Mazinoties covid-19 radītajiem draudiem, sabiedrība atgriežas ierastajā dzīves ritmā – notiek kultūras, sporta, izklaides pasākumi, atdzīvojas arī mācību iestādes, organizējot akadēmiskus pasākumus, kuru dalībniekiem atkal ir iespēja skatīt vienam otru vaigu vaigā un neaizsegtu seju. Šo atelpas iespēju izmantoja arī Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Lutera Akadēmija, 13. maijā rīkojot dievišķās, gara un materiālās pasaules mijiedarbībai veltītu konferenci “Gara ekoloģija” RARZI telpās, kura vienlaicīgi bija arī esošo un bijušo RARZI un Rīgas Teoloģijas institūta (RTI) studentu tikšanās diena.
Šajā konferencē, kuras tradīcijas aizsākumi meklējami RARZI Studentu dienās, kas pirmo reizi notika 2011. gadā, ar saviem priekšlasījumiem šogad piedalījās visai kupls dalībnieku pulks no visām trijām Baltijas valstīm, kā arī no ASV, Zviedrijas un Ukrainas. Daži referenti, kā Dr. theol. Guntis Kalme (Lutera Akadēmija) un Dr. theol Benas Ulevičs (Vītauta Dižā Universitāte, Lietuva), jau bija pazīstami no agrāko gadu konferencēm, bet vairākumu iepazinām pirmo reizi. Tā bija iespējams gūt priekštatu par tādām teoloģiskās izglītības iestādēm kā Ukrainas Katoliskā universitāte, kuru pārstāvēja Ekoteoloģijas un ilgtspējīgas attīstības institūta direktors Dr. theol Olehs Kindijs, Lutera Akadēmija, Igaunijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Teoloģijas institūts, kuru pārstāvēja Bībeles studiju un Jaunās Derības profesors Dr. theol. Randars Tasmuts. Savukārt Dr.theol Jānis Priede šajā konferencē piedalījās kā divu universitāšu – Latvijas Universitātes un RARZI pārstāvis. No Lutera Akadēmijas, RARZI un Rīgas Teoloģijas institūta piedalījās pat vairāki referenti. Tāpat bija iespēja dzirdēt Luteriskās teoloģijas skolas (Zviedrija) pārstāvja Dr. theol. Tornbjorna Johansona un Eirāzijas reģiona teoloģiskās izglītības direktora no Misūri Sinodes luteriskās baznīcas misijas (ASV) Dr. theol. Džona Bombaro priekšlasījumu. Konferencē ar saviem referātiem piedalījās arī RARZI, RTI un Lutera akadēmijas studenti.
Iesākot konferenci, tās dalībnieki pulcējās uz kopīgu svētbrīdi Garīgā semināra kapelā, kuru vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons. Svētbrīdim sekoja konferences atklāšana RARZI Vecās kapelas konferenču zālē, kur sanākušos uzrunāja abi bīskapi. Z. Stankevičs sacīja, ka viņa sirdī jau ilgi degusi vēlme rīkot šādu konferenci kopā ar Lutera Akadēmiju, iedibinot ciešākas saites ar šo mācību iestādi.
Konferences darbs noritēja vairākās daļās un sekcijās, piedāvājot interesentiem ļoti bagātu vielu pārdomām, mūsdienu civilizācijas attīstības tendenču izvērtējumam, kā arī atziņām par Dievu kā visa radītā, redzamā un neredzamā Kungu un savu, kā arī cilvēka kā radītā un radības pārvaldītāja uzdevumu. Ļoti plašo priekšlasījumu tēmu klāstu tomēr caurauda vienojoši domas un atziņu dzīpari – vairāki referenti – prof. R.Tasmuts, prof. J.Priede, Dr. theol T. Johansons, kā arī Lutera Akadēmijas pārstāvji Laila Čakare un Mārtiņš Muižnieks – bija pievērsušies Svēto Rakstu tekstos ietvertajai patiesībai par Radīšanu, Dieva pavēlē cilvēkam uzticētajam pārvaldības uzdevumam, kā arī meklējuši Ēdenes dārza simbolos ietverto Dieva domu cauri cilvēces vēsturei, savukārt prof. B. Ulevičs pievērsa klausītāju uzmanību Radīšanas kosmiskajiem aspektiem un to saikni ar liturģiju.
