Lavinio ekumeniskais centrs – miera un saticības oāze starp tautām

Aizvadītajā svētdienā, veicot pastaigu gar jūru, iegriezos Lavinio – senās, vēl imperatoru laikos pazīstamās Ancio ostas pilsētas rajonā, kas sastāv galvenokārt no privātvillām. Tas, kas šeit pārsteidza visvairāk, ir lielais īpatsvars Dienvidu zemju ieceļotāju, kas Lavinio ir apmetušies un iekārtojas uz dzīvi. Uz ielām un apkārtējos bāros manāmi arābu, indiešu, afrikāņu izcelsmes ļaudis. Tikai 50 kilometrus no Romas un šķiet – esi nonācis kādā citā, neieropiešu zemē. Uz galvenās ielas – Viale della Shioia atvērtas arābu iecienītās kebab virtuves, šur tur manāmi indiešu restorāni, pa kādam itāļu bāram, gandrīz viena pie otras iekārtojušās nekustāmā īpašuma aģentūras, kāds veikals un sabiedrisko pakalpojumu centrs.

Šīs garās, uz jūru taisnā līnijā vedošās ielas malā uz liela zemes gabala ir uzcelts interesantas arhitektūras, brūnu ķieģeļu komplekss. Pirmajā brīdī šķiet – tā ir moderna katoļu baznīca. Tomēr krusta vietā pret debesīm paceļas konusveidīgs dzelzs stienīšu veidojums. Pie ieejas kompleksā plīvo daudzu zemju karogi, bet uzraksts vēstī, ka viesis ir laipni gaidīts ekumeniskajā centrā. Patiesībā – tas ir starpreliģiju centrs. Raugoties uz Lavinio iedzīvotāju daudzkultūru sastāvu, iecere tādu izveidot ir saprotama. Centrs ir veltīts mieram un brālībai starp tautām. Ierosme pieder katoļu bīskapam Boničelli. Vieta, kur centrs ir uzcelts, nav izraudzīta nejauši. II Pasaules kara laikā šeit notika asas sadursmes ar Sabiedroto karaspēku un bojā gāja gan vienas, gan otras karojošās puses karavīri. Turpat Lavinio atrodas itāļu, amerikāņu, angļu un vācu kapsētas, kur nelielā attālumā cits no cita atdusas uzvarētie un uzvarētāji.

Kompleksa autors ir itāliešu arhitekts Leopoldo Mastrella. Viņš atceras, ka līdzekļi tā uzcelšanai sākumā bijuši pavisam nožēlojami. Zeme tikusi uzdāvināta, tāpat arī neliela naudas summa, par kuru varējis iegādāties izbrāķētus ķieģeļus, kas savākti vai no visām iespējamajām ķieģeļu ražotnēm Itālijā. Tomēr uz bijušā Ancio kaujas lauka šodien paceļas liels arhitektonisks veidojums, kur mājvietu var rast jebkuras rases, politiskās pārliecības un reliģiskās piederības cilvēks. Lai arī centrs ir būvēts no brāķētiem ķieģeļiem, visvienkāršākajiem un „nabadzīgākajiem” materiāliem, tas ir nozīmes piesātināts. Tā dziļākais simbolisms ir izlīgšana un atjaunotne.

Arhitekts Mastrella stāsta: „centra kardinālais elements ir tā starpkonfesionālais un starpreliģiskais raksturs. Manu fantāziju raisīja tas, kas ir kopējs visām reliģijām. Tā ir lūgšana, vēršanās pie Dieva ar lūgšanā paceltām rokām. To vēlējos attēlot gan dievnama ārpusē, gan iekšpusē, cerot, ka arhitektūra apmeklētājus rosinās lūgt Dievu, kuram viņi tic, un veidos viņus par labas gribas cilvēkiem. Universālās Baznīcas atvērtība prasa, lai visa pasaule vienotos dialogā un koptu savas kultūras un reliģiskās tradīcijas. Vatikāna II koncila mācība paver pilnīgu sakrālās mākslas brīvību. Tādā veidā pastāv saikne starp reliģisko un estētisko pieredzi. Arī sakrālā arhitektūra ir aicināta veicināt gara darbību un radīt tādu „mistisko” vidi, kas cilvēkam palīdz lūgties, meditēt un tikties ar transcendento.”

Ienākot Lavinio ekumeniskajā kompleksā, pa kreisi atrodas bibliotēka. Šeit tiek krātas grāmatas, kuru autori ir snieguši ieguldījumu miera aizsardzības labā. Lasītava ir trīsstūra formā un tajā vienlaikus var atrasties 150 cilvēki. Šī telpa noder arī nelielu konferenču un debašu organizēšanai. Blakus bibliotēkai atrodas katoļu draudzes un ekumeniskā centra telpas, lielāka konferenču zāle, kinozāle, dzīvokļi centra personālam un viesu nams.

Tāpat centra ietvaros ir uzbūvēta 150 kvadrātmetrus liela katoļu baznīca un apmēram 600 kvadrātmetrus liela multikonfesionālā zāle. Labajā kompleksa pusē paceļas trīs ēkas, kurās izvietots valodu apmācības centrs, mākslas izstāžu zāle, tehniskās darbnīcas, refektorijs un bārs.

Tā, vietu Vidusjūras krastā, kur kādreiz izcēlās Sabiedroto karaspēks un kur notika nežēlīga kauja, kas prasīja daudzus upurus, uzņēmīgi un ticīgi ļaudis šodien cenšas pārvērst par saticības un miera oāzi starp tautām, kas labākas dzīves meklējumos turpina ieplūst Vecajā kontinentā.

I. Šteinerte/Vatikāna radio

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti