Šodienas datums: 17.08.2018  |  Vārda dienas: Oļegs, Vineta

Balvos atklāja priestera un kokgriezēja Rimoviča vārdā nosauktu skvēru

7.May, 2018, 10:57

Viens no 4. maija svinību centrālajiem notikumiem Balvos bija priestera un kokgriezēja Antona Rimoviča vārdā nosauktā skvēra atklāšana.

Balvu draudzē garajā gadu ritējumā ir kalpojuši daudzi ļoti izcili prāvesti. Kāds šodien noteikti varētu pajautāt, kādēļ tieši prāvestu Antonu Rimoviču mēs pieminam īpašā veidā. Atbilde ir diezgan vienkārša un reizē ļoti piepildīta. Viņam līdzīga personība nav zināma Latvijas un Lietuvas katoliskajā sabiedrībā.

Dzimis Lietuvā, Šauļu apriņķa Šakinos draudzē, visu mūžu sapņojis par to, bet visu mūžu kalpojis Latvijas draudzēs: Melnajā Dukstigalā, Vārkavā, Andrupenē, Bikovā, Sventē, Rubeņos, bet visilgāk no 1897. līdz 1914. gadam Balvu draudzē. Jāatzīmē, ka šajā laikā vēl nebija Rugāju, Šķilbēnu un Tilžas draudzes. Kalpodams Balvos, prāvests A. Rimovičs ļoti daudz darīja baznīcas sakārtošanas labā. Tieši Balvos prāvests nopietni sāka nodarboties ar kokgriešanas mākslu, kurai, tāpat kā Dievam, palika uzticīgs līdz kapa malai. Par prāvesta grieztajiem koka tēliem kāds Lietuvas mākslas zinātājs ir sacījis: „Kurš kaut reizi mūžā ir redzējis prāvesta Rimoviča veikumu, tam nekad nebūs miera un viņš nekad vairs nespēs palikt vienaldzīgs.” Un patiesi – tie visi ir ļoti izteiksmīgi un emocionāli, katrs ar savu seju un attieksmi. Šobrīd mums ir unikāla iespēja Balvu novada muzejā redzēt plašāko prāvesta Rimoviča darbu izstādi, kāda ir iespējama, apvienojot tos darbus, kas atrodas Šauļu un Rundāles pils muzeja krājumos.

Visās draudzēs, kur prāvests kalpoja, viņš veica nopietnus būvniecības un koktēlniecības darbus. Bet visvairāk Balvu draudzē. Te ir apglabāta viņa māte, te savu mūža māju gribēja atrast arī viņš pats.

Ap 1902. gadu ap Balvu baznīcu sāka veidoties ciems. Visur ap baznīcu bija labības tīrumi, bet centrs atradās Verpuļovas sādžā. Prāvests atpirka no vietējiem cilvēkiem mājas, nojauca tās, atkal uzcēla baznīcas tuvumā un ielaida tajās īrniekus: amatniekus un tirgotājus. Tieši šī iemesla dēļ Benedikts Skrinda, kurš kalpoja Balvu draudzē pēc Antona Rimoviča, savu priekšgājēju nosauca par Balvu ciema dibinātāju.

Prāvests aizgāja mūžībā 1933. gadā un ir apglabāts Rubeņu baznīcas dārzā. Nepiepildījās viņa sapnis būt apglabātam Balvos. Bet sapnis par dzimto Lietuvu piepildījās īpašā veidā. Dzīves laikā Antons Rimovičs ir izveidojis apmēram 500 koka figūras, no kurām daudzas bija augstākas par 2 metriem. Dzīves laikā viņš bija apmeklējis Aušros Muzeju Sauļos. Un tieši šim muzejam ar testamentu pēc nāves tika novēlēta viņa darbu kolekcijas lielākā daļa. Otrā pasaules kara laikā daļa no tām aizgāja bojā, bet vēl šodien muzeja krājumos ir vairāk nekā 100 viņa grieztu koka figūru. Prāvests Rimovičs ir izgriezis arī vairākus krustaceļus. Divus no tiem mēs varam redzēt Šauļu baznīcās, kur tie ir sākuši savu otro dzīvi.

Dzīves laikā prāvests piedalījās daudzās izstādēs, arī mūsdienās viņa darbi tiek izstādīti Šauļos Lietuvā, bet šogad Latvijā – Preiļos, Rēzeknē, Balvos. Viņa darbi ir atrodami Rundāles pils muzejā un citu Latvijas muzeju krājumos. Prāvesta Rimoviča mūža darbi sveicina mūs, ieejot daudzās Latvijas baznīcās. Mēs varam tikai apbrīnot šī darbīgā cilvēka daudzveidīgo kalpojumu Dievam un cilvēkiem.

