Now Reading
Benedikta XVI katehēze: mīlestība uz Dievu un tuvāko – vienīgā atslēga piepildītai dzīvei

Benedikta XVI katