Šodienas datums: 14.12.2017  |  Vārda dienas: Gaisma, Auseklis

Rekolekcijas priesteriem vadījis Parīzes eksorcists

8.jūlijs, 2016, 12:55

Jūlija sākumā, kā ierasts, visu Latvijas diecēžu priesteri pulcējās uz vairāku dienu rekolekcijām. Rīgas, Jelgavas un Liepājas diecēzes klēram rekolekcijas vadīja priesteris Žans Paskāls Duluazī (Jean Pascal Duloisy) no Francijas, kas savas dzīves laikā ir kalpojis daudz un dažādos amatos, bet šobrīd ir Parīzes eksorcists.

Šī nav pirmā reize, kad priesteris Ž. P. Duluazī viesojas Latvijā. Patiesībā priesteri ar mūsu zemi saista ļoti īpaša saite, kas izveidojusies neklātienē vēl laikā, kad, studējot Luvēnas Universitātē Beļģijā, viņš iepazinās ar vairākiem latviešiem. 1992. gada ziemā priesteris Duluazī atbrauca uz Latviju pie saviem draugiem un cita starp apmeklēja arī Aglonas svētvietu, par kuru bija dzirdējis iepriekš. Viņam izdevās ļoti labi nofotografēt Aglonas Dievmātes svētbildi, „un es nolēmu, ka man ir jāatgriežas augustā, lai ietu svētceļojumā uz Aglonu. Ar 30 jauniešiem no Francijas veicām svētceļojumu Rīga – Aglona. Toreiz mums pievienojās arī kāds no Parīzes bīskapiem. Tā bija tik skaista pieredze, ka mēs to atkārtojām vēl piecas reizes. 1994., 1996., 1998., 2000. un 2003. gadā. Katrā svētceļojumā tās pašas emocijas un sajūtas. Mēs soļojām priecīgas tautas vidū. Mēs satikām gan nabadzīgus, gan bagātus cilvēkus, gan jaunus, gan vecus, ļoti ticīgus, tos, kuri vēl tikai meklēja Dievu, un arī tos, kas nejauši gadījušies svētceļojumā. Katoļus, protestantus, pareizticīgos, pat ateistus, kuri gāja svētceļojumā.”

Priesteris atzīst, ka svētceļojums bija lieliska iespēja iepazīt Latviju, jo, viņaprāt, konkrētu tautu vislabāk var iepazīt, redzot, kā cilvēki lūdzas un sarunājas. Jautāts, kā viņš raksturotu latviešus, franču priesteris akcentēja to, ka mūsu valoda skan ļoti meditatīvi, bet dziesmas - ar iekšēju spēku un maigumu. „Otra lieta, ko gribu minēt par latviešiem, ir veids, kā īstenojat savas attiecības ar priesteriem – tajā redzu lielu cieņu. Tāpat arī ar ļoti lielu cieņu jūs izturaties pret Euharistijas sakramentu, un tā ir skaista vērtība,” atzina pr. Žans Paskāls Duluazī.

„Man arī šķiet, ka latviešu ticība ir ļoti taustāma. Tā nav ticība tikai apziņas līmenī, un tas ir ļoti svarīgi, jo Dievs ir kļuvis cilvēks, pieņēmis miesu. Viņš ir mūs mīlējis ar fizisku sirdi. Arī ticībā mums ir jādzīvo ar visu, kas mēs esam, tai skaitā ar savu ķermeni. Kad mēs lūdzamies, tad nometamies ceļos, kad pieņemam Svēto komūniju, tad to darām cienīgi. Es neesmu konservatīvs, bet ir briesmas visu padarīt pārāk intelektuālu. Un lūk, tieši tāpēc pieredze Latvijā ir devusi daudz laba mūsu (franču) jauniešiem. To vidū, kuri bija ieradušies kopā ar mani, lai ietu uz Aglonu, daudzi pat nebija spējīgi uz vienkāršu ticību. Daudzi baidījās publiski apliecināt to, ka ir kristieši, un nekad nemetās ceļos. Pieņemot komūniju, viņi stāvēja rindā kā pie maiznieka, pastiepa roku, paņēma komunikantu un apēda. Šeit, Latvijā viņi no jauna atrada izpratni par to, kas ir svēts, tādā ļoti lielā vienkāršībā un dabiskumā. Reizēm mainīt vidi ir ļoti vērtīgi,” atzina pr. Žans Paskāls Duluazī.

