Now Reading
Atceroties cunami Āzijā

Atceroties cunami Āzijā

Zemestrīce Indijas okeānā 2004. gada 26. decembrī izraisīja cunami, kas izpostīja Indonēzijas, Taizemes, Indijas un Šrilankas krastus. Aptuveni 300 000 cilvēki tika nogalināti pāris stundu laikā. Caritas atbildēja ar 485 000 000 dolāru programmu. Nauda tika izmantota, lai nodrošinātu pirmo palīdzību, vēlāk tā tika ieguldīta māju būvniecībā, iztikas līdzekļu iegādē, kā arī dzīves atjaunošanā. Caritas pārstāvji apgalvo, ka pēc šo darbu pabeigšanas, nākošais mērķis, uz kuru viņi koncentrēsies ir cilvēku sagatavošana krīzes situācijām.

Taizemē nāvējošie viļņi līdz ar zemi nopostīja vairākas kūrortpilsētiņas, kā arī savā ceļā iznīcināja ciematus, ceļus un skolas. Tūkstošiem cilvēku tika atstāti bez iespējas nopelnīt sev iztiku.

Ceļojot pa piekrastes pilsētiņām Puketu un Takuapu četrus gadus vēlāk, vairs nav manāmas iznīcības pēdas. Pasaule strauji reaģēja un sniedza pirmo palīdzību, un Taizemes valdība ātri atjaunoja izpostīto infrastruktūru.

Vietā, kur iepriekš bija redzami tikai dubļi un gruveši, nu ir uzceltas jaunas un greznas mājas un viesnīcas.

Tikai daudzie plakāti ar evakuācijas plāniem zemestrīces gadījumā ir vienīgās pazīmes, kas atgādina apmeklētājiem par neseno traģēdiju.

Eksperti uzskata, ka tāda zemestrīce kā 2004. gadā neatkārtosies tuvāko simts vai pat divsimts gadu laikā.

Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka 20. gadsimtā dažādās pasaules daļās bija vērojami 25 cunami. Zvejnieku ciematiņa Tungla Ongas iedzīvotāji šķiet domā, ka labāk ir būt drošībā nekā vēlāk nožēlot to, ka nekad netika veikti nekādi drošības pasākumi. Tāpēc ik pēc pāris mēnešiem tiek rīkoti informatīvie semināri par to, kā rīkoties gadījumā, ja ciematam atkal negaidīti tuvotos liels cunami vilnis.

Dažas dienas atpakaļ, tēva Suvata – Caritas direktora Suratami diecēzē – pavadīti mēs apciemojām viņus, un mūs sagaidīja 30 cilvēki, kuri tobrīd darbojās katastrofas novēršanas darbnīcā, kur uz monitoriem varēja redzēt detalizētas mapes ar evakuācijas plāniem, lai katastrofas gadījumā pēc iespējas nokļūtu drošībā.

Viens no dalībniekiem – 34 gadus vecais Sanu Loma kungs – atceras, ka nelaimes rezultātā bojā gāja četri Tunga Ongas iedzīvotāji. Viņa māja un zvejas laivu iznīcināja vairāk nekā 30 metrus augstie viļņi. Tagad viņam ir jauns darbs – kaučuka iegūšanas plantācijās. Viņš apgalvo, ka tagad jūtoties daudz drošāk, jo zina, kas būtu jādara, ja rastos līdzīga ārkārtas situācija.

Tēvs Suvata paskaidro, ka Caritas Taizemes nodaļa uzsāka šos seminārus trīs mēnešus atpakaļ. Šie kursi tiek organizēti piecās piekrastes pilsētās, kurās iedzīvotāji par tiem ir izrādījuši milzīgu interesi.

Tomēr tas nav vienīgais veids kā reaģēt uz šādu dabas katastrofu, kas ilgst tikai dažas stundas. Dzīve bez iespējas nopelnīt sev iztiku var būt pat vēl lielāka katastrofa, pret kuru cilvēkam arī būtu jānodrošinās. Tungla Ongas ciematiņš ir arī viena no mājvietām ietaupījumu veidotāju grupai, kuru Caritas ir izveidojušas šajā reģionā. Šī grupa sanāk kopā vienu reizi mēnesī.

