Šodienas datums: 11.12.2019  |  Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Konfesiju vadītāji vērtē Jaunās Derības jauno izdevumu

23.aprīlis, 2007, 09:16

Kardināls Jānis Pujats

Pastāstiet, lūdzu, vai Jūs jau esat iepazinies ar gala produktu un, kāds ir Jūsu vērtējums?

Gandrīz gadu es esmu piedalījies pie beidzamā teksta slīpēšanas. Tas notika Universitātes aulā. Sanāca tulkotāju grupa un vērtēšanas komisija. Mēs ņēmām cauri Jaunās Derības vēstules, evaņģēlijus. Viņi bija tulkojuši no grieķu valodas, bet es skatīju cauri no latīņu valodas, latvisko salīdzināju ar latīņu tekstu. Par lielu prieku, tika konstatēts, ka jaunā Vulgāta ļoti sakrīt ar grieķu oriģinālu. Tā mēs skatījām cauri un nebija nevienas lappuses, par kuru netika diskutēts un īstenībā, ļoti daudz tika izlabots. Es dabūju tekstu, kas jau bija caurskatīts un vēlreiz izskatīju cauri, un atzīmēju visas vietas, kur vajadzēja precizēt, kurās doma ir tā pati, bet citiem vārdiem, jo vienam valodniekam ir viena valodas izjūta, otram cita. Galvenā uzmanība bija vērsta uz to, lai nemainītu jēgu. Tomēr, es domāju, ka pāris vietās, laikam jau valodnieki bija noguruši labojot. Konkrēti, kur Kristus runāja par pasaules beigām, viņi teica „šī paaudze neiznīks, iekams tas notiks”. Es domāju, ka šai vietā, to nevajadzēja tulkot kā paaudzi, bet drīzāk, ar cilti, jo acīmredzot, tas bija domāts, ka ebreju cilts neiznīks, kamēr nāks pasaules gals. Viņi tomēr, caur pārskatīšanos ir atstājuši „paaudze”. Bet, kas tas ir – viena cilvēku paaudze? Tādas vietiņas jau vēl būs pamanāmas. Ir jau arī tīri gramatiskas kļūdas. Darbs tomēr būs normāli lasāms jaunā valodā. Vairs nav ģermānismu. Tā kā, es domāju, visi būs priecīgi lasot.

Nezinu, cik tā būs dārga. Nebūtu labi, ja būtu pārāk dārga, jo cilvēkiem tā grāmata ir ļoti vajadzīga. Es domāju, ka latviešu nav tik daudz, lai atļautos vairākos variantos izdot Svētos Rakstus. Labāk, lai nostabilizējas, lai citējumi cilvēkiem paliek atmiņā. Lai tā būtu viena vai otra konfesija, Svētie Raksti ir kopēji. Lai izdodas tikpat labi Veco Derību sakārtot, tad domāju, ka tas gadsimta darbs vienu gadsimtu, ja ne vairāk, noteikti dzīvos bez labošanas, jo pašreizējā valoda ir pietiekami attīstīta, lai viņa varētu tikt lietota ilgāku laika periodu.
Jūs strādājat arī pie Vecās Derības?
Domāju, ka Bībeles Biedrības to jau ir sagatavojusi. Bet katrā ziņā es skatīšu cauri. Lai cik ilgi tur būtu jāsēž, bet teikums pa teikumam jāsalīdzina un jāmeklē attiecīgais latviešu teikums un vārds. Es domāju, ka trīs gadi vēl paies, kamēr Vecā Derība būs tādā stāvoklī, ka viņu varēs dot tipogrāfijai. Bet tas nav daudz, trīs gadi paskrien ātri. Grāmata ir liela, bieza un atbildīga. Paldies Dievam, ka Jaunā Derība, kura tautai ir vairāk lietojama, jau sāk savu ceļu.
Paldies par stāstījumu!

Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Arhibīskaps Jānis Vanags

Pastāstiet, lūdzu, kā Jūs vērtējat jauno izdevumu?

Es domāju, jaunais tulkojums ir ļoti nozīmīgs un interesants notikums. Pirmkārt, jau tāpēc, ka daži saka, ka pirmais un pēdējais īstais tulkojums ir bijis Glika tulkojums. Visi pārējie ir bijuši tikai Glika tekstu revīzijas un uzlabojumi. Daudzējāda ziņā, plaši izplatītais 1965. gada tulkojums, kas tika lietots līdz šim, brīžiem nav īsti ne precīzs, ne arī liturģiski lietojams, kad, piemēram, lasa priekšā psalmu un tad ir jālasa – „tiesiski taisnas ir Tavas tiesas”. Tas skan tā kancelejas valodā. Šis tulkojums jau sen tika gaidīts. Es domāju, ka šis tulkojums ir Jaunās Derības tekstu padarījis mūsdienu cilvēkam uztveramāku, lai arī, tas nav tāds Bībeles vai Jaunās Derības pārstāsts vieglā valodā. Es domāju, tas ir tāds vairāk vidusceļa tulkojums, kur, no vienas puses, ir mēģināts saglabāt tradicionālās un jau labi pazīstamās valodas formas un, no otras puses, tās izteikt mūsdienīgi saprotamā valodā. Un, kas vēl arī svarīgi, tulkojot no oriģinālvalodām, maksimāli precīzi to pārtulkot. Dažreiz jau mazliet ir tā dīvaini labi pazīstamas vietas lasīt citādi izteiktas, tad sajūta brīžiem ir savāda. Piemēram, mums visiem labi pazīstamās Rakstu vietas, kā - „Svētīgi miera nesēji”, vai „Svētīgi žēlsirdīgie, svētīgi taisnības dēļ vajātie”. To mēs visi ļoti labi zinām. Šajā tulkojumā ir teikts – „Laimīgi ir sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Laimīgi ir žēlsirdīgie”, vai – „Laimīgi ir miera nesēji”. Arī citās vietās ir līdzīgas izmaiņas, kuras ir pirmajā brīdī pārsteidzošas, taču acīmredzot, ir tuvāk tam, kas ir gribēts pateikt oriģināltekstā.

Es domāju, ka šis jaunais Bībeles tulkojums ir liels ieguvums. Vēl jau mēs neesam saņēmuši visu Bībeles tulkojumu, ir tikai atsevišķas daļas, bet drīz vien, cerams, ka dabūsim jaunu Bībeli.

Ar nolūku Bībeles biedrība ir izdevusi atsevišķas grāmatas, kā Jaunās Derības tulkojumus, Vecās Derības poētiskās grāmatas un tamlīdzīgi, lai lasītāji jau varētu novērtēt un varbūt, nākt arī ar kādiem ieteikumiem. Sarunās ar Bībeles Biedrības prezidentu es sapratu, ka pašreiz izdotais variants nav vēl tas pilnīgi galīgais teksts, ka varētu ienākt vēl kādas redakcijas, kādi labojumi. Es domāju, ka lasītāji var tagad ar lielu atbildības sajūtu ņemt un lasīt, un arī iesūtīt savus priekšlikumus. Tad, kad beidzot būs izdots pilns Bībeles teksts vienā sējuma, tad mēs varētu teikt, ka tas darbs ir noslēgts un mums ir viens pabeigts teksts uz ilgiem gadiem. Droši vien daudziem cilvēkiem varētu likties neparasti tas, ka Bībeles vai Jaunās Derības izdevums ir mākslinieka noformējumā. Parasti mēs esam pieraduši melnos vākos ar zelta maliņu. Tas acīmredzot, darīts ar nolūku, lai Bībele neliktos kā grāmata no vēstures plauktiem, vai oficiāli lietojama grāmata, bet, ka tā ir grāmata, kas ir cilvēkiem ikdienā lietojama, lasāma. Bet es ceru, ka izdos arī kādu skaitu kopiju tradicionālajā izdevumā.
Paldies par stāstījumu!


Aigars Brikmanis, Vatikāna radio, Rīga