Kunga eņģelis: Benedikta XVI pārdomas par gaidīšanas nozīmi kristiešu dzīvē

Advents ir gaidīšanas laiks. Baznīcas dzīvē tas ir jauna gada sākums. Tas ir sagatavošanās laiks Kristus piedzimšanai. Advents un gaidīšanas nozīme bija Benedikta XVI apceres pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” galvenās tēmas. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests skaidroja, ka ar Adventa pirmo svētdienu Baznīcā ir sācies jauns liturģiskais gads. Tā sākumā ticīgie pārdomā Kristus atnākšanas noslēpumu, vispirms laiku, kad Dievs piedzima no Jaunavas Marijas. Taču Advents ir arī sagatavošanās laiks Kristus otreizējai atnākšanai, kad – kā to apliecinām Credo – “atkal godībā atnāks tiesāt dzīvos un mirušos”. Pāvests norādīja uz gaidīšanas dziļi cilvēcisko aspektu.
“Gaidīšana aptver cilvēka personisko, ģimenes un sabiedrības dzīvi. Tā izpaužas neskaitāmās situācijās, sākot no visvienkāršākajām un pat banālām lietām, līdz pat būtiskiem notikumiem, kas izmaina mūsu dzīvi – skaidroja pāvests. – Padomāsim, piemēram, par laulātā pāra gaidīšanu uz bērna piedzimšanu, par vecāku vai drauga satraukumu, gaidot no tālienes ierodamies viesi. Padomāsim par jaunieti, kurš nepacietīgi gaida uz svarīga eksāmena vai sarunas darba jautājumā rezultātiem. Padomāsim par dziļu emocionālu pārdzīvojumu, gaidot mīļoto cilvēku, vēstuli vai lūgumu piedot. Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr gaida, kamēr viņa sirdī ir cerība. Gaidīšanas situācijās viņš iepazīst pats sevi. Mūsu morālo un garīgo statusu var noteikt pēc tā, ko mēs gaidām un ar ko saistām savu cerību.”

Benedikts XVI aicināja ticīgos Adventā uzdot sev svarīgus jautājumus: ko mēs gaidām, kāda ir dvēseles situācija, kāda ir mūsu dzīves kvalitāte. Pāvests skaidroja, ka pirms Kristus dzimšanas Izraēļa tautā valdīja spēcīga pārliecība par Mesijas, Kunga svaidītā, atnākšanu, kurš to atbrīvos no morālās un politiskās verdzības, un nodibinās Dieva valstību. Taču neviens nespēja pat iedomāties, ka Mesija varētu piedzimt no vienkāršas meitenes, kāda bija Marija no Nācaretes. Arī viņa pati par to nebija domājusi. Tomēr Marijas gaidīšana uz Pestītāju bija tik liela, un viņas ticība un cerība bija tik dziļa un kvēla, ka Tēvs izvēlēja viņu par sava Dēla māti. Pats Dievs viņu sagatavoja šim lielajam uzdevumam. Marija – «žēlastības pilnā» – bija pilnībā atvērta Dieva mīlestības plānam. Svētais tēvs aicināja sekot Marijas, Adventa sievietes, piemēram. Mācīsimies no viņas pieņemt ikdienas dzīves notikumus ar dziļāku ticību un lielāku mīlestību – mudināja pāvests.

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. “Sestdien, ar pirmajām vesperēm un svinīgu vigīliju dzimstošajai dzīvībai, esam uzsākuši Adventu. Tas ir sagatavošanās laiks Kristus dzimšanas svētkiem. Kopā ar Mariju pateiksimies Dievam par dzīvības dāvanu. Lai pasaule kļūst par mīlestības un dzīvības civilizāciju” – vēlēja pāvests, dodot apustulisko svētību visiem klātesošajiem, īpaši vecākiem, kuri gaida ģimenes pieaugumu.