Šodienas datums: 12.12.2019  |  Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Lielās ceturtdienas dievkalpojums ievada Lieldienas

5.aprīlis, 2007, 14:13

Katoliskā Baznīca ar ceturtdienas dievkalpojumu uzsāk svinēt trīs Svētās dienas, kurās tiek pieminēta Kristus nāve un augšāmcelšanās. Ceturtdien plkst. 9.00 sv. Jēkaba katedrālē notiks dievkalpojums, kuru vadīs kardināls Jānis Pujats un uz kuru pulcēsie daudzi priesteri. Viņi šajā dienā atjaunos savu uzticības solījumu Dievam un Baznīcai, uzlūkojot Kristu - Augsto priesteri. Kardināls svētīs eļļas, kuras priesteri izmantos savā kalpošanas darbā.

Trīs Svētās dienas mūs tuvina Lieldienu svētkiem. Tās ir dienas, kuras ir kristiešu dzīves pamats. Ceturtdienas vakara dievkalpojumā piemin Kristus un Viņa mācekļu pēdējās kopīgās vakariņas, kuru laikā  Kristus iedibināja euharistisko Upuri un Priesterības sakramentu.

Šī dievkalpojuma laikā tiek atkārtots Kristus žests, kad Viņš Pēdējo vakariņu laikā saviem mācekļiem mazgāja kājas. Kāju mazgāšana rits cilvēku mudina apzināties savu pazemību, nesavtīgi un ar mīlestību kalpot saviem līdzcilvēkiem. Ceturtdienas vakarā ticīgie piemin Kristus ciešanas Ģetzemanes dārzā. un nodošanu

Piektdien, 6. aprīlī plkst. 12.00, Vecrīgā sāksies ekumeniskais Krustaceļš, - tā ir lūgšana, kas palīdz kristiešiem savā sirdī būt vienotiem ar Kristu, kurš, ņēmis uz pleciem krustu, devās savā pēdējā ceļā. Pēc Krustaceļa lūgšanas visās katoļu baznīcās notiks Kristus ciešanu atceres dievkalpojumi, kuros tiks atsaukti atmiņā Kristus dzīves pēdējie mirkļi, godināts krusts un aizlūgts par ikvienu cilvēku un visu cilvēci.

Kristus Augšāmcelšanās svētku svinības sākas jau sestdienas vakarā. Šis kristiešiem visnozīmīgākais dievkalpojums sākas ar uguns svētīšanu un Lieldienu sveces - Kristus simbola - aizdegšanu. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces.

Svece ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātu un sirdi. Baznīca slavina Pestītāju ar īpašu Lieldienu dziedājumu. Tad notiek Dieva Vārda liturģija - tiek lasīti septiņi lasījumi no Sv. Rakstiem, kas atklāj Dieva žēlastības darbu, kura vainagojums ir Dieva Dēla ciešanas, nāve un augšāmcelšanās.

Skanot „Gloria" dziedājumam, ieskanas visi baznīcas zvani un ērģeles. Šis dziedājums pauž gaviles, jo mīlestība ir uzvarējusi nāvi. Lieldienu prieks ir prieks par mīlestības uzvaru. Evaņģēlija lasījums vēstī par sievietēm, kas ir nākušas pie Kristus kapa un atradušas to tukšu. „Viņš ir augšāmcēlies," vēstī eņģelis. (Mk 16,6)

Jau no pirmkristiešu laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar Kristības sakramenta svinēšanu. Apustulis Pāvils Kristības sakramentā notiekošo salīdzina ar guldīšanu kapā, kurai seko augšāmcelšanās, jo šajā sakramentā cilvēki atdzimst jaunai pārdabiskai dzīvei (sal. Rom 6, 3-5). Tāpēc Lieldienu dievkalpojumā tiek svētīts ūdens un ticīgie atjauno savus Kristības solījumus, atsakoties no ļaunā un apņemoties dzīvot uzticībā Kristum.

Lieldienās ir paradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis mums sv. Komūniju.

Lieldienu svētdienas rītā pie „Kristus kapa" notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kuras dalībnieki trīs reizes dodas ap baznīcu. Procesijas noslēgumā pie galvenā altāra tiek svinēta Sv. Mise.

Informāciju sagatavoja Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs.