Šodienas datums: 18.11.2019  |  Vārda dienas: Brīve, Doloresa, Aleksandrs

Mūzikas un ticības piedzīvojums liturģiskās mūzikas darbnīcās Polijā

14.novembris, 2018, 15:17

Jau vairākus gadus Liepājas Svētā Dominika baznīcā notiek liturģiskās mūzikas darbnīcas. Turklāt šī gada pavasarī pasākums bija jau plašāks un starptautisks – darbnīcas norsinājās poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka vadībā, kurās piedalījās dziedātāji un mūziķi gan no Latvijas, gan Lietuvas. Šīs meistarklases visiem tik ļoti patika, tāpēc liepājnieki jau tagad zina, ka tās notiks arī nākamgad, bet nu jau nedēļas garumā. Taču, lai gūtu jaunu pieredzi pirms nākamajā vasarā gaidāmā notikuma, Svētā Dominika draudzes sholas vadītāja un liturģiskās mūzikas darbnīcu rīkotāja no Liepājas Kristīne Locika devās uz Poliju.

Polijā liturģiskās mūzikas darbnīcu kustība ir plaša un nostiprinājusies ilgu gadu garumā. Aizsākums varbūt meklējams pagājušā gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā, kad Krakovas dominikāņu klosterī brāļi pirms lielākiem svētkiem rīkoja plašus liturģisko dziedājumu mēģinājumus. Bet šodienas liturģiskās mūzikas darbnīcas 2004. gadā aizsāka trīs draugi no Krakovas – komponisti P. Bembeneks, Pjotrs Palka un Huberts Kovaļskis, kuri saredzēja vajadzību un iespēju dalīties ar savu pieredzi, lai mūzika baznīcā skanētu pēc iespējas kvalitatīvāk. Tobrīd, kā viņi liecina, viņiem ne prātā nenāca, ka kustība izvērsīsies tādā plašumā un pat pārkāps Polijas robežas. Šodien Polijā liturģiskās mūzikas darbnīcas notiek praktiski katru nedēļas nogali – dažādās vietās, ar dažādu mūziku un dažādiem, augsti akadēmiski izglītotiem vadītājiem, un ir notikušas arī Londonā, ASV, Vācijā, Ukrainā, Lietuvā, Šveicē un citur.

Gatavojoties nākamās vasaras pasākumam, nolēmu pieteikties uz vienu no šādām darbnīcām Polijā un izjust notikumu „uz savas ādas”. Devos uz liturģiskās mūzikas darbnīcām „Dod man šo Maizi, Kungs” Pruškovā, netālu no Varšavas, kuras vadīja P. Bembeneks, P.Palka un H. Kovaļskis. Izvēlējos tās, jo vēlējos redzēt, kā kopā strādā trīs atzīti komponisti un diriģenti, un iepazīties ar viņiem. P. Bembeneku biju iepazinusi, kad kopā ar Svētā Dominika draudzes sholas pārstāvjiem piedalījāmies mūzikas darbnīcās Viļņā, un viņa mūziku iemīļojusi kopš brīža, kad izdzirdu to skanam Dominikāņu ordeņa jubilejas gada Svētajā Misē Vatikānā. No P. Palkas skaņdarbiem mēs draudzēs ilgus gadus dziedam divas viņa dziesmas – „Lai Tava žēlastība apņem mūs” un „Jordānas ūdeņi, līksmojiet”. Savukārt par H. Kovaļski zināju tikai to, ka viņš spēlē kontrabasu. Jāsaka, ka šis nodoms izdevās pilnībā, jo varēju ne tikai piedalīties darbnīcās, redzēt, kā strādā vadītāji, kā dalībnieki, piedzīvot visas emocijas muzicēšanas procesā, bet arī, pateicoties darbnīcu organizatoru gādībai, dzīvoju ar visiem komponistiem vienā mājoklī, kopā ar viņiem pārvietojos, pusdienoju, redzēju procesa virtuvi. Tas bija iedvesmojoši vērot, kā trīs pilnīgi dažādi cilvēki, atšķirīgas mūzikas radītāji kopā sastrādājas, jo viņus vieno draudzība, mūzika un ticība.

Pruškovas liturģiskās mūzikas darbnīcu organizatore Svētā Kazimira draudzes sholas vadītāja Monika Makovska pastāstīja, ka viņu pilsētiņā darbnīcas notiek pirmo reizi. Pasākumā piedalījās ap 125 koristi un 30 orķestra mūziķi. Sākumā bija domājuši darboties draudzes telpās, bet, ņemot vērā dalībnieku daudzumu, nācās lūgt telpas pamatskolā, kur kopīgie mēģinājumi notika sporta zālē, bet mēģinājumi pa balsīm – klasēs. Balsu grupas vadīt palīdzēja arī Sv. Kazimira baznīcas priesteris Marcins Kučiņskis, viņš arī lasīja lekciju par liturģiju un piedalījās lūgšanās.

