Pelnu trešdienā, 14. februārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkās ēkā notika pasākums „Reformators – pāvests Francisks”, kura laikā latviešu valodā tika atvērta pāvesta korupcijas tēmai veltītā grāmata “Pazemības ceļš”. Grāmatu latviešu valodā sagatavoja izdevniecība “KALA raksti” un tajā ir ietvertas divas esejas – “Korupcija un grēks” un “Par sevis vainošanu”. Izdevniecības vadītāja Aija Balode uzsvēra, ka, Latvijas simtgadi gaidot, mēs kā tās iedzīvotāji vēlamies valstij dāvināt to, lai korupcijas problēma, ja arī netiktu pilnībā izskausta, tad vismaz kļūtu mazāk sāpīga.
Viens no grāmatas izdošanas iniciatoriem ir publicists Arnis Šablovskis. Viņš skaidroja, ka, īsi pēc kļūšanas par pāvestu, Francisks šo izdevumu uzdāvināja katram Itālijas parlamenta loceklim. Tas radīja vēlmi atrast izdevumu, un pēc tam veicināt tā izdošanu arī latviešu valodā. A. Šablovskis uzskata, grāmatas lielākā vērtība ir tā, ka tā dod jaunu skatu uz korupcijas problemātiku, kur parādās ne tikai politiķi, bet arī Dieva dimensija. Priesteris Andris Kravalis pauda uzskatu, ka grāmata ir vērsta ne tikai uz kristīgo auditoriju, jo pāvests “piedāvā sabiedrības atveseļošanās procesu, kas interesē arī nekristiešus”. Pāvests grāmatā norāda, ka korupcijā it kā slīdam pa nogāzi, un ir vesela grēku kaskāde, ko sākumā nepamanām, uzsvēra A. Kravalis. Viņaprāt, pāvests dod iespēju iepazīt šo problēmu un pēc tam stāsta, ko darīt šajā situācijā, kā to risināt.
Filozofijas zinātņu doktore Skaidrīte Lasmane, kura savas uzrunas sākumā norādīja, ka ir “ne tik daudz kristīgais, bet gan Eiropas cilvēks”, sacīja, ka arī, viņasprāt, grāmata ir ļoti nozīmīga, jo korupcija ir bijusi un vienmēr būs aktuāla. Jautājums ir vienīgi par to, vai varam kaut ko darīt, lai šo sērgu mazinātu. Viņasprāt, izdevuma mērķauditorija ir ikdienas cilvēks, jo pāvests runā par ikdienišķu korupciju. Par cilvēku samaitātību, jo ir daudz cilvēku, kuriem dzīvē “neko citu nevajag, kā tikai viņu intereses, kuriem nav nekādu citu augstāku ideju”. Pāvests grib atmodināt, “sapurināt dvēseles”, lai cilvēki saprastu, ka neviens ar savu savtīgumu nav viens pasaulē, ka ir daudz problēmu, no kurām viena ir korupcija.
Uzmanību korupcijas tēmai pāvests pievērš, izmantojot jutekliskus priekšstatus, ainas, tēlojumu. Viņš lieto ļoti daudz emocionālu stāstu un iesaista savu spēcīgo argumentāciju. Viss kopā – jutekliskais, emocionālais un argumentācija – dod ļoti spilgtu priekšstatu, kā atvērt acis cilvēkam, lai viņš ieraudzītu korumpētību, uzskata S. Lasmane. Francisks “parāda korumpēta cilvēka psiholoģisko portretu. Viņš glezno nepievilcīgo, bet glezno. Un šai portretā ir tik daudz pazīmju, kas ir praktiski mums katram”. Pāvests ir arī novērojis, ka korumpēts cilvēks ir pašpietiekams, ieciklējies sevī, kā arī naidīgs pret visiem, kas viņu kaut nedaudz atšifrē.
Savā uzrunā S. Lasmane minēja arī vienu no Latvijā pirktākajām grāmatām “Zagļi Lemberga kurpēs”. Viņa sacīja: “Mēs vienmēr aizveram acis, nesaucam cilvēkus vārdā. Un, kā pāvests saka – pie visa var pierast. Mēs sākam pierast pie korupcijas.” Noslēgumā S. Lasmane norādīja uz Imanuelu Kantu, kurš ir sacījis – cilvēks privāti vienmēr ir brīvs, bet tajā pašā laikā cilvēks vienmēr ir sabiedrības daļa un ir vienmēr atbildīgs par to, kas notiek apkārt. “Man šī grāmata šķiet pilnīgi atbilstoša šim Kanta eiropeiskajam skatam uz to, kādam jābūt cilvēkam,” sacīja S. Lasmane.
Savukārt jezuītu tēvs Jānis Meļņikovs vērsa uzmanību uz to, ka Francisks kritizē kā laicīgo, tā garīgo varu, “tāpēc visi esam šai katlā iekšā, tāpēc visiem jābūt vērīgiem, kā es dzīvoju un kā pasaule ap mani griežas un riņķo”. Tāpat sarunas gaitā J. Meļņikovs sacīja, ka “nav nebūt tik vienkārši būt par kristieti, jo tas uzliek augstus garīgos standartus. Un viens no tiem principiem ir sevis pazemināšana – pazemības tikums, kas nebūt nav pašsaprotams, tas pieprasa lielas pūles, bet tas ir garīgs veids, kā izmainīt attiecības ar sevi, līdzcilvēkiem un pasauli kopumā”. Viņaprāt, pāvests norāda, ka būt pazemīgam nenozīmē sevi noliegt un pazemot, bet ieraudzīt sevi patiesībā attiecībās un mainīt tās, lai esam atvērti uz citiem.
Uz izskanējušo jautājumu par to, ko darīt, jo patiesībā lielākie korumpanti visvairāk ziedo Baznīcai, jezuītu tēvs norādīja uz pāvesta nostāju – jābūt vērīgiem, kādu naudu pieņemam. Pāvests pats saka, ka jāiziet no ēnu zonām, jo dzīve ēnu zonās tikai padziļina korupcijas gaisotni.
Sarunas noslēgumā J. Meļņikovs sacīja, ka grāmatā pāvests piedāvā nevis alternatīvu problēmas risināšanai, bet vienīgo risinājumu, un tas ir garīgs risinājums. Visi mēģinājumi kontrolēt, neatļaut korupciju nav devuši to laimi, pēc kuras tiecamies. Vienīgais veids, kā to sasniegt, ir ļaut garīgumam būt daļai no tā, kas mēs – cilvēki esam.
LRKB IC; Foto: ekrānšāviņš no Multinews.lv
