Šodienas datums: 12.12.2019  |  Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Pāvests Francisks ir ieradies Lietuvā

22.septembris, 2018, 12:43

Sestdien plkst. 11.30 pēc vietējā laika pāvests Francisks ar lidmašīnu ieradās Viļņas lidostā, kur uzsāka savu apustulisko vizīti Baltijas valstīs.

Viņu sagaidīja Lietuvas prezidente Dalia Gribauskaite ar svītu. Pēc īsa sveiciena un valstu himnas atskaņošanas pāvests ar eskortu devās uz prezidentes pili, kur notika oficiālā fotogrāfēšanās. Pēc tās Francisks veica ierakstu pils viesu grāmatā.

Abas valstu augstākās amatpersonas apmainījās ar dāvanām. Lietuvas prezidente Dalia Gribauskaite pāvestam uzdāvināja “Brīvības zvanu”, kā arī unikāla skaņdarba “Gloria Lietuvai” ierakstu. Oriģinālo Brīvības zvanu Lietuvai dāvināja Amerikas lietuvieši, kuri 1919. gada sapulcē Čikāgā vienojās par šo ideju. 1920. gadā tika savākti ziedojumi un zvans izliets. Vēsturiskais zvans ir brīvības liecinieks, kas atgādina par sarežģīto ceļu, ko Lietuva ir gājusi pēc neatkarības pasludināšanas.

Pāvests Francisks prezidentei dāvināja mozaīkas “Cristo della Nicchia dei Pallii” reprodukciju. Tās oriģināls nāk no 9. gadsimta, kas ir atradies Pētera bazilikas kriptā. Šīs kopijas izgatavošana notika Vatikāna muzeju mākslas darbnīcā no šī gada marta līdz jūnijam. Mozaīkā ir attēlots Kristus ar svētībai paceltu roku.

Pēc dāvanu apmaiņas un īsas tete a tete sarunas prezidente un pāvests devās laukā no prezidentes pils, kur bija sapulcējušās valsts amatpersonas, diplomāti un tauta.

Pirmā pāvestu un sapulcējušos uzrunāja Lietuvas prezidente Dalia Gribauskaite, kura vispirms pateicās pāvestam par viņa apmeklējumu un to, ka ierauga arī mazākos uz pasaules kartes. Gribauskaite norādīja, ka kaut arī pāvestam cilvēki ir svarīgāki par skaitļiem, viņa tomēr nevar nepieminēt, ka šī vizīte ir vērtīga dāvana Lietuvai tās simtgades svinībās.

Prezidente savā uzrunā atsaucās uz tautas vēsturi, kā arī pāvesta Jāņa Pāvila II vēsturisko vizīti drīz pēc neatkarības atgūšanas, kura “bija ārkārtīgi vērtīga pāvesta vēsts pasaulei par to, ko brīvību mīloša nācija var sasniegt”.

Gribauskaite uzrunā norādīja, ka pagātnē izdzīvot izsūtījumā un izturēt visas grūtības ir palīdzējusi ļaužu stiprā ticība, kas nav ļāvusi pakļauties padomju represijām. Tomēr Lietuva neraugās tikai pagātnē. Tā raugās uz nākotni ar lielu cerību. Īpaši šī cerība ir “vērsta uz jauniešiem – tiem, kuri ir dzimuši un auguši brīvībā un gaismā”. Kopā ar viņiem mēs varam atsaukties pāvesta aicinājumam strādāt plecu pie pleca, padarot pasauli humānāku.

Savukārt pāvests Francisks savu uzrunu iesāka ar prieka paušanu par to, ka savu vizīti Baltijā var sākt tieši ar Lietuvas apmeklējumu, kuru pāvests Jānis Pāvils II ir nosaucis par “kaislīgas mīlestības uz reliģisko brīvību liecinieci”.

Arī savā uzrunā pāvests Francisks atsaucās uz Lietuvas grūto vēsturi. Pagātnes grūtības palīdz atrast pareizos līdzekļus, stājoties pretī šodienas izaicinājumiem un grūtībām. Pāvests Francisks savā uzrunā iedvesmojās no Lietuvas valsts himnas vārdiem: “Lai Tavi dēli smeļ spēku un izturību no tavas pagātnes pieredzes.”

Pāvests arī norādīja, ka vēstures gaitā Lietuva ir devusi patvērumu daudzām tautām, pieņēmusi cilvēkus no dažādām kultūrām un reliģijām. Visiem ir vieta Lietuvā: lietuviešiem, tatāriem, poļiem, krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, armēņiem, vāciešiem, katoļiem, pareizticīgajiem, protestantiem, veckatoļiem, musulmaņiem, jūdiem. Visas šīs tautas ir dzīvojušas mierā līdz totalitārā režīma atnākšanai.

Smelt spēku no pagātnes nozīmē “atjaunot šīs saknes un uzturēt dzīvu visu, kas ļauj jums būt autentiskiem un izceļ uz pārējo fona, visu, kas ļāva jums augt un nepadoties kā nācijai: tolerance, cieņa un solidaritāte”. Caur dialogu, atvērtību un sapratni Lietuva var kļūt par tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu. “Tas ir nobriedušas vēstures auglis, ko jūs kā cilvēki varat piedāvāt starptautiskajai kopienai, īpaši Eiropas kopienai.”

Pāvests aicināja pievērst uzmanību rūpēm par kopējo labumu, par katra indivīda cieņas novērtēšanu, un ikviena cilvēka horizonta paplašināšanu, lai katrs no mums var ieraudzīt lielāko labumu, kas var kalpot visiem.

Šajā kontekstā, līdzīgi kā prezidente Gribauskaite, viņš pievērsa uzmanību jauniešiem, kuri ir ne tikai šīs tautas nākotne, bet tagadne, ja paliek saistīti ar cilvēku saknēm. To cilvēku, kuros jaunieši var atrast telpu izaugsmei, kuru klātbūtnē viņi var sajust savu nozīmi sabiedrības celšanā.

Savu uzrunu pāvests noslēdza ar aicinājumu prezidentei turpināt sadarboties ar Katolisko Baznīcu, lai Lietuva var turpināt izpildīt savu aicinājumu kā zeme, kas kalpo kā komūnijas un cerības tilts.

Šovakar pāvests Francisks arī pats tiksies ar jauniešiem no Lietuvas. Uz šo tikšanos ir ieradušies arī jaunieši no Latvijas.

Rīt pāvests Francisks svinēs Svēto Misi Kauņā, tiksies ar garīdzniekiem un konsekrētām personām, ka arī apmeklēs Okupācijas muzeju.

Lietuvā 23. septembris katru gadu ir genocīda upuru piemiņas diena.

Priesteris Pēteris Skudra
"Radio Marija Latvija" direktors
Foto: Lietuvas valsts prezidenta kanceleja/ Robertas Dačkus