Ruta Cibule, facebook.com/katolis.balvi

Šauļu diecēzes V.E. bīskapa Eugenija Bārtuļa uzruna pr. A. Rimoviča skvēra atklāšanā: 

Slavēts Jēzus Kristus!

Sveicināti, mīļie svētku dalībnieki, šajā svinīgajā un saviļņojošajā dienā. 

Ir ierasts teikt, ka Kunga ceļi nav izdibināmi. Taču vai patiesi? Vai gan kāds no mums nezina, ka Dievs vienmēr ved pa pašu patiesāko un labāko ceļu? Viens ir svarīgi – lai mēs būtu abām rokām pieķērušies Pestītājam. Tā, kā Antons Rimavičius, Lietuvas, Šauļu Šakīnas pilsētas bērns. Antons uzauga Šauļos un lūdzās krāšņajā šīs pilsētas baznīcā. Cerams, ka arī šeit dzima viņa nepieciešamība veltīt sevi katolicismam un priesterībai. Taču tajā laikā zēns droši vien nenojauta, pa kādu ceļu viņu Dievs ved: ģimnāzijā vēl neizpaudās viņa spējas mākslā. Varbūt tā arī nekad nebūtu atklājušās, ja nebūtu nosūtījums no Pēterpils Garīgā semināra uz Latviju, ja nebūtu pārcelšanas uz Balvu draudzi, kuras baznīcu bija nepieciešams remontēt, tātad atrast un pieaicināt meistarus. Paldies Dievam, baznīcas celtnieks (fundators) bija aprūpējis ar zemi, ar tukšiem apkārtnē esošiem hektāriem, kuros varēja darboties jumiķi, koktēlnieki, galdnieki... No šīs prietera Antona Rimoviča domas arī sākās Balvi – jūsu jaunā un skaistā pilsēta. Bet, kad baznīca bija izremontēta, prāvestam bija nepieciešami ceļi! Un – vai gan tas nav Dieva pirksts? – uzradās skolotājs, bet ne vienkārši skolotājs, bet tāds, kurš mudināja jauno prāvestu uz skulptūru mākslu, tāds, kurš aizdedza prāvestu, kurš lika priesterim meklēt sevī mākslinieka talantu. No tā laika Antons Rimovičs nevarēja vairs būt tikai priesteris, jo viņā dega skulptora gars. Bez jebkādām speciālajām skolām, bez mākslas skolas pamatiem, bet ar lielu vēlmi, plašu radošumu, apbrīnojamu čaklumu...

Astoņpadsmit kalpošanas gados Balvu draudzē Antons Rimovičs uzbūvēja mājas aptuveni 200 ģimenēm, izveidoja draudzi, kas nu jau simts gadus atceras savu prāvestu. 

Ja mēģināsim uz Latvijas kartes uzzīmēt Antona Rimoviča darba vietas, pamanīsim, cik ļoti zīmīgi līkne tuvojās Lietuvai. 1914. gadā 14. martā, upurējis pēdējo Svēto Misi Balvu baznīcā, viņš devās uz Andrupenes draudzi, vēlāk uz Rudzātiem, Bikavu, Sventi, Rubeni. Visas baznīcas, kurās strādāja Antons Rimovičs, noteikti greznojās ar viņa darbiem, proti, skulptūrām. Visu šo baznīcu garīdznieki līdz pat šai dienai atceras, vērtē un cenšas saglabāt un pasargāt tās no laika pieskāriena. Visi zinām to, ka Antons Rimovičs mīlēja Latviju. Un mīlēja arī Lietuvu savu senču zemi. Antons Rimovičs atstāja jums, Balvu draudze, un mums Šauļu diecēzei, savu mīlestību ar to dievišķo saiti, ar kuru iepazīstināja, satuvināja, saistīja mūs, ceru uz visiem laikiem. Pateicos jums brāļi latvieši, ka mūsu zemes dēlu un jūsu katoļu priesteri Antonu Rimoviču uzskatāt par vienu no savas pilsētas dibinātājiem. Lai viņam Debesu Valstībā ir gaiši, bet jums silti un labi jūsu skaistajā pilsētā Balvos.

Uzrunu tulkoja māsa Brigita SJE