Ne viens vien lektors uzsvēra cilvēka garīgā stāvokļa, viņa attiecību esamības vai neesamības ar Dievu saikni ar redzamās pasaules situāciju, tādējādi pievēršoties patlaban ļoti aktuālajam vērtību jautājumam sabiedrībā, rosinot arī klausītājus uzdot šos jautājumus, vispirms jau sev. Rietumu civilizācijas krīze – šie vārdi jau vairs nav dzirdami tikai baznīcu sienās vai no austrumpusē valdošo totalitāru režīmu vadoņu mutes. Patlaban gan zinātnieki, gan politiķi prāto, ko iesākt ar cilvēku saražoto atkritumu kalniem, to radītām klimata pārmaiņām, rietumu civilizācijas cilvēku novecošanu, vientulību, fiziskajām un garīgajām slimībām, pretdabisku kopdzīves formu akceptēšanu un visbeidzot, ko iesākt ar karu. Krievijas uzsākto karu, kurš sācies 21. gadsimtā, bezmaz Eiropas vidū, iebrucējiem rīkojoties ar neredzētu brutalitāti. Kāpēc tā notiek un ko ar to iesākt?
Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja prof. O. Kindijs, piedāvājot katoliskās Baznīcas atziņas globālās vides krīzes jautājumā, bet Dr. theol. G. Kalme ar sev raksturīgo tiešumu mūsdienu civilizācijas diagnozi uzstādīja jau referāta pieteikumā, atzīstot Rietumu civilizācijas krīzi kā gara ekoloģijas problēmu. Jāatzīmē, ka jau 2007. gadā RARZI rīkotajā konferencē “Izaicinājumi kristīgajai ticībai mūsdienu Latvijā un Eiropā” G. Kalme norādīja uz konsumerismu jeb patērniecību kā Eiropas civilizācijas riska faktoru – cilvēks tiek vērtēts pēc tā, cik spēj patērēt, kas jau norāda uz cilvēka norobežošanos no Dieva un dievišķā paša radītajā patēriņa pasaulē un jāatzīst, ka lielāko daļu ekoloģisko problēmu radījis tieši šīs patēriņa sacensības.
Apkopojot konferencē izteiktās domas un viedokļus, radās arī dažas atbildes uz jautājumiem par mūsdienu civilizācijas ekoloģiskās un arī morālās krīzes cēloņiem un to, kas īsti ir gara ekoloģija. Cilvēks šobrīd uzvedas kā tāds, kurš Zemi ar tās resursiem ir pats radījis savām ērtībām un neierobežotam patēriņam, aizmirstot Kunga reiz Ēdenes dārzā doto pavēles “valdīt un pakļaut” (sal. Rad 1, 26;28) otro pusi “kopt un sargāt” (sal. Rad 2, 15). Viņš ir aizmirsis Dievu un Viņa dotos pārvaldības noteikumus, pārvērtis kopšanu un sargāšanu negausīgā dabas resursu un citu cilvēku izmantošanā, bet šādos apstākļos pat vislabāk izstrādātie likumi nedarbojas vai darbojas vāji, jo vēlme patērēt un savas kundzības ilūzija ir spēcīgāka.
Gara ekoloģija, ar kuru var sākties arī radītās, redzamās pasaules atjaunošanās, sākas ar atgriešanos jeb virziena maiņu – metanoija “μετάνοια” – un pievēršanos Radītājam, lai mūsdienu cilvēks no negausīga patērētāja kļūtu par rūpīgu Kunga radītās pasaules sargu un kopēju.
Stella Jurgena; Foto: RARZI
