Bernardīniešu koledža – vieta Baznīcas un sabiedrības dialogam Parīzē
Bernardīniešu koledžas vēsture
12.gadsimtā Eiropu satricināja intelektuālā revolūcija. Klosteru, kas līdz tam laikam pildīja garīgās dzīves centru uzdevumus, funkcijas pakāpeniski pārņēma jaunizveidotās universitātes Boloņā, Parīzē, Oksfordā, Kembridžā, Heidelbergā un citur. Zinātnes un izglītības spēkiem koncentrējoties lielajās pilsētās, 1245.gadā pāvests Inocents IV izdeva bulu, kurā aicināja cisterciešus doties studēt uz Parīzi, lai iegūtu teoloģiskās zināšanas un, atgriežoties savos klosteros, tās nodotu tālāk citiem brāļiem. Šajā pat gadā pēc Klervo abata Etjena de Leksingtona iniciatīvas Parīzē tika uzsākta Svētā Bernarda koledžas jeb, kā to drīz vien pārdēvēja, Bernardīniešu koledžas celtniecība. Ēka tika celta pēc cisterciešu klostera parauga.
Sākotnēji paredzēta dažu desmitu studentu uzņemšanai, koledžā kopumā izglītojās vairāki tūkstoši cisterciešu, kas pārstāvēja Ziemeļfrancijas, Flandrijas, Vācijas un Centrāleiropas klosteru eliti. Viņu vidū bija arī teoloģijas doktors Žaks Furnjē – nākamais pāvests Benedikts XII.
18.gadsimta beigās Franču revolūcijas laikā Bernardīniešu koledža tika nacionalizēta. Sākotnēji tā kalpoja par ieslodzījuma vietu, vēlāk uz īsu laiku tai tika atjaunots mācību iestādes statuss, bet no 1845.gada līdz pat nesenai pagātnei Bernardīniešu koledžas telpas tika izmantotas kā ugunsdzēsēju kazarmas un Policijas skolas kopmītnes…
Bernardīniešu koledžas atjaunošana
Pateicoties Parīzes diecēzes pūlēm, Bernardīniešu koledža ir atgriezusies pie sākotnējo uzdevumu pildīšanas. Ēkas atjaunošana tika uzsākta pēc bijušā Parīzes arhibīskapa kardināla Žana Marijas Lustižē iniciatīvas, ar mērķi radīt zinātniski kulturālu vidi Baznīcas un sabiedrības dialogam.
Bernardīniešu koledža ir viens no lielākajiem Viduslaiku Parīzes kultūras pieminekļiem; tās kopējā platība ir 5 000 m2. Tomēr gadsimtu gaitā ēkai nodarīto postījumu un pārbūvju rezultātā, brīdī, kad tā nonāca Parīzes diecēzes pakļautībā, pavērās skumja drupu aina… 2004.gadā uzsāktie atjaunošanas darbi vainagojušies ar panākumiem. Restaurācija noritēja, izmantojot modernākās tehnoloģijas, interjerā apvienojot 13.gadsimta cisterciešu arhitektūras atturīgos elementus ar mūsdienu tehnikas sasniegumiem. Iekārtota plaša auditorija, mācību telpas, bibliotēka, dārzs.
Bernardīniešu koledžas darba plāns
1.septembrī Parīzes arhibīskaps kardināls Andrē Ventruā preses konferencē atzīmēja, ka, pateicoties ambiciozā projekta īstenošanai, pirmo reizi unikālā 13.gadsimta celtne ir pieejama visai sabiedrībai. Bernardīniešu koledžas oficiālās atklāšanas ceremonija notiks 4.septembrī, kam 5.-7.septembrī sekos atvērto durvju dienas. 12.septembrī apustuliskās vizītes Francijā laikā pāvests Benedikts XVI koledžas telpās uzrunās kultūras aprindu pārstāvjus. Sākot ar 15.septembri, koledžā tiks uzsāktas mācības: Katedrāles skolas mācību programmas paredzētas plašam interesentu lokam, piedāvājot kā vispārizglītojošu, tā arī profesionālā un akadēmiskā līmeņa kristīgo izglītību. Visa mācību gada garumā Bernardīniešu koledžā tiks rīkotas atklātas konferences, semināri, izstādes, koncerti, kinoseansi un citi pasākumi. Katru otrdienu tiek plānotas apaļā galda diskusijas par Baznīcai un sabiedrībai aktuālām tēmām, katru ceturtdienu – teoloģiskas lekcijas.
Aicinu ikvienu Parīzes viesi iekļaut dienas kārtībā Bernardīniešu koledžas apmeklējumu!
Guna Angelika Vītola, Parīze