Trešdiena

            V. Dievs, mēs Tavu palīdzību lūdzam.
            R. Kungs, steidzies mums palīdzēt.
            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,
            kā tas no iesākuma ir bijis tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. Alleluja.
            (Lielā gavēņa laikā “Alleluja” netiek dziedāts) 
            HIMNA
 
            Labais Kungs un Ķēniņ,
            gaismas Radītāj,
            Tavā varā laika
            ritums mūžīgais.
            Saule uzlec, noriet,
            naktis dienas mij;
            gaisma nemainīgā –
            Kristus, Dieva Dēls.
            Izraēļa tautu
            vedi caur nakti;
            rādīja tai ceļu
            ugunīgais stabs.
            Arī mūs Tu vadi.
            Klīstot tumsībā,
            apgaismo mums ceļu,
            Gaisma mūžīgā.
            Kas gan cienīgs būtu
            Tavu godu teikt,
            dienas gaismai rietot,
            Tevi arvien sveikt?
            Dievs, Tu, ļaudis mīlot,
            sirdīs gaismu dedz,
            tāpēc Tevi vienmēr
            cildināsim mēs. Amen.
            PSALMODIJS
            1. ant. Nav aptverama, Kungs, man Tava zinātspēja.
            Psalms 139 (138), 1–18. 23–24, I
            1 Kungs, Tu esi izpētījis un iepazinis mani, †
            2 Tu zini, kad es sēžu un kad pieceļos.*
            Manas domas Tu saproti no tālienes.
            3 Tu seko manām gaitām un manai atpūtai,*
            un Tev redzami ir visi mani ceļi.
            4 Jo vārds vēl nav man uz mēles,*
            un Tu, Kungs, lūk, visu jau zini.
            5 No aizmugures un priekšpuses Tu mani esi aptvēris*
            un esi man uzlicis savu roku.
            6 Tava zināšana man šķiet liels brīnums,*
            pārāk augsta, lai es spētu to saprast.
            7 Kurp gan es aiziešu no Tava gara*
            un kurp gan aizbēgšu no Tava vaiga?
            8 Ja es uzkāpšu debesīs, Tu tur esi,*
            ja nokāpšu pazemē, Tu esi klāt.
            9 Ja es paņemšu rītausmas spārnus*
            un apmetīšos jūras tālajā krastā,
            10 arī tur Tava roka mani vadīs*
            un mani turēs Tava labā roka.
            11 Ja es sacīšu: “Varbūt lai tumsa mani apsedz,*
            un lai nakts mani apņem līdzīgi gaismai!” –
            12 arī tumsa nebūs Tev tumša, †
            un nakts būs gaiša kā diena.*
            Tumsa Tev ir it kā gaisma.
            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,
            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 
            Ant. Nav aptverama, Kungs, man Tava zinātspēja.
            2. ant. Es, Kungs, izdibinu sirdi un izpētu prātu, un
            ikvienam atmaksāju pēc viņa gaitām.
            Psalms 139 (138), 1–18. 23–24, II
            13 Jo Tu esi veidojis manas īkstis*
            un mani esi radījis manas mātes klēpī.
            14 Es pateicos Tev, ka tik brīnumaini esmu radīts; †
            Tavi darbi ir apbrīnas cienīgi!*
            Un mana dvēsele to labi zina.
            15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, †
            kad slepenībā es tiku radīts*
            un veidots zemes dziļumos.
            16 Vēl nedzimušu mani redzēja Tavas acis, †
            un Tavā grāmatā jau bija ierakstītas visas dienas,*
            tās bija jau noteiktas, lai gan neviena no tām vēl nebija
            sākusies.
            17 Bet man ir ļoti dārgas, Dievs, Tavas domas!*
            Pārlieku milzīgs ir to daudzums!
            18 Ja es tās iesākšu skaitīt, to būs vairāk kā smilšu graudu,*
            ja nonākšu līdz galam, vēl arvien esmu ar Tevi.
            23 Dievs, izpēti mani un iepazīsti manu sirdi,*
            pārbaudi mani un izdibini manas gaitas;
            24 un skaties, vai es neeju nekrietnu ceļu,*
            un vadi mani mūžības ceļā!
            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,
            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 
            Ant. Es, Kungs, izdibinu sirdi un izpētu prātu, un
            ikvienam atmaksāju pēc viņa gaitām.
            3. ant. Viņā ir radīts viss, un viss pastāv Viņā.
            Dziedājums sal. Kol 1, 12–20
            12 Pateiksimies Dievam Tēvam,*
            kas mūs ir darījis cienīgus kļūt svēto mantojumu
            dalībniekiem gaismā.
            13 Viņš mūs izrāva no tumsības varas*
            un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā,
            14 kurā mums ir pestīšana*
            un grēku piedošana.
            15 Viņš ir neredzamā Dieva attēls,*
            visas radības pirmdzimtais.
            16 Jo Viņā ir radīts viss, †
            kas ir radīts debesīs un virs zemes:*
            redzamais un neredzamais,
            troņi un valdīšanas,*
            priekšniecības un varas.
            Viss caur Viņu un Viņā ir radīts, †
            17 un Viņš ir pirms visa,*
            un viss pastāv Viņā.
            18 Un Viņš ir Miesas – Baznīcas galva, †
            Viņš ir sākums, pirmdzimtais starp mirušajiem,*
            lai pats būtu pirmais starp visiem,
            19 jo Dievam labpatika, ka Viņā mājotu visa pilnība*
            20 un ka caur Viņu un Viņa dēļ visu samierinātu ar sevi,
            gan to, kas ir debesīs, gan to, kas virs zemes,*
            nodibinot ar Viņa krusta asinīm mieru.
            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,
            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 
            Ant. Viņā ir radīts viss, un viss pastāv Viņā.

