Šodienas datums: 25.08.2019  |  Vārda dienas: Patrīcija, Ludis, Ludvigs, Ivonna

Kauņā pāvests norāda uz nepieciešamību nenorobežoties, bet iziet otram pretī

23.September, 2018, 15:26

Turpinot apustulisko vizīti Baltijas valstīs, šodien pāvests Francisks apmeklē Lietuvas pilsētu Kauņu, kur pl. 10 no rīta svinēja Svēto Misi.

Ticīgie Santakos parkā pie Kauņas katedrāles sāka pulcēties jau no pl. 5 rītā, kur pavadīja laiku, gatavojoties Svētajai Misei. Līdz pl. 9.30 klātesošie lūdzās Rožukroni, klausījās muzikālus priekšnesumu, uzklausīja liecības, kā Dievs ir darbojies dažādu cilvēku dzīvēs, skatījās dokumentālas filmas, bet pl. 9.30 ar ovācijām, dziesmām un plīvojošiem karogiem sagaidīja papamobīli.

Īsi pirms pāvesta ieradās arī Lietuvas Valsts Prezidente Daļa Grībauskaite un citi sabiedrībā ievērojami cilvēki. Vizītes organizatori lēš, ka dievkalpojumu apmeklēja vairāk nekā 100 000 ticīgo. Klātesošo vidū varēja manīt karogus no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas. Svētajā Misē piedalījās vairāk nekā 30 bīskapu no Lietuvas un citām zemēm (tajā skaitā arī Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins), 800 priesteri, no kuriem daži bija ieradušies pat no Īslandes, ap 1300 konsekrēto personu.

Par dievkalpojuma muzikālo noformējumu rūpējās Kauņas pūtēju orķestris, Ainiai mūzikas ansamblis, kas himnas spēlēja ar Lietuvas tradicionālajiem instrumentiem, kā arī koris 260 personu sastāvā.

Pāvesta ierašanos pavadīja svinīgs dziedājums “Tu es Petrus” (Tu esi klints (Pēteris)). Zīmīgi, ka pretēji laika prognozēm Kauņā bija skaidrs un saulains laiks. Ierodoties pāvestam, virs altāra skaidrās debesīs parādījās varavīksne. Uz altāra atradās Traķu Dievmātes svētglezna, kā arī svētīgā bīskapa Teofila Matuļoņa relikvijas.

Pāvests Francisks sprediķī runāja par grūtību un ciešanu pieredzi pagātnē, gan individuālā, gan valstiskā līmenī. Vienlaicīgi tā ir arī tēma, no kuras vieglāk ir izvairīties, tāpat kā to darīja mācekļi, kad Jēzus viņiem stāstīja par krustu, kas viņu sagaida.

Bieži vien par pagātnes pieredzes pieņemšanu svarīgāk šķiet tiekties pēc varas un slavas. Tomēr, kā norādīja pāvests, šāda attieksme neļauj patiesi iesaistīties labākas tagadnes veidošanā, jo tam vienkārši neatliek laika. "Mēs nedrīkstam būt kā šie garīgie “eksperti”, kuri spriež tikai par ārējām lietām un visu laiku pavada sarunājoties par to, ko “vajadzētu darīt”."

Kā pretlīdzekli šīm cīņām par varu pāvests Francisks norādīja uz Jēzus rīcību attiecībās ar mācekļiem, viņu vidū nostādot bērnu jeb visvājāko un neaizsargātāko. Ticīgajiem, kas sanākuši Santako parkā, pāvests uzdeva jautājumus: "Kurus šodien, šajā svētdienas rītā, mēs nostādīsim vidū? Kas būs šie vismazākie, visnabadzīgākie starp mums, kurus mums būtu jāpieņem mūsu neatkarības simtgadē? Kuriem nav nekā, ko mums dot, lai atlīdzinātu mūsu pūles un atteikšanos?"

Nostādīt vājāko savā vidū, norādīja Francisks, nozīmē būt tādā attālumā, kas nepieļauj norobežošanos, šajā attālumā vairs nav iespējams rīkoties tā, it kā otrs cilvēks nav mana darīšana, jo neietilpst manā redzeslokā. "Tieši par to ir runa - būt Baznīcai, kura iziet, nebaidīties iziet un veltīties, pat tad, kad mums liekas, ka mēs izšķīdīsim, pazudīsim aiz vismazākajiem, aizmirstākajiem, aiz tiem, kas dzīvo eksistences perifērijās." Veltot savu dzīvi priecīgai kalpošanai, mēs atgādinām pārējiem, ka Kristus ir mūsu vienīgā cerība.

Pēc svētās Mises pāvestu uzrunāja Kauņas arhibīskaps Longinas Virbalas SJ, kurš pateicās par vizīti un iedrošinājumu, ko tā dāvā. Svētais Tēvs pateicās prezidentei Daļai Grībauskaitei un visiem, kas bija iesaistīti viņa uzņemšanā.

Noslēgumā sekoja lūgšana “Kunga eņģelis”, pirms kuras tradicionāli pāvests Francisks uzrunāja klātesošos, aicinot turēties pretī konfliktiem un nesaskaņām, respektējot otru, dziedējot rētas un viedojot tiltus. Svētais Tēvs mudināja lūgt Mariju palīdzēt “iestādīt pašiem savu kalpošanas krustu”, tādā veidā turot tālu no sevis un savas kultūras iespēju kādu iznīcināt.

Pirms pāvests pameta altāra telpu, viņš lietuviešu valodā visiem novēlēja jauku dienu un labu apetīti.

Pr. Pēteris Skudra un Velta Skolmeistere, Radio Marija Latvija
Foto: Zane Imūne, Anita Sosnare, Aleksandrs Lisenkovs