Darbnīcas sākās piektdienas vakarā ar lūgšanu. Tāpat katrs rīts sākās ar gregoriskās melodijās dziedātām laudēm, kuras vadīja visi trīs komponisti. Tālāk sekoja iedziedāšanās un iesildīšanās vingrinājumi, kuros vēl pirms balss saitēm tika ievingrināts un atmodināts viss ķermenis. Mēģinājumu gaitā vadītāji ļoti daudz stāstīja par dziedāšanas nozīmi liturģijā, par savu pieredzi lūgšanā, bieži atgriezās pie Svēto Rakstu lasījumiem, kas bija izskanējuši laudēs vai Svētajā Misē.

Katru dienu notika gan mēģinājumi pa balsu grupām, gan kopīga kora dziedāšana, gan orķestra mēģinājumi. Ļoti uzrunājoša bija labvēlīgā, prieka un draudzības pilnā atmosfēra. Pat, ja nesanāca visus iepazīt, sajutos kā lielā, vienam otru atbalstošā ģimenē. Bija dažādi pārsteigumi – satikšanās ar iepriekš tikai virtuāli pazīstamiem draugiem, iepazīšanās ar ukraiņu meiteni, kura mācās Varšavā. Lielākā tiesa dalībnieku bija no vietējās apkaimes, starp tiem bija arī klostermāsas.

Īpašs notikums man bija sestdienas vakarā, kad Svētā Kazimira baznīcā svinējām Svēto Misi, un pēc tās notika Vissvētākā Sakramenta adorācija. Tajā dziedāšanu un lūgšanu vadīja Pjotrs un Huberts, un man, pēc Pāvela lūguma, bija jānodzied viena sava dziesma latviski. Dziesmu „Tu mani mīli, Kungs”, pašai brīnoties par uzdrošināšanos, nodziedāju arī poliski, jo iepriekš biju sagatavojusi dziesmas parindeni poļu valodā gadījumam, ja kāds gribētu zināt, par ko dziedu. Man tas bija liels pārdzīvojums, un, kā vēlāk izrādījās, dziesma uzrunāja daudzus – nākamajā dienā dalībnieki nāca klāt, pateicās un stāstīja, ka bijuši aizkustināti.

Darbnīcas noslēdzās svētdienas vakarā ar svinīgu Svēto Misi un nelielu koncertu. Svēto Misi vadīja priesteris M. Kučiņskis, kurš sprediķī teica, ka „mūsu  uzdevums ir paskatīties uz otru cilvēku ne kā uz tādu, kurš neko nemāk, neko neprot, bet kā uz tādu, kurš māk un kurš var pakalpot kā Kunga Dieva instruments. Mūzikā tāpat – ja kāds maz zina par mūziku, tas domā, ka viņš ir liels tajā, bet, kas daudz zina par mūziku, ir tajā pazemīgs, jo zina arī savas vājības. To pašu var attiecināt uz ticību vai uz zinātni. Kurš domā, ka zina, tas domā, ka zina visu, bet, kas patiešām kaut ko zina, tas ir pazemīgs.”

Koncerta vadmotīvs bija fragments no Atkārtotā likuma grāmatas 30. nodaļas: „Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies.”.  Koncerts noslēdzās ar lūgšanu un P. Palkas dziesmu „Jēzu, uzticos Tev”. Pēc koncerta dalībnieki sirsnīgi pateicās darbnīcu vadītājiem, kā arī organizatoriem, atvadījās viens no otra un devās katrs uz savām mājām.

Darbnīcas man bija ļoti emocionāla pieredze – biju ļoti tās gaidījusi, uztraukusies par tālo ceļu un tad tās piedzīvojusi, piedzīvojusi sirsnīgo poļu viesmīlību, gādību, un vēl tik daudz skaistas, brīnišķīgas mūzikas un lūgšanu. Ir pārsteidzoši, cik ļoti mūzika vieno un uzrunā cilvēkus. Un, kaut arī šim pasākumam nosaukums ir mūzikas darbnīcas, tās ir kā rekolekcijas, kurās tiek atjaunotas saites ar Dievu. Šī pati sajūta bija pavasarī Liepājā, darbnīcās, kuras vadīja P. Bembeneks. Caur mūziku, kopīgi dziedot, mācoties, uzklausot skaidrojumus un arī caur cilvēku draudzību visvienkāršākajās lietās darbnīcu laikā sajutu Dieva klātbūtni, Baznīcas vienotību, Dieva pieskaršanos dziļākajām dvēseles dzīlēm, un šis atjaunojošais efekts neizgaist līdz ar pēdējās dziesmas beigām un atvadām. Tas pavada mani joprojām. Tāpat paliek un nekur neizgaist draudzības saites ar jauniegūtajiem poļu draugiem, ar kuriem tagad varu gan sarakstīties, gan apmainīties dziesmām. Šķiet, ka Pruškovā pie Varšavas turpmāk skanēs ne tikai poļu autoru dziesmas! Esmu no sirds pateicīga visiem, kas palīdzēja nokļūt uz darbnīcām un atbalstīja Polijā – Liepājas dominikāņu brāļiem, Intai, Pāvelam, Monikai, Silvijai un daudziem citiem.

Liepājas Svētā Dominika draudzes sholas vadītāja Kristīne Locika