa iespēju noklausīties vairākas īsas uzrunas, lai paraudzītos uz jēdzienu “jaunietis” no dažādām pozīcijām.  Anna Īviņa, kas konferencē piedalījās kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, atgādināja, ka patiesībā tieši Baznīca un tās rīkotās Svētdienas skolas bija pirmās, kas uzsāka mērķtiecīgu darbu ar jauniešiem (no šī konteksta cēlusies visiem zināmā "YMCA" dziesma). Runājot par valsts un pašvaldības iestāžu jaunatnes darbinieku darbu ar jauniešiem, viņa norādīja, ka viens no uzdevumiem un izaicinājumiem ir nevis gaidīt, kad jaunieši paši vērsīsies pie viņiem, pat ne aicināt viņus pie sevis, bet gan vienkārši doties un būt tur, kur jaunieši atrodas un uzturas. Līdzīga atziņa izrietēja arī no jauniešiem veltītās Bīskapu sinodes 2018. gadā un tai sekojošā pāvesta vēstījuma “Christus vivit!”.

“Skolā būtu labi strādāt, ja tikai to skolēnu nebūtu…” tā attieksmi, kas bieži valda pedagogu vidē, raksturoja Iveta Neilande, cenšoties atklāt, ka nereti grūtais, tomēr svarīgais uzdevums ir spēt izprast kontekstu, no kura nāk jaunieši, un ņemt vērā viņu ievainojumus, reizē cenšoties atklāt katra personību un tās skaistumu. Tam sekoja Diānas Mekšas impulss par to, vai jaunieši ar īpašām vajadzībām tiešām ir tik ārkārtīgi atšķirīgi un “ar īpašām vajadzībām”, vai arī drīzāk viņiem nepieciešama vien apkārtējo gatavība vien nedaudz pielāgot vidi.

Vakaru noslēdza viens no ārzemju lektoriem – priesteris Kristians Novals (Christian Novel) no Dānijas, kura mērķis bija sniegt teoloģiski antropoloģisku skatījumu uz jauniešiem. Šī, iespējams, bija visteorētiskākā no šo dienu uzrunām, tomēr tā atgādināja ticības pamatpatiesību nozīmi arī darbā ar jauniešiem. Priestera mērķis bija uzsvērt jauniešus kā eshatoloģisku zīmi; jaunieši nav vienkārši Baznīcas nākotne un cilvēki ar potenciālu, bet gan Dieva un Baznīcas “tagad”.

Arī sestdienas programma – ne mazāk intensīva. Maijas Krastiņas lekcijā par to, kas ir komunikācija un kā tad komunikācija ar jaunieti mūsdienu situācijā ir atšķirīga no citos gados desmitos pieredzētā, klātesošie priesteri saņēma īpašu uzdevumu – divos teikumos ietvert sprediķi par konkrētu rakstu vietu. Viens no tajā brīdī tapušajiem gara darbiem, pr. Aivara sprediķis: “Jēzus vaicāja saviem mācekļiem – bet par ko jūs mani uzskatāt? Pēc neilga klusuma brīža Viņš pats atbildēja – es tas neesmu!”

Pēc tam sekoja iespēja iepazīties ar paaudžu teoriju, īpaši pievēršot uzmanību X, Y un Z paaudzēm, kas ir šī brīža jaunieši un viņu vecāki. Protams, tikpat svarīgi ir arī ieteikumi tam, kā ar šīm paaudzēm strādāt. “Nemainoties pieejai, plaisa starp paaudzēm tikai pieaugs,” norādīja Ingrīda Trups-Kalne. “Z paaudze ir augusi nemitīgas informācijas plūsmā, tādēļ arī komunikācijai ar viņiem jābūt ātrai, precīzai un saprotamā valodā – jāveido saturs, kurš būtu viegli uztverams un ar kuru būtu viegli dalīties.”

Par Baznīcas izaicinājumu būt klātesošai sociālajos medijos, vietā, kur jaunieši pavada lielu daļu laika, runāja priesteris Mišels Remerī (Michel Remery), norādot, ka tikpat daudz aizspriedumu, cik Baznīcai mēdz būt par internetu un sociālajiem medijiem, to lietotājiem ir par Baznīcu. Vienīgais veids, kā šo plaisu mazināt, ir veidot divvirzienu, personisku komunikāciju, kas ir iespējama arī digitālā vidē. Lai gan nereti izskan apgalvojums, ka Evaņģēlijam nav vajadzīgs mārketings, Remerī norādīja, ka nav iespējams atklāt citiem savu viedokli, par to nerunājot un to nenoformulējot, nepasniedzot tādā veidā, kas piesaista uzmanību un ir saprotams.

Lai gan dienas pirmā puse bija bagāta ar informāciju, arī sestdienas pēcpusdienā, kad konference tuvojās noslēgumam, netrūka jaunu impulsu. Viens no tiem -  Maltas jauniešu kustības pārstāvji, kas dalījās savā pieredzē par to, kas viņiem ir bijis būtisks, lai jaunības periodā ne tikai aktīvi uzturētu savu ticību, bet arī gribētu palīdzēt citiem. Viņi uzsvēra to, cik liela nozīme ir bijusi iedrošināšanai, atbildības uzticēšanai, bet jo īpaši – pavadīšanai un mentorēšanai.

Pēc trim pieredzes stāstiem no veiksmīgām iniciatīvām ar jauniešu iesaisti sekoja iespēja izteikties arī pārējiem dalībniekiem, kas lielākoties līdz tam bija bijuši klausītāju lomā, piedaloties sešās dažādās darba grupās, kurās tika diskutēts par to, ko var mācīties no konkrētiem piemēriem, kā arī iespējām, ko var izmantot.

Raugoties nākotnē, konferences dalībnieki izteica vēlēšanos, lai šāda konferenču kultūra Baznīcā Latvijā turpinātos, tāpēc ir iespējams, ka interesentus varēs priecēt vēl arī nākamie pasākumi. Līdz tam laikam vērts sekot līdzi gan Radio Marija Latvija, gan katolis.lv, jo jau drīzumā konferences “Kā komunicēt ar jaunieti šodien?” lekcijas būs dzirdamas gan ēterā, gan pieejamas arī mājaslapā.

LRKB IC

Foto: Marie Chiller