Šodienas datums: 12.12.2019  |  Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Beļģijas valdošās partijas priekšvēlēšanu programmas galvenais punkts – piespiest visas slimnīcas pieļaut eitanāziju

23.aprīlis, 2007, 08:27

Brisele, 2007. gada 19. aprīlī: Beļģijas valdošā, Flāmu Liberāldemokrātu partija (FLD) vēlas piespiest ikvienu valsts slimnīcu šajā zemē iekļaut eitanāziju, kā pakalpojumu pacientiem , kuri to pieprasa.

Beļģijas likums ārsta veicinātu pacienta nāvi pieļauj kopš 2002. gada, ja viņš, būdams slimības pēdējā stadijā, to pieprasa. Tā ir trešā valsts pēc Nīderlandes karalistes( 2001. g) un Oregonas štata ( ASV) ( 1997.g), kura legalizēja aktīvo eitanāziju.

Sociālistu senators Filips Maū, kurš piedalījās likuma izstrādē, izteica pilnīgas personīgās autonomijas doktrīnu, galveno teoriju sekulārajā bioētikā, kā iemeslu, kādēļ nepieciešama eitanāzija. Viņš izteicās, ka mirstošajam pacientam jābūt „vienīgajam, kurš izlemj par savu dzīves kvalitāti un savu pēdējo mirkļu skaistumu."

Partija aicina atcelt vienu no tradicionālās medicīnas „ētikas sasniegumiem," ar to domājot pacienta nenonāvēšanu. FLD, Beļģijas politisko partiju koalīcija, startējot 2007. gada vēlēšanās, paziņoja, ka valdībai ir jāgādā, lai visas veselībasaprūpes iestādes, kas sņem valsts finansējumu, piedāvātu eitanāzijas „ pakalpojumu."

Saskaņā ar likumu, ārsts var pacienta lūgumu noraidīt, bet slimnīcas vadībai tad ir jāpārliecinās, ka to ir izskatījis cits mediķis.
Kad likums stājās spēkā, Beļģijas katoļu bīskapi mēģināja izteikt savu opozīciju, sakot, ka pilnīgās autonomijas teorijas pamatā ir „ideja, ka cilvēka dzīvības vērtība un cieņa ir pamatota nevis ar viņa eksistences faktu, bet gan ar viņa „dzīves kvalitāti.""

Aleksis Šādenbergs, Kanādas eitanāzijas novēršanas koalīcijas izpilddirektors, uz šo paziņojumu reaģēja, jautādams „Kā Beļģijas varas iestādes var pārliecināties, ka vissmagāk slimie tiek aizsargāti, ja „tiesības nomirt" vairs nav izņēmums, bet faktiski kļūst par likumdošanas pamatprincipu?"

Šādenbergs izteicās, ka likums ir kā divasmeņu zobens. Tas ne tikai pacientiem rada uzmācīgu domu par „pienākumu mirt," „pienākums nonāvēt" rodas arī ārstiem." Šāda režīma apstākļos mediķis, kurš uzskata, ka eitanāzijai ir efektīva alternatīva un nevēlas atbrīvoties no pacienta, to nonāvējot, tiks boikotēts kā reliģisks fanātiķis," brīdināja Šādenbergs.

Beļģijā šis ir vēlēšanu gads un un ierosinājums ceturtdien tika izteikts kā daļa no FLD priekšvēlēšanu platformas. Kopš Beļģijas izveidošanas 1830. gadā, tās politiku ir noteikušas iedzīvotāju vairākumu pārstāvošās katoļu partijas, Liberālā partija, no kuras izveidojās FLD un sociālisti. Tās ir krasi atšķirīgas.

Ir arī mazākas partijas. No tām dažas, lietojot ētiskus argumentus, asi kritizē eitanāziju, tostarp Vlaams Belang (VB), pašlaik otrā ietekmīgākā partija Flandrijas provincē un viena no ietekmīgākajām valstī. Tāpat VB atbalsta tradicionālo laulību, nodokļu atvieglojumus ģimenēm, iestājas pret homoseksuālām laulībām un šādu partneru tiesībām adoptēt bērnus, abortiem, izņemot gadījumus, kad grūtniecībā ir izvarošanas rezultāts vai apdraud mātes dzīvību. Šī partija arī iestājas par stingro adopcijas likumu mīkstināšanu.

Hilarija Vaita, www.lifesite.net . Tulkojis Jānis Lulle