19. septembrī divi garīdznieki atzīmēs 60 priesterības gadu jubileju

Latvijas katoļiem šogad – Priesterības Jubilejas gadā – ir divas ļoti retas jubilejas. Bīskaps Jānis Cakuls un Daugavpils dekāns Aleksandrs Madelāns svin savas Priesterības 60 gadu jubileju. Abu garīdznieku dzīves gaitas ir līdzīgas. Viņi abi dzimuši Zilo ezeru zemē dievbijīgu vecāku daudzbērnu ģimenē. Abi II pasaules kara dalībnieki un tika smagi ievainoti. Nedaudz apārstējušies, viņi abi 1946. gadā iestājās jaunatvērtajā Rīgas Garīgajā seminārā. Viņi abi ir lieli Aglonas Dievmātes godinātāji un bieži apmeklē Dievmātes svētnīcu Aglonā.

1949. gada 19. septembrī viņus abus Svētā Jēkaba katedrālē ordinēja bīskaps Pēteris Strods.
Novēlēsim abiem mūsu garīdzniekiem šajā Jubilejas Bīskaps Jānis Cakuls gadā bagātīgas Dieva žēlastības un Aglonas Dievmātes svētību. Aicinājums arī ticīgiem lūgties par mūsu jubilāriem un arī par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu, „Pļaujamā daudz un strādnieku maz: tad nu lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš strādniekus sūta savā druvā.” /Lk. 10,2/

Apkopoja pr. A. Budže
“Gaismas taka”

JĀNIS CAKULS (1926.4.VII)-Tinistas titulārbīskaps

Dzimis Rožupes pagasta Bērziņos (agrāk Rudzātu pag.). Mācījies Rusiņu (1934 – 1936) un Rudzātu (1936 – 1941) pamatskolās, Aglonas ģimnāzijā (1941 – 1944), un Rīgas garīgajā seminārā (1946 -1949). 1949.gadā iesvētīts par priesteri, 1982.g. konsekrēts par bīskapu. Bijis Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes vikārs, pēc tam – šīs draudzes prāvests, Rīgas metropolijas palīgbīskaps, Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, Pāvesta goda kapelāns. Pētījis Latvijas katoļu baznīcu vēsturi, vācis, apkopojis un publicējis ziņas par katoļu priesteriem. Nozīmīgākie darbi :Latvijas Romas katoļu priesteri, 1918-1995.- R., 1996; Latvijas Romas katoļu draudzes.- R., 1997; Katoļu Baznīcas loma Latvijas tautas vēsturē XIII-XIX gs. – R., 1999; Latvijas Romas katoļu baznīcas vēstures materiāli: XX gs. – R., 2001. Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (Latvijas Romas Katoļu baznīcas Vēstures materiāli).

Apjomīgie bīskapa Jāņa Cakula apkopotie “Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli XX gadsimtā” ir domāti divdesmit pirmā gadsimta garīdzniecībai un visiem, kurus interesē Baznīcas vēsture. Galvenā uzmanība pievērsta notikumu dokumentācijai par Baznīcas dzīvi komunistiskās okupācijas gados (1944. – 1990.), taču pietiekoši plaši apskatīts ir arī laika posms pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (1990. – 2000.), bez ievērības nav atstāts arī Latvijas neatkarības periods (1918. – 1940.).

Materiāli vākti no vairākiem avotiem. Bez Rīgas metropolijas Kūrijas arhīva materiāliem izmantoti arī PSRS Ministru Padomes Reliģijas lietu padomes pilnvarotā pie Latvijas PSR Ministru Padomes materiāli. Izmantotas arī dažas dokumentālas liecības no mūsu tautiešu un ticības brāļu arhīva emigrācijā.

Vēstures materiālu apkopojums, kas atspoguļo 20.gs. Baznīcas dzīvi, palīdzēs nākamā gadsimta paaudzēm un tiem, kas pēta Baznīcas vēsturi no pirmavotiem.

 
ALEKSANDRS MADELĀNS, Daugavpils Sv. Pētera ķēdēs draudzes dekāns un prāvests

Dzimis 1925.gada 5.martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību.

Beidzis Aizpuriešu 4-klasīgo pamatskolu, kas atradusies tēva mājās Skuju sādžā. Tajā mācījās 60 skolēni un strādāja 2 skolotāji. (Tajā laikā vairākas līdzīgas pamatskolas tika izmitinātas privātmājās.) Vēlāk divus gadus turpinājis mācības Somersetas 6-klasīgajā pamatskolā. Tad iestājies Aglonas ģimnāzijā, no kurienes 1944.gadā iesaukts Sarkanarmijas 123.pulka 43.latviešu gvardes divīzijā. 1944.gada oktobrī frontē ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas apgabala Galičas pilsētā. 1945.gada aprīlī atgriezies mājās kā otrās grupas invalīds.

Pēc kara pabeidzis Aglonas vidusskolu un iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. 1949.gada 18.septembrī tika iesvētīts par priesteri. Bīskaps P.Strods nozīmēja A.Madelānu par vikāru Rīgas sv.Alberta draudzē. 1953.gadā pēc bīskapa V.Zondaka apcietināšanas A.Madelānu nozīmēja par prāvestu sv.Jēkaba katedrālē Rīgā, bet 1954.gada 12.janvārī LPSR Ministru padomes Kulta lietu pilnvarotais aizliedza viņam darboties katedrālē, motivējot, ka viņš ir pārāk jauns. A.Madelāns tika nosūtīts atpakaļ uz sv.Alberta draudzi un draudzes locekļu vidū iemantoja lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā baznīcā pulcēja jaunatni. Tāpēc čeka (valsts drošības komiteja) uzsāka viņa vajāšanu. Kad A.Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika aizliegts pildīt priestera pienākumus, aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi lieli nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko pārliecību. Administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas atjaunošanu un A.Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.

20 gadus – no 1960.līdz 1980.gadam – viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980.gadā, kad nomira Krāslavas draudzes dekāns J.Samušs, A.Madelāns tika nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu, kur dievnamā atrodas Sv.Donata relikvijas. 1980.gada 6.novembrī pēc Daugavpils dekāna J.Vizuļa nāves A.Madelāns saņēma nozīmējumu darbā par Daugavpils sv. Pētera draudzes dekānu. Šeit aizvadīti vairāk kā 20 gadi, un darbs joprojām tiek turpināts.

Pēc 54 priesterības gadiem prāvests A.Madelāns joprojām saista ticīgos ar saturīgiem sprediķiem, Dieva un tuvākā mīlestību. Ilgajā priesteriskajā darbībā ir iemantojis daugavpiliešu atzinību. Viņa darbības laikā kopš 1980.gada ir iesvētīti 7 priesteri.

Savu latviskumu un patriotismu A.Madelāns apliecināja arī Trešās atmodas laikā, iesvētot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Par karoga iesvētīšanu iepriekš netika ziņots, bet ceremonijas laikā baznīca un tās laukums bija pārpildīts. Pēc tam karogs tika aiznests pie Daugavpils universitātes, kur milzīga ļaužu pūļa priekšā A.Madelāns teica iespaidīgu runu.

2003. gada 8.novembrī A.Madelānam pasniedza Polijas Valsts prezidenta A.Kvašņevska piešķirto Zelta krustu par nopelniem.

Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzija, Renāte Malnace

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti