Notiesāto svētceļojums

Šogad, jau otro gadu, Latvijas Romas Katoliskās Baznīcas (LRKB) Cietuma kapelānu dienestam sadarbojoties ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, tiek realizēta ieslodzīto resocializācijas programma „Svētceļojums”. Kopš jūnija sākuma divos cietumos – Iļģuciema sieviešu cietumā un Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē – ir sākusies vairāku brīvprātīgi pieteikušos un cietuma vadības akceptētu notiesāto rehabilitācijas programma, kuras galarezultāts būs notiesāto līdzdalība svētceļojumā uz Aglonu augusta sākumā divās svētceļnieku grupās. Tāpat kā pagājušo gadu notiesātos uzņems priestera Andra Mediņa vadītā „Kalna svētību kopienas” grupa, kurai šogad pievienosies arī priestera Arņa Maziļevska vadītā svētceļnieku grupa. Ar savu līdzdalību svētceļojumā notiesātie vēlas sabiedrībai parādīt, ka ir pārdomājuši iepriekšējo dzīvi, atzinuši savas kļūdas un gatavi mainīties, ka vēlas izlīgt ar sabiedrību un no jauna tajā iekļauties.
„Svētceļojums” ir ilgtermiņa resocializācijas programma, kas vērsta uz atbildīga izlīguma meklēšanu starp likumpārkāpējiem, upuriem un sabiedrību. Programmas ietvaros ar likumpārkāpējiem, vispirms ieslodzījuma vietās, strādā psihologi, kapelāni, sociālie un citi cietuma darbinieki, kuri rūpējas par viņu fizisku, psihisku un garīgu rehabilitāciju, par dzīves paradigmu maiņu un veselīgu atgriešanos sabiedrībā. Programmai notiesātie piesakās brīvprātīgi, tad seko cietuma atbildīgo personu viedoklis par to, vai attiecīgo personu var iekļaut programmā. Sagatavošanās posmu iziet vairāki notiesātie, bet svētceļojumā dodas tikai paši motivētākie, kuri ar savu attieksmi un noturību sagatavošanas posmā ir ieguvuši speciāli izveidotas komisijas uzticību. Komisijā ir cietuma priekšnieks, atbildīgās amatpersonas, psihologs, kapelāns un svētceļojuma vadītājs, uzticību.
Likumpārkāpēji rodas mūsu vidū – mūsu, mūsu paziņu, draugu, radu vai kaimiņu ģimenēs. Tie ir cilvēki, kuri ir izauguši kopā ar mums, ēduši to pašu barību, mācījušies tajās pašās skolās, atpūtušies, slimojuši, pārdzīvojuši un svinējuši to pašu, ko vairums no mums. Nemanot viņu dzīvēs noticis kāds liktenīgs pavērsiens, kura rezultātā viņi kļuvuši atšķirīgi no likumpaklausīgas sabiedrības. „Es iemācījos zagt, laupīt un kauties, jo tad citi no manis baidījās un mani cienīja. Tas man bija svarīgi, jo es izaugu bērnunamā, kur nevienam nebiju vajadzīgs,” saka viens no nu jau bijušajiem ieslodzītajiem, kas piedalījās pagājušā gada svētceļojumā. Protams, katrs ir atbildīgs par savu izvēli un saviem darbiem, tāpēc pēc likumpārkāpuma seko ieslodzījums. Bet vai vienmēr un vai vienmēr sodītais ir arī ļaunuma cēlonis?

Neattaisnojot likumpārkāpēju rīcību, ir vērts padomāt par neapstrīdamiem faktiem – pēc ANO Nozieguma un Narkotiku apkarošanas komisijas pētījumiem ap 90% noziedzinieku vispirms ir bijuši upuri. Kaut vai šis traģiskais stāsts: vīrs gados, gatavojoties savām zelta kāzām, nodur sievu! Izrādās, visu kopdzīves laiku dzīvesbiedre, kura miesās ir kuplāka par savu vīru, bija arī psiholoģiski dominējusi – norādījusi, komandējusi, reizēm arī publiski pazemojusi savu dzīves draugu. Tagad vīrs ir nelaimīgs un satriekts. Viņš nesaprot, kā to varēja izdarīt, jo taču mīl savu sievu un tik daudz gadus kopā nodzīvojuši. Noziedznieks ir notiesāts un izcieš savu sodu, tad kādēļ viņam nepalīdzēt izlīgt ar sabiedrību, izpirkt, ko var izpirkt, atgriezties likumpaklausīgā sabiedrībā un dot savu artavu kopīgā labuma vairošanā?

Sociālās jomas profesionāļi – psihologi, kapelāni, sociālie un citi cietuma darbinieki – ir apvienojušies kopīgam darbam, lai palīdzētu sabiedrībai atgūt tās „pazudušos” dēlus un meitas. Lai iestātos par cilvēka cieņu, par solidaritāti un piedošanu, par atbildīgu un drošu vidi, kurā cilvēki nebaidās ļaunumam pretī stāties ar labestību. Svētceļojums, vispirms, ir patiesa sevis un sava tuvākā apzināšanās un novērtēšana, izlīgšana un dzīves ceļa izvērtēšana. Tādēļ vēlamies dot šiem cilvēkiem iespēju pierādīt sevi un savu noderību sabiedrībai, ko viņi varēs praktizēt, ejot svētceļojumā.

„Bija ļoti daudz jādomā. Visa dzīve paskrēja gar acīm vairākas reizes, vajadzēja pieņemt arī grūtus lēmumus,” atceras Ēvalds, kurš šobrīd ir atbrīvojies un uzsācis likumpaklausīgu dzīvi, bet pagājušogadu kā notiesātais piedalījās programmā. Notiesāto svētceļojuma moto ir – „Atzīsti patiesību un tā tevi darīs brīvu!” (sal. Jņ 8, 32).