Šodienas datums: 05.12.2019  |  Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Noslēdzot vizīti Lietuvā, pāvests izrāda cieņu totalitāro režīmu upuriem

24.septembris, 2018, 09:26

Pāvesta Franciska vizītes Lietuvā publisko daļu vakar noslēdza Viļņas Okupācijas un brīvības cīņu muzeja apmeklējums un lūgšana. Izvēloties apmeklēt šo piemiņas vietu, pāvests pauda vēlmi izrādīt cieņu 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem, kas ir ļoti nozīmīgi visiem lietuviešiem, gan arī pārējām Baltijas tautām, īpaši cietušo ģimenēm.

Lukišķu laukumā, kur notika pāvesta lūgšana, pulcējās daudzi tūkstoši ticīgo, kā arī vairāk nekā 30 politiski ieslodzīto un izsūtīto. Jau stundu pirms pāvesta ierašanās laukumā sākās īpašs pasākums, pieminot brīvības cīnītājus, politiski ieslodzītos un izsūtītos. Aktieris Giedrius Arbačiauskas lasīja dzeju, savukārt folkloras ansamblis “Blezdinga” un instrumentu anasamblis “Ratilai” izpildīja pretošanās kustības locekļu vidū pazīstamas dziesmas, uzstājās arī vairāki citi mākslinieki.

Laikā, kamēr notika šī programma, pāvests Francisks apmeklēja Okupācijas muzeja telpas. Šis muzejs nav tikai piemiņas vieta, bet gan ēka ar 100 gadus garu vēsturi, tā ilgu laiku tikusi izmantota kā ieslodzījuma vieta.

Pāvests apmeklēja 9. un 11. kameru, lai tās apskatītu un veltītu laiku personiskai lūgšanai. 9. kamera ir vieta, kurā bijuši ieslodzīti cilvēki, kas pretojušies padomju sistēmai. Tajā bija izstādītas ieslodzītā drēbes - disidenta priestera Alfsona Svarinskas drēbes, kurš pēc trīskārtējiem arestiem pavadīja 21 gadu piespiedu darbā un ieslodzījuma nometnēs.

11. kamera tiek dēvēta par "Bīskapu celli", jo 1947. gadā tajā savu sodu izcieta četri bīskapi. Viņu vidū bija arī arhibīskaps Teofilius Matuļonis, kuru pagājušā gada 25. jūnijā pāvests Francisks beatificēja. Uz šo notikumu pirms gada bija devušies arī daudzi latvieši. Atrodoties 11. kamerā, pāvests Francisks aizdedza sveci arhibīskapa attēla priekšā, kā arī pavadīja ilgāku laiku klusā lūgšanā.

Pāvesta lūgšanā Lukišķu laukumā, kas notika pēc muzeja apmeklējuma, klātesošo vidū bija arī valsts amatpersonas. Pāvests nolika vainagu pieminekļa priekšā un lūdzās sekojošiem vārdiem:
“Kungs, dari, lai Lietuva būtu cerības bāka. Lai tā ir atmiņas un darbības zeme, pastāvīgi nodevusies cīņai pret jebkāda veida netaisnību. Lai tā veicina radošus centienus aizstāvēt visu personu tiesības, īpaši visneaizsargātāko un ievainojamāko. Un dari, lai Lietuva būtu kā skolotāja, kas māca samierināt un harmonizēt atšķirīgo.”
Pēc lūgšanas bija paredzēts, ka pāvests dosies uz savu automobili, skanot dziesmai "Lietuva Brangi" (“Dārgā Lietuva”). Tomēr, apzinoties šīs dziesmas nozīmi - Lietuva, tāpat kā Latvija, savu brīvību ieguva dziedot jeb piedzīvojot dziesmoto revolūciju, šī dziesma tajā laika periodā bija kļuvusi par neoficiālo valsts himnu -, pāvests visu šīs dziesmas laiku pavadīja kopā ar klātesošajiem. Pēc tam pāvests devās uz mašīnu, vēlreiz svētījot visus sanākušos.

Pr. Peteris Skudra un Velta Skolmeistere, Radio Marija Latvija; Foto: Laima Penek