(..) Vislielāko pārsteigumu pasaulei pāvests Jānis XXIII sagādāja 1959. gada 25. janvārī, paziņodams savu nodomu sasaukt vispārējo Baznīcas koncilu, pie tam uzsvērdams, ka to viņš dara vienīgi pēc savas personiskās iniciatīvas, paklausīdams Dieva iedvesmai. Daudzi šaubījās, vai tik īsā laikā, kā pāvests bija izlēmis, būs iespējams paveikt koncila organizēšanu. (..)
Pāvests Jānis XXIII Vatikāna II koncilu svinīgi atklāja Pētera bazilikā 1962. gada 11. septembrī. Tajā ar balsstiesībām piedalījās 2540 koncila tēvi. Jau 13. oktobrī koncils sanāca uz pirmo sēdi, lai ievēlētu darba komisiju. Par lielu pārsteigumu visiem koncils noraidīja kūrijas iesniegto projektu un ievēlēja jaunu komisiju, kurā bija iesaistīti teologi no visas pasaules. Jau šis pirmais solis rādīja, ka koncila tēvi savas domas un ieskatus varēs izteikt pilnīgi brīvi.
Koncila pirmais sēžu periods sākās ar diskusijām par liturģiju un komunikācijas līdzekļiem. Pirmo sesiju beidza 8. decembrī. Tika pasludināts pārtraukums līdz 1963. gada septembrim. Jānim XXIII nebija lemts koncilu novest līdz galam. Smagi slims viņš nomira 1963. gada 3. jūnijā.
Bet jau trešajā nedēļā pēc pāvesta Jāņa XXIII nāves jaunievēlētais pāvests Pāvils VI atkal sasauca koncilu, kas sanāca 1963. gada 29. septembrī. Sākās Vatikāna II koncila otrās sesijas darbs. Tajā svinīgi pasludināja konstitūciju par liturģiju un komunikācijas līdzekļiem.
Trešajā sesijā no 1964. gada 14. septembra līdz 21. novembrim izsludināja dogmatisko konstitūciju par Baznīcu, dekrētu par katoliskajām Austrumu baznīcām un par ekumenismu.
Ceturtā sesija turpinājās no 1965. gada 14. septembra līdz 7. decembrim. Tajā svinīgi izsludināja dogmatisko konstitūciju par Baznīcu mūsdienu pasaulē, dekrētu par bīskapu pienākumiem, par priesteru sagatavošanu, ordeņu dzīves atjaunošanu, laju apustulātu, priesteru kalpošanu un dzīvi, Baznīcas misiju darbību, paskaidrojumus par kristīgo audzināšanu, par Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām un par reliģijas brīvību.
Koncilam beidzoties, savstarpēji tika atceltas ekskomunikācijas starp Romu un Konstantinopoli, kuras pastāvēja kopš 1054. gada.
Koncilā bija pieņemti pavisam 16 dekrēti (..), bet neviena dogmata. Tātad tas nebija dogmu koncils, bet reformu koncils, kurā tika uzsvērti Baznīcas pastorizācijas uzdevumi mūsdienu pasaulē. Koncilu beidzot, iecēla vairākas komisijas lēmumu īstenošanai: Baznīcas kanonu reformēšanas komisiju (tajā bija arī mūsu bīskaps (kardināls) Juliāns Vaivods), liturģisko reformu padomi, sekretariātu kristiešu vienībai, sekretariātu nekristiešiem, sekretariātu neticīgajiem un masu mediju komisiju. Bez tam vēl iecēla centrālo koordinēšanas komisiju visam pēckoncila darbam un koncila lēmumu interpretēšanai.
Henriks Trūps “Katoļu baznīcas vēsture”, Avots, Rīga, 1992
Koncila tekstu saraksts ar to nosaukumiem latviešu un latīņu valodā un ar to saīsinājumiem:
√ Dogmatiskā konstitūcija par Baznīcu: Lumen Gentium, LG.
√ Dogmatiskā konstitūcija par dievišķo Atklāsmi: Dei Verbum, DV.
√ Konstitūcija par svēto Liturģiju: Sacrosanctum Concilium, SC.
√ Pastorālā konstitūcija par Baznīcu mūsdienu pasaulē: Gaudium et spes, GS.
√ Dekrēts par bīskapu pastorālo uzdevumu Baznīcā: Christus Dominus, CD.
√ Dekrēts par priesteru kalpojumu un dzīvi: Presbyterorum Ordinis, PO.
√ Dekrēts par priesteru formāciju: Optatam Totius Ecclesiae renovationen, OT.
√ Dekrēts par reliģiskās dzīves atjaunotni un adoptēšanu: Perfectae Caritatis, PC.
√ Dekrēts par laju apustulātu: Apostolicam Actuositatem, AA.
√ Dekrēts par Baznīcas misionāro darbību, Ad Gentes Divinitus, AG.
√ Dekrēts par ekumenismu: Unitatis Redintegratio, UR.
√ Dekrēts par Austrumu katoļu Baznīcām: Orientalium Ecclesiarum, OE.
√ Dekrēts par sociālās komunikācijas līdzekļiem: Inter Mirifica, IM.
√ Deklarācija par reliģisko brīvību: Dignitatis Humanae, DH.
√ Deklarācija par Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām: Nostra Aetate, NA.
√ Deklarācija par kristīgo audzināšanu, Gravissimum Educationis Momentum, GE.
Par šo tēmu:
1. DEI VERBUM, Vatikāna II koncils, dogmatiskā konstitūcija par dievišķo atklāsmi, 1965. gada 18. novembris, Rīgas Metropolijas kūrija, 2007
2. KRISTIETĪBAS VĒSTURE, Rīga, Zvaigzne ABC, 2005
