Now Reading
Romas katakombās atklāts svētā Pāvila attēlojums

Romas katakombās atklāts svētā Pāvila attēlojums

Dienās, jau notika svētajam Pāvilam veltītā gada noslēguma svinības, ir restaurēts gleznojums, kurā attēlots Tautu apustuļa krūšutēls. Tas ir atrasts svētās Teklas katakombās Romā, Ostienses ielā, netālu no svētā Pāvila ārpus mūriem bazilikas. Katakombās, ko jau XVIII gadsimtā bija atklājis arheologs Džovanni Maragoni, sistemātiska pētniecība notika aizvadītā gadsimta 70. gados. Tad arī plašāk pazīstams kļuva romiešu mocekles, svētās Teklas vārds, par kuru, diemžēl, citas informācijas nav, lai arī no vispārējās kapsētas hronoloģijas varētu izsecināt, ka svētā Tekla tika nonāvēta imperatora Diokleciana laikā, IV gadsimta sākumā.

Svētajai Teklai, kuras vārds pieminēts arī viduslaiku avotos, ir veltīta neliela baznīca tai pašā kapsētā. Baznīcā var ienākt pa sānu kāpnēm, kas ved uz dievnama labo navu. Pats dievnams sastāv no divām navām, lai arī sākotnēji tajā bija trīs navas. Pagājušajā gadsimtā kulta celtne tika pārvērsta par noliktavu. Tās galā atrodas niša, kurā, iespējams, bija apglabāta mocekle Tekla. Tur glabājas arī divi gleznojumu fragmenti, kas uz šejieni pārnesti no kāda mauzoleja, kas tika atklāts, izbūvējot Kristofora Kolumba ielu. Vienā no fragmentiem ir skatāma sieviete, kurai uzbrūk vīrietis. Tā atgādina par Bībelisko, Daniēla grāmatā aprakstīto Suzannu, kurai uzbruka vecākie. Otrajā fragmentā attēloti divi vīrieši, kas norāda uz zvaigzni, iespējams, lai atgādinātu par kādu pravietojumu.

Atgriežoties pie aizvadīto dienu pārsteidzošajiem atklājumiem, kas notikuši svētās Teklas katakombu dienvidu sektorā, ir jāatgādina, ka restaurācijas process joprojām notiek un ka citi atklājumi drīzumā varētu papildināt bagātīgo Romas katakombu gleznojumu klāstu. Šobrīd jau var skatīt ne tikai svētā Pāvila, bet arī svētā Pētera seju gleznojumā, kas ir saglabājies sliktāk, taču tāpēc nav mazākas apbrīnas vērts. Šie divi gleznojumi ir vēl viena nozīmīga liecība par saskaņu starp apustuļiem, kas veidoja Romas Baznīcas ticības izpratnes kodolu IV gadsimta beigās. Šādu concordia apostolorum jēdzienu sāka attīstīt pāvests Damazs (366-384).

Dienu pēc dienas restaurētāji atklāj Svēto Rakstu stāstus un apustuļu sejas, rakstot jaunu lappusi Vēlīnās senatnes mākslas vēsturē, kas pārstāv arī katakombu gleznojumu pēdējo posmu.

Svētā Pāvila krūšutēls, kas atrasts svētās Teklas katakombās, ir viens no jaunākajiem viņa ikonogrāfijas atklājumiem. Par gleznojuma restaurāciju ir parūpējusies Pontifikālā Sakrālās arheoloģijas komisija. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, restaurācijas darbu laikā, svētā Kaliksta katakombu austrumu daļā tika uziets neliels sarkofāga fragments. Šai marmora fragmentā var atpazīt Kristus un Tautu apustuļa sejas. Tās ir vienas no izteiksmīgākajām sejām, kas sastāda paleokristiešu mākslas mantojumu.

Aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu beigās katakombās, kuras vēl nesen klāja Kjaraviļjo vīnogu dārzs, un kas ir savienotas ar svētā Sebastiana katakombām, tika atrasti gleznojumi ar Kristus attēlojumu apustuļu prinču Pētera un Pāvila vidū, kā arī ar pazīstamo Pētera un Pāvila brālīgo apskāvienu. Šie gleznojumi, tāpat, kā jau pieminētās, svētās Teklas katakombās atrastās freskas, ir datējami ar IV gadsimtu, proti, ar pēdējo posmu katakombu mākslā. Pēc tam tika izvēlētas sarežģītākas ikonogrāfiskās sistēmas, kas tika attēlotas attiecīgā laika dievnamu absīdās, navās un fasādēs.

Visi šie atklājumi nāk no tā dēvētās „pazemes pasaules” – no katakombām, kas ilgu laiku tika uztvertas kā drūmas vajāšanu, bēgšanas un nāves vietas. Tie nāk no galerijām un cellēm, kas brīnumainā veidā ir pasargātas no aizmirstības, un kas šodien izteiksmīgi liecina par pirmo gadsimtu kristietību. Tādējādi, joprojām dzīvo ikonogrāfiskā valoda, kas vēstī vienkāršas un reizē smalkas, pamācošas lietas. Tās ir saistītas ar Baznīcas tēvu un pāvestu filozofiski-teoloģisko domu, un to mērķis ir raisīt jaunas ticības idejas, plānus un programmas.

I. Šteinerte/Vatikāna radio

Scroll To Top