1. Jēzu notiesā
Tā kā esam Dieva tauta un Viņa īpašums, Kristus ir dots mums par vadoni. Viņš atdeva Sevi par mūsu grēkiem. Ar savu piekrišanu mirt nežēlīgā nāvē Viņš sagādāja mums tiesības uz mūžīgu svētlaimi kopā ar Dievu, mūsu Tēvu.
2. Jēzus paņem savu krustu
Kā Kunga atpestītā tauta mēs esam aicināti iet pazemīgā, krustu nesošā Kristus pēdās. Katram no mums ir dots savs ikdienas krusts, kas mums jānes, lai būtu cienīgi dalīties ar Pestītāju Viņa godībā.
3. Pirmais kritiens
Vienīgais drošais ceļš uz apsolīto zemi ir krustaceļš. Kā šīs zemes svētceļnieki mēs staigājam to pašu ceļu, kādu Kristus gāja, lai mūs atpestītu. Mēs ejam uz priekšu cauri pārbaudījumiem un ciešanām, un mūsu skatiens ir pievērsts debesu mērķim.
4. Jēzus satiek savu Māti
Jēzus Māte rūpējas par visiem, kas vēl atrodas šīs zemes svētceļojumā. Viņas garīgā Mātes aizbildniecība turpināsies tik ilgi, kamēr visi izvēlētie būs nokļuvuši debesu tēvzemes drošībā. Šai sāpju ceļā viņa palīdz mums domāt par mūsu īstajām mājām.
5. Kirēnes Sīmanis palīdz Jēzum
Kristus māceklim nepieciešama mīlestība pret Dievu un savu tuvāko. Kad Dievs bija pavisam tuvu, Sīmanis no Kirēnes nezināja, ko darīt. Viņu nācās piespiest, lai palīdzētu mūsu Pestītājam nest krustu.
6. Veronika noslauka Jēzum vaigu
Dieva izredzētajiem piemīt žēlsirdība un līdzjūtība savā attieksmē pret citiem. Arī mūsu pienākums ir mierināt noskumušos, dot cerību un uzmundrināt garu tiem, kurus mēs satiekam.
7. Jēzus atkal pakrīt
Kā Dieva tauta mēs turpinām meklēt nākotnes mūžīgo pilsētu. Ceļš ir garš un grubuļains, ne vienmēr viegli pa to iet. Kad mēs paklūpam, ir atkal jāceļas, tāpat kā mūsu Pestītājs cēlās un turpināja savu ceļu uz Kalvāriju.
8. Jēzus runā uz sievietēm
Dažkārt mūsu šīs zemes svētceļojums norisinās īstā asaru ielejā. Jeruzalemes meitas, kas apraudāja savu Pestītāju, dzirdēja atgādinājumu, ka viņām ir iemesls, tāpat kā mums, lai raudātu par sevi un saviem bērniem.
9. Trešais kritiens
Mūsu krusta Nesējs pakrita ceļa putekļos trešo reizi, taču ieguva vārdu, kas stāv pāri visiem vārdiem. Tomēr ciešanu stundai bija jāsit pirms Viņa godības stundas. Tāpat arī jānotiek ar mums visiem, kurus Viņš atpestījis.
10. Jēzum novelk drēbes
Mēs šķīstam un atjaunojam sevi, lai Kristus tēls varētu spožāk atspīdēt Baznīcā un visā pasaulē. Tāpēc mēs atmetam tumsas darbus; mēs atbrīvojam sevi no visa, kas mums traucē ieaugt jaunā dzīvē kopā ar Kristu.
11. Jēzu pienaglo pie krusta
Tie piesita Viņu krustā, apsmēja Viņu un atņēma Tam fizisko brīvību. Tādā veidā Viņš sagādāja mums mantojumu – Dieva bērnu godu un brīvību.
12. Jēzus mirst uz krusta
Viņš bija svēts, nevainīgs, grēka neaptraipīts. Viņš atnāca, lai izdzēstu pasaules grēkus. Viņš pierādīja savu mīlestību, atdodot par mums savu dzīvību.
13. Jēzu noņem no krusta
Sava šīs zemes ceļojuma noslēgumā arī mēs, tāpat kā mūsu Pestītājs, tiksim noņemti no šīs dzīves krusta. Tāpat kā bijām vienoti ar Viņu nāvē, būsim vienoti ar Viņu arī augšāmcelšanās godībā.
14. Jēzu gulda kapā
Dieva plāns paredz, lai ikviens no mums iepazītu ciešanas, līdz beidzot nāve aizvērs mūsu acis. Taču kaps nekļūst par mūsu mūžīgo ieslodzījuma vietu. Dieva noteiktā stundā mēs tiksim piecelti, lai nekad vairs nemirtu.
Dievs, mūsu debesu Tēvs, mēs paceļam savas domas un sirdis pie Tevis, lai Tevi slavinātu un Tev pateiktos. Kaut arī esam vārgi un grēcīgi, mēs vēlamies sekot Tavam vienīgajam Dēlam, mūsu Kungam Jēzum, krustaceļā. Lai Svētais Gars mums palīdz labi un pareizi izlietot mūsu Pestītāja doto spēku.
Mēs atdodam godu arī svētajai Dievmātei, vienmēr Jaunavai un mūsu Mātei, lai mēs spētu sekot Kristum un darīt savu dzīvesveidu līdzīgu Viņa krustaceļam. Āmen.