Jautāts par eksorcista kalpojumu Parīzē, franču priesteris pastāstīja, ka to veic kopā ar vēl vienu priesteri, kurš ir jau pārkāpis 80 gadu slieksni, un 15 lajiem. Viņiem ir liels birojs, kapela, darbojas divas telefonlīnijas, pie kurām nemitīgi dežūrē laji. Ik gadu viņi pieņem 2500 cilvēkus. Taču tiešā veidā pie eksorcista nevar tikt. Ir divas sarunas. Vispirms cilvēks, kas meklē palīdzību, satiekas ar kādu no lajiem. Uz otro sarunu atgriežas tie, kas tomēr vēlas tikties ar eksorcistu pēc pirmās sarunas. Tie ir apmēram 950 cilvēki gadā. Savukārt lielos eksorcismus viņi veic aptuveni četras reizes mēnesī.

„Es vēršu uzmanību – lielais eksorcisms nav aizlūgums par atbrīvošanu no kaut kā. Tā ir Baznīcas liturģija. Tieši tāpat kā ir Kristību liturģija, Laulību liturģija vai bēru liturģija. Tā sastāv no pirmās daļas, kurā klausāmies Dieva Vārdu, tad lūdzamies Visu svēto litāniju, atsakāmies no ļaunā gara, apliecinām ticību un visbeidzot ir eksorcisma lūgšana. Dievkalpojums beidzas ar svētību, tāpat kā Svētā Mise.”

Priesteris atzīst, ka interese par eksorcismu Parīzē ir gana liela un ir saistīta ar mūsu laikmeta īpašībām. „Pārāk ilgu laiku cilvēkiem centās iestāstīt, ka sātans neeksistē un ļoti daudzi mūsdienu cilvēki ir pievērsušies ezotērikai. Tāpat pastāv īsti sātana godināšanas kulti. Ir daudzi, kuri cenšas noslēgt līgumus ar sātanu, veicot īpašus tetovējumus. Ir cilvēki, kuri nav ticīgi, bet kuriem ir bail no ļaunā gara. Ir ticīgi cilvēki, kuri ir māņticīgi. Globalizācijas iespaidā dažādas kultūras satiek viena otru un pārklājas. Parīzē šobrīd ir ļoti daudzi cilvēki no Āfrikas, piemēram, no Haiti. Mums ir vudu fenomens, raganu lietas, ļaunās acis, burvestības mēģinājumi. Mēģinājumi cilvēku nolādēt. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri maksā burvim, novēlot nāvi kādam no savām paziņām. Ir ļoti ļauns māņticības klimats un objektīvi apsēstu cilvēku arī ir daudz. (..) Kopš esmu eksorcists, esmu sapratis, ka Jēzus ir miris dēmona dēļ. Viņš palika uzticīgs savai mīlestībai uz cilvēkiem, lai aizsargātu viņus no ļaunā gara uzbrukuma. Viņš saņēma ievainojumus, kuri bija domāti cilvēkiem. Tā ir garīgā cīņa, ar kuru saskaramies kārdinājumu brīžos. Visi, to neapzinādamies, cīnās pret dēmoniem kārdinājuma brīžos.”

Interviju ar priesteri Žanu Paskālu Duluazī varēsiet dzirdēt „Radio Marija Latvija” ēterā, kā arī lasīt laikraksta „Katoļu Baznīcas Vēstnesis” 23. jūlija numurā.

LRKB IC