            LASĪJUMS 1 Jņ 2, 3–6
            No tā mēs zinām, ka pazīstam Kristu, ja pildām Viņa baušļus.
            Kas saka: “Es Viņu pazīstu,” bet Viņa baušļus nepilda, tas ir
            melis, un viņā nav patiesības. Bet, kas izpilda Viņa vārdu, tajā
            patiešām Dieva mīlestība ir pilnīga. Tieši no tā mēs zinām, ka
            esam Viņā. Kas apgalvo, ka paliek Viņā, tam jādzīvo tāpat,
            kā Viņš ir dzīvojis.
            ATBILDE
            R. Sargā mūs, Kungs un Dievs,* kā acuraugu! Sargā mūs…
            V. Paslēp mūs savu spārnu ēnā!* Kā acuraugu! Gods lai ir
            Tēvam… Sargā mūs…
            Magnificat ant. Dari, Kungs, varenus darbus ar savu roku:
            izkaisi augstprātīgos un paaugstini pazemīgos!
            Magnificat (Lk 1,46–55)
            46 Augsti slavē Kungu mana dvēsele,*
            47 un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā;
            48 jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību.*
            Redzi, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
            49 jo lielas lietas man ir darījis Varenais,*
            un svēts ir viņa vārds,
            50 un viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm*
            tiem, kas viņa bīstas.
            51 Varenus darbus viņš darīja ar savu roku,*
            izkaisīja tos, kas augstprātīgi garā.
            52 Varenos viņš nogrūda no troņa*
            un paaugstināja pazemīgos.
            53 Izsalkušos viņš pildīja labumiem,*
            bet bagātos atstāja tukšā.
            54 Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli,*
            atcerēdamies savu žēlsirdību,
            55 kā viņš bija solījis mūsu tēviem,*
            Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.
            Gods lai ir Tēvam un Dēlam,*
            un Svētajam Garam,
            kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr,*
            un mūžīgi mūžam. Amen. 
            Magnificat ant. Dari, Kungs, varenus darbus ar savu roku:
            izkaisi augstprātīgos un paaugstini pazemīgos!
            VISPĀRĒJIE LŪGUMI
            Paceltām sirdīm piesauksim mūžīgo Tēvu, kura žēlsirdība
            pret saviem ļaudīm ir bezgalīga:
             Lai gavilē visi, kas paļaujas uz Tevi, Kungs!
            Dievs, Tu atsūtīji savu Dēlu, nevis lai Viņš tiesātu pasauli,
            bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu pestīta,
            – dod, lai Viņa godpilnā nāve nestu mūsos bagātīgus augļus.
            Tu darīji savus priesterus par Kristus kalpiem un Tavu
            noslēpumu pārvaldniekiem,
            – dod viņiem uzticamu sirdi, zināšanas un mīlestību.
            Dāvā neaptraipītu uzticību Kristum sekošanas ceļā
            – tiem, ko esi aicinājis uz dzīvī šķīstībā debesu valstības dēļ.
            Tu no pasaules sākuma radīji cilvēku kā vīrieti un sievieti,
            – pasargā laulātos uzticīgā mīlestībā.
            Ar Kristus uzupurēšanos Tu atbrīvoji cilvēkus no grēka,
            – dāvā visiem mirušajiem grēku piedošanu.
            Tēvs mūsu…
            Kungs, piemini savu žēlsirdību, kurā Tu pamielo izsalkušos
            pēc debesu labumiem, un dāvā mūsu nabadzībai savas
            bagātības pārpilnību. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas ar
            Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs visos mūžu mūžos. 
            Lai Kungs mūs svētī, pasargā no visa ļauna un aizved mūžīgajā dzīvē. Amen. 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti