Šodienas datums: 21.11.2019  |  Vārda dienas: Andis, Zeltīte

Mūžībā devušās Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas Marija Terezita un Terēzija Viktima

7.novembris, 2019, 09:52

Piektdienas, 1. novembra, rītā mūžībā devās Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsa Marija Terezita (Staņislava) Bondare (1925 – 2019). Pirmdien, 4. novembrī, Aglonas bazilikā notika bēru dievkalpojums, kuru celebrēja Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis. Māsa tika apbedīta Aglonas draudzes kapsētā līdzās citām savas kongregācijas māsām.

Kā Vatikāna Radio pastāstīja Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsa Klāra, māsa Terezita nāk no Viļānu puses. 1925. gada 13. novembrī viņa piedzima šī pagasta Sokolkā. Ģimene bija ticīga un trīs meitas izvēlējās sekot Jēzum Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijā. Staņislava bija jaunākā no viņām. Jau bērnībā meitene iepazina šīs kongregācijas māsas, kuras kalpoja Jaunaglonā, vēlāk tikšanās ar māsām notika Rīgā.

Otrā pasaules kara beigās – 1944. gadā – māsa Terezita ar pēdējo bēgļu kuģi no Rīgas devās uz Vāciju. No turienes tālāk viņas ceļš veda uz Austriju, kur Vīnē 1946. gada 8. septembrī Staņislava iestājās klosterī. 1952. gada 29. augustā māsa salika mūža solījumus. Dzīvojot Austrijā māsa strādāja gan par medmāsas palīdzi, gan audzinātāju bērnunamos.

Sekoja aicinājums doties uz Romu, lai strādātu Vatikāna Radio latviešu redakcijā. Darbu radio māsa uzsāka 1978. gadā. 1994. gada 8. septembrī māsa Marija Terezita atgriezās dzimtenē. Rīgā viņa daudz palīdzējusi ar tulkojumiem no vācu valodas, bija iemīļota garīgā pavadītāja un padomdevēja. Viņai bija plaša sirds un laba humora izjūta. “Viņa apzināti gatavojās uz savas dzīves lielāko notikumu – tikšanos ar Kungu. Tas piepildījās Visu svēto dienā un ceram, ka viņa ir mūsu aizbildne,” radio sacīja māsa Klāra.

Savukārt 25. oktobrī mūžībā devās māsa Terēzija Viktima (Emīlija Mažāne). Māsa bija dzimusi 1925. gada 16. jūnijā Viļānu pagasta Taukuļos. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā viņa iestājās 1946. gada 12. oktobrī Rīgā. Pirmos solījumus 1950. gada 6. aprīlī un mūžīgo profesiju 1953. gada 13. jūnijā salika Aglonā. Pēc māsu padzīšanas no klostera māsa strādāja par sanitāri Varakļānos un Līvānos. No valsts darba brīvajā laikā vairākus gadu desmitus pašaizliedzīgi aprūpēja vienu slimo māsu, cepa hostijas un oblātes, rūpējās par dārzu.

Dzīves pēdējos gadus māsa Terēzija Viktima pavadīja Rīgā, kur daudz lūdzās, slimoja un cieta. Māsa tika apbedīta Aglonas kapsētā 28. oktobrī. 

LRKB IC; Foto: Flickr.com