Now Reading
Benedikts XVI par mākslas šedevru skaistumu un bērnu tiesību ievērošanu

Benedikts XVI par mākslas šedevru skaistumu un bērnu tiesību ievērošanu

Skaistums ir viens no labākajiem ceļiem, kas cilvēku ved pie Dieva. Tā atklāšana palīdz mums vairāk iepazīt un iemīlēt Radītāju – norādīja Benedikts XVI. Katehēzes mācībā pāvests pievērsās grandiozajiem mākslas šedevriem – viduslaikos būvētajām romāņu un gotikas stila katedrālēm. To radīšanas iedvesmas avots bija kristīgā ticība – viņš pasvītroja. Šie mākslas šedevri ir visas civilizācijas dārgmanta, kristīgo viduslaiku godības spožums. Vispārējā audiencē, kas notika Pāvila VI zālē Vatikānā, piedalījās 8 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm.
Vairākās iepriekšējās reizēs Svētais tēvs runāja par viduslaiku teoloģiju un kristīgās kultūras uzplaukumu, kas notika sevišķi pateicoties mūku entuziasma pilnajai darbībai. Grandiozās Eiropas katedrāles ir viņu dziļās ticības un lielās garīgās dedzības auglis. Sākot ar 9. gadsimtu, radās pirmie romāņu stila dievnami, bet jau 12. un 13. gadsimtā – majestātiskās gotikas celtnes. Joprojām šodien tipiskākos romāņu stila dievnamus varam apbrīnot, piemēram, Maincā, Vormsā vai Minsterē, bet gotikas – Ķelnē, Bambergā, Magdeburgā, Šartrā, kā arī daudzviet citur.

Romāņu stila celtnēm ir raksturīgi grandiozi, masīvi kubveida apjomi, daudzu torņu izbūves un iespaidīgi silueti. Dievnamu portālā nereti dominē eshatoloģiskās ainas ar Kristu kā Tiesnesi centrā. Viņš ir ceļš, kas ved uz Debesīm. Romāņu baznīcu ārējais veidols ir diezgan askētisks, taču ļoti harmonisks. Samērā plaši izmantota monumentālā glezniecība. Baznīcu sienas un velves klāja freskas ar Bībeles notikumu tematiem. Gotikas stilu raksturo stingri kopotā sistēmā apvienoti vairāki konstruktīvi elementi, kas izceļ vertikalitāti. Daudzos dievnamos vēl šodien varam apbrīnot ļoti skaistas, krāsās mirdzošas, senās vitrāžas un krāšņu skulptūru kompozīcijas. Pāvests norādīja, ka gotikas katedrāles ar Evaņģēlija un liturģiskā gada ainām, Dievmātes un svēto attēliem, ir „akmenī kalta Bībele”. Tās ir ticības un mākslas sintēze, kas harmoniski izklāstīta universālajā un fascinējošajā skaistuma valodā. Ar arhitektoniskajām līnijām tika izteiktas dvēseles ilgas pēc Dieva.

Arhitektu, mūziķu, dzejnieku un rakstnieku darbu skaistums atspoguļo iemiesotā Vārda mūžīgo spožumu. Pāvests atgādināja, ka, lai izprastu mākslas šedevrus, nedrīkstam aizmirst „reliģisko dvēseli”, kas iedvesmoja to radīšanu. Ticības apgarota māksla izstaro bezgalīgu harmoniju, atklājot mums Dievu, padarot redzamu Neredzamo. Katehēzē Benedikts XVI atgādināja, ka 21. novembrī Siksta kapelā tiksies ar māksliniekiem. Skaistums būs šīs tikšanās centrālā tēma.

Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, Svētais tēvs vērsās pie starptautiskās kopienas ar aicinājumu stiprināt centienus bērnu aizsardzības jomā. Šogad aprit 20. gadadiena kopš pieņemta ANO Konvencija par bērnu tiesībām. Šajā sakarā 20. novembris pasludināts par Starptautisko dienu, kas veltīta lūgšanai par bērniem un darbībai viņu labā. Pāvests apliecināja savu garīgo vienotību ar visiem, kuri cieš vardarbību, slimības, badu, piedzīvo kara briesmas un tiek ļaunprātīgi izmantoti. Mudināja pievienoties viņam lūgšanā par visām neaizsargātajām būtnēm, kā arī izteica speciālu aicinājumu ar lielāku neatlaidību risināt bērnu dramatiskās problēmas. Piebilda, ka visi esam aicināti rūpēties, lai tiktu atzītas bērnu tiesības un aizvien vairāk respektēta viņu personas cieņa.

J. Evertovskis / VR

Scroll To Top