Šodienas datums: 23.10.2019  |  Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Kardināls Turksons: Baznīcas sociālā mācība ir ticības un racionālisma apvienojums

22.maijs, 2019, 20:52

Trešdien, 22. maijā, Latvijas Universitātē notika izdevniecības “Vox Ecclesiae” sagatavotā Baznīcas sociālās mācības kompendija atvēršana. Izdevumu latviešu valodā atvēra Vatikāna Cilvēka integrālās attīstības dikastērija prefekts kardināls Pīters K. A. Turksons, kurš no 21. līdz 23. maijam ir ieradies vizītē Rīgā. Viņa vizītes galvenais mērķis ir Baznīcas sociālās mācības kompendija izdevuma atvēršana.

Pasākumu atklāja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, bet pēc tam Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs iepazīstināja klātesošos ar P. Turksona dzīves gājumu, kā arī viņa vadītās Vatikāna institūcijas mērķiem.

P. Turksons savā prezentācijā īsi ieskicēja Baznīcas sociālās mācības attīstības vēsturi, kā arī raksturoja šīs mācības galvenos principus, kuri ir sīki iztirzāti kompendijā. Viņš norādīja, ka Baznīca ir daļa no cilvēces ikdienas un Baznīcas sociālā mācība atspoguļo Baznīcas rūpes par cilvēces attīstību. Jau pirmsākumos Baznīca nabadzīgajiem dalīja pārtiku, rūpējoties par sociālo attīstību. Sociālās mācības atspoguļojums ir iekļauts pat Svētajos Rakstos, svēto aprakstos, pāvestu mācībās. Viņš uzsvēra: “Baznīcas sociālā mācība drīzāk ir morālā teoloģija, kurā tiek apskatīti sociāli jautājumi. Tā nav ideoloģija, tas nav utopisks ideāls. […] Baznīcas sociālā mācība ir ticības izteiksme, un tā atspoguļo Baznīcas nostāju attiecībā uz sociālajām realitātēm Evaņģēlija gaismā […].” Šīs mācības centrā ir cilvēks un viņa integrāla attīstība. Taču tā nav balstīta tikai ticībā, bet ir ticības un racionālisma apvienojums, tāpēc tā ir piedāvājums arī tiem, kas netic Dievam.

Vērtīgu ieguldījumu Baznīcas sociālās mācības attīstībā ir veikuši vairāki pāvesti, kas, sekojot sava laika sociālajām norisēm sabiedrībā, sniedza atbildes uz dažādiem sabiedrībā būtiskiem jautājumiem. Kā pirmo kardināls P. Turksons minēja pāvestu Leonu XIII, kurš 1891. gadā izdeva encikliku “Rerum novarum”. Dokuments galvenokārt pievērsās strādājošo tiesībām industriālās revolūcijas apstākļos. Pēc 40 gadiem, Lielās depresijas laikā, Pijs XI sarakstīja encikliku “Quadragesimo anno”, kurā atkal pievērsās strādājošo tiesībām, piemeŗam, tiesībām uz algu. Divas sociāliem jautājumiem veltītas enciklikas izdeva pāvests Jānis XXIII, bet, noslēdzoties Vatikā II koncilam, 1967. gadā Pāvils VI izdeva encikliku “Populorum progressio”. Tas bija laiks, kas vairākas bijušās kolonijas, piemēram, Āfrikā, ieguva neatkarību. Un galvenais temats šajā dokumentā bija sabidrības attīstība. Pēc tam šis pāvests izdeva vēl divus dokumentus, kas bija cieši saistīti ar Baznīcas sociālo mācību. Kompendijā ir iekļauta arī pāvesta Jāņa Pāvila II dokumentos - “Laborem exercems”, “Sollicitudo rei socialis” un “Centesimus annus” - paustās domas Baznīcas sociālās mācības jomā. Jānis Pāvils II bija tas, kurš toreizējai Taisnīguma un miera pontifikālajai padomei lika sagatavot šo izvērsto grāmatu. Projekts sākās 1998. gadā, bet grāmatu Svētais krēsls izdeva 2004. gadā.

Ņemot vērā, ka izdevums tika gatavots Jāņa Pāvila II laikā, tajā nav iekļauti jaunākie Baznīcas sociālās mācības dokumenti – Benedikta XVI enciklika “Caritas in veritate” un Franciska enciklika “Laudato si”. Šai sakarā kardināls P. Turksons arī uzskata, ka būtu jāgatavo jauns kompendija izdevums, kurā tiktu iekļauti jaunākie dokumenti. Savukārt, runājot par mūsu laiku, P. Turksons uzskata, ka Baznīcai būtu jāpauž savs viedoklis attiecībā uz mākslīgo intelektu, jo dikastērijs jau saņem lūgumus skaidrot, kā mūsu nākotni ietekmēs robotika.

Turpinājumā P. Turksons izklāstīja izdevuma saturu, pievēršoties galvenajiem Baznīcas sociālās mācības principiem, kas tiek skatīti kompendijā. Vispirms tā ir cilvēka cieņa, kopējais labums, kura sasniegšanai cilvēki solidāri sadarbojas, lai “palīdzētu ikvienam kļūt par to, kam viņam jākļūst”. Saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību, vispirms ir jāpalīdz tiem, kam iet visgrūtāk, tas ir, nabadzīgajiem, atstumtajiem. Pēc tam visiem kopīgi ir jāiesaistās sabiedriskajos procesos, savukārt nākamais princips ir rūpes par apkārtējo vidi, par mūsu kopīgajām mājām.

Kardināls P. Turksons tāpat atgādināja, ka mēs nedrīkstam domāt tikai par sevi, jāskatās plašāk, dažādu paaudžu kontekstā. “Domājot par sociālo attīstību, jāsaprot, ka te nav runa tikai par mums, bet jārunā par paaudžu solidaritāti. Mūsu lēmumi ietekmē ne tikai mūs, bet arī nākamās paaudzes,” skaidroja kardināls.

Noslēgumā viņš uzsvēra, ka Baznīcas sociālā mācība aicina uz rīcību pašu Baznīcu, kura novēro norises sabiedrībā un ņem tās vērā, pēc tam veidojot dialogu ar citiem, jo ticībai nav tikai garīgā, bet arī sociālā dimensija.

Pēc kompendija prezentācijas P. Turksons pateicās tiem, kas tulkoja un veidoja Baznīcas sociālās mācības kompendija izdevumu latviešu valodā. Kardināls sacīja, ka viņa vadītajā dikastērijā kompendijs tiekot izmantots bieži: “Līdzās Bībelei šie ir arī mūsu Svētie Raksti. Mēs to izmantojam dialogā ar visiem. […] Un nesakiet, ka šī grāmata nav domāta jums, jo neesat kristietis. […] Varat lasīt to no zinātniska skatu punkta.”

Pasākuma noslēgumā izdevniecības “Vox Ecclesiae” vadītāja Žanete Narkēviča pateicās visiem tiem, kas bija iesaistīti kompendija sagatavošanā latviešu valodā - tulkotājai Astrai Feldmanei, redaktoram un maketa veidotājam Arturam Hansonam, teoloģiskajam redaktoram profesoram Paulam Kļaviņam Dr. theol., zinātniskajiem konsultantiem profesorei Baibai Brūderei Dr. theol. un profesoram Modrim Lācim Dr. theol..

Kompendija izdevumu latviešu valodā saņēma arī kardināls P. Turksons un LU rektors I. Muižnieks.

Kardināla uzrunu Latvijas universitātē joprojām var noklausīties šeit.

LRKB IC; Foto: Ermīns Kaminskis