Kad apmācības ir beigušās, mēs sastopam 69 cilvēkus, kuri ir atnesuši savu ieguldījumu. Katram grupas loceklim katru mēnesi ir jāiegulda 100 bati (aptuveni 20 eiro centi). Pateicoties šiem uzkrājumiem un dažiem mikro kredītiem, kurus ir aizdevusi komisija, daudziem cilvēkiem, kuri katastrofas laikā zaudēja visu, ir tikusi dota iespēja uzbūvēt veikaliņus, apstrādāt piemājas dārziņus un atsākt zvejniecības biznesu.

„Bankas nekad nedotu aizdevumu tādiem cilvēkiem kā mēs – kuriem nav nekādu papildus īpašumu”, paskaidro Sanu Loma kungs.

Gandrīz puse no 60 cilvēku lielās uzkrājumu veidošanas grupas ir sievietes. Viņas apmeklē sanāksmes daudz biežāk nekā vīrieši. „Saskaņā ar mūsu tradīcijām, tieši sieviete ir tā, kura mājā plāno to, kā izlietot naudu”, stāsta tēvs Suvata.

Dodoties vairākus kilometrus dziļāk salā, mēs apciemojam vienu no ģimenēm, kurai šī aizdevuma programma ir daudz devusi. 67 gadus vecā Lamjai kundze un viņas 50 gadus vecais vīrs – Sevala kungs, dzīvo takas malā bieza meža vidū.

Savā veikaliņā Lamjai un Sevala tirgo eļļu, cepumus, drēbes, baterijas, ziepes un daudzas citas preces. Viņi atvēra šo veikaliņu divus gadus atpakaļ, pateicoties 10 000 batu lielajam aizdevumam no grupas, kuru atbalstīja arī Caritas. Viņi jau ir atmaksājuši gandrīz pusi no aizdevuma. Pāris ir apmierināts un lepns par to, ka ir spējīgs nopelnīt sev iztiku.

Divus tūkstošus kilometrus tālāk uz rietumiem, Indijas piekrastes valstī Tamil Nadu, kur cunami nogalināja 9 000 cilvēku, Caritas Indija pārstāvji (ar dažu citu Caritas pārstāvniecību atbalstu) pēdējo divu gadu laikā ir palīdzējuši uzbūvēt 950 mājas piekrastes reģionā.

Aptuveni 140 000 zvejnieki ir zaudējuši iespēju nopelnīt sev iztiku. Piekrastes ciematiņā Muttom Boatā mēs apmeklējām dažas laivu rūpnīcas, kuras tika atvērtas ar Kottaras diacēzes palīdzību 1990. gadā. Viņi izgatavo laivas, lai palīdzētu zvejnieku ģimenēm. Kad mēs tur ieradāmies, mēs sastapām 20 strādniekus ar āmuriem un kaltiem rokās, kuri tobrīd beidza darbu pie trim skaistām, desmit metrus garām laivām.

Priekšstrādnieks – Rajas kungs – mums paskaidroja, ka pēc cunami zivju daudzums ūdeņos ir samazinājies, tā it kā tunči, sardīnes un kalmāri vēl nebūtu atguvušies no šoka un vēl joprojām atrastos dziļākos ūdeņos. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, zvejnieki ir spiesti doties tālāk jūrā un pavadīt tur trīs līdz četras naktis. Tāpēc viņiem ir nepieciešamas daudz piemērotākas laivas, kuras būtu pietiekami stabilas, lai varētu zvejot dziļi jūrā un arī pēc tam viegli pietauvoties krastā.

Katra laiva izmaksā aptuveni 100 000 rūpijas (2 500 eiro), un tās parasti iegādājas divi līdz trīs zvejnieki kopā. Pateicoties šai uzkrājumu un aizdevumu tradīcijai, kurai ir dziļas saknes Indijā, daudzi iedzīvotāji ir guvuši labumu no šīs programmas, kuru pēdējo gadu laikā vada Caritas organizācija.

Tulkojusi Mārīte Upeniece,
speciāli Caritas Latvija, 19.01.2009

Scroll To Top