Laikā no 1.-3. decembrim “Laulāto tikšanās” animatoru kopiena pulcējās viesmīlīgajās Līvbērzes rekolekciju mājās, lai tuvāk iepazītu, pārdomātu un dziļāk integrētu pāvesta pamudinājumu “Mīlestības līksme” savā kalpošanā un garīgajā ceļā. Animācijas bija sagatavojuši apvienības “Laulāto Tikšanās” animatori – laulātie pāri, bīskaps Edvards Pavlovskis un priesteris Andžejs Lapinskis.
“Mīlestību apzīmē nevis sirsniņa, bet krusts.” Šo atziņu rekolekcijās izteica priesteris Andžejs Lapinskis, raksturojot mīlestību, ar kādu Jēzus mīl ikvienu no mums. “Ko gan man vēl izdarīt, lai jūs ticētu, ka es jūs mīlu? Tā, būdams pie krusta, varētu būt vaicājis Jēzus. Taču krustam jābūt nevis kā nepārvaramu (vai pat bezjēdzīgu) ciešanu simbolam, bet gan kā ceļam, kas mūs caur grūtībām ved tuvāk vienu otram, tuvāk Dievam. Ir svarīgi atjaunot sevī, ko mums nozīmē mīlestība. To ir teicis kāds poļu dzejnieks: savā ziņā mīlestība vienmēr sāp. Laulātie, it sevišķi tie, kuri pārdzīvojuši nodevību, naidu un tik un tā ir atkal pateikuši “jā” viens otram , daudz labāk saprot, ka mīlestības simbols nav sirsniņa, bet mīlestības simbols ir krusts.”
Rekolekciju dalībnieki bija izbrīnīti par to, cik vispusīgi pāvesta pamudinājumā apcerēts dialogs, kas ir apvienības “Laulāto Tikšanās” garīgums. Pamudinājumā aprakstīti visi četri dialoga pamatprincipi: uzklausīt pirms runāt; dalīties pirms diskutēt; saprast pirms tiesāt; un pāri visam – piedot. Lūk, dažas pāvesta atziņas:
Dialogs ir neaizstājams veids, kā dzīvot, izteikt un veidot mīlestību laulības un ģimenes dzīvē. Tomēr tas prasa ilgu un atbildīgu praksi. [136. punkts];
Mīlestībai ir nepieciešams brīvi pieejams laiks, kad viss cits tiek atstāts otrā plānā. Ir vajadzīgs laiks, lai izrunātos, nesteidzīgi apskautos, lai dalītos savās iecerēs, ieklausītos, ieskatītos otram acīs, mācītos otru augstu vērtēt un stiprinātu savstarpējās attiecības. [224. punkts];
Ir jāziedo laiks, vērtīgais laiks, lai pacietīgi un uzmanīgi uzklausītu, līdz otrs cilvēks būs pateicis visu, ko viņam vajadzēja pateikt. Tas prasa zināmu askēzi, lai nesāktu runāt, pirms iestājies īstais brīdis. Tā vietā, lai sāktu piedāvāt savu viedokli vai padomus, mums jāpārliecinās, ka esam sadzirdējuši visu, ko otrs cilvēks noteikti gribēja pateikt. Tas prasa ievērot iekšējo klusumu, lai troksnis sirdī un prātā netraucētu klausīties, – atraisīties no jebkādas steigas, nolikt pie malas savas paša vajadzības un raizes, atbrīvot telpu. [137. punkts].
Bīskaps Edvards papildinot uzsvēra: “ Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā” (ps.127.1). “Mēs to pārfrāzētu – velti būvēt laulību, ja nav dialoga un neesam žēlsirdības stāvoklī.”
Viena no izaicinošākajām tēmām, kas tika apskatītas, bija par t.s. “neregulāro attiecību” pāriem. No vienas puses, Baznīcas uzdevums ir būt par pasaules gaismu, par “pilsētu, kas celta kalnā” (Mat. 5,14), būt atšķirīgai no pasaules un pasaulīgās izpratnes. Ja Baznīca kļūst tāda pati kā pasaule, tad no Baznīcas nav nekādas jēgas. Taču no otras puses, Baznīca, saskaņā ar sv. Jāņa Hrizostoma vārdiem, ir slimnīca grēciniekiem. Turklāt katrs no mums ir lielāks vai mazāks grēcinieks, katram ik pa laikam jādodas uz grēksūdzi – pat “vispareizākajiem” no mums. Tādēļ nav viegli atrast šo delikāto balansu starp to, kā būt par pasaules gaismu, un to, lai mēs paštaisnumā neatgrūstu tos no mums, kurus, neskatoties uz pagātnes izvēlēm un dzīves situācijām, Jēzus aicina pie Sevis.
Kā ikreiz, neatņemama kopienas tikšanās reizes sastāvdaļa ir kopīgas agapes ar sirsnīgām sarunām, jokiem un jautrību, smaidu par sevi un bezgalīgu pateicības prieku, ka esam viens otram – vienkāršībā, uzticībā, mierā, stiprinājumā, bet pats galvenais – kopīgā dialoga ceļā pie Dieva.
Šādi intelektuālie un emocionāli oāzes brīži tik ļoti nepieciešami animatoru pāriem, kuri ikdienā kalpo saderināto pāru gatavošanai laulībām, strādā ar pāriem krīzēs un padziļina laulāto pāru savstarpējo mīlestību rekolekcijās, mazajās grupās. Esam bezgala pateicīgi bīskapam Edvardam un priesterim Andžejam par tik ļoti dziļo izpratni, vienotību, labvēlību, svētības vārdiem un atbalstu!
“Dialogs ir mīlestība. Bez mīlestības dialogu nevar veikt – nevar uzklausīt, nevar saprast, nevar piedot.”. “Ģimenei ir jābūt vietai, kur katrs ģimenes loceklis zina: ja notiks kas labs, visi pārējie priecāsies līdzi.”
Iespēja uzzināt par “Laulāto Tikšanās” organizētajiem pasākumiem www.laulatiem.lv.
Uldis un Daina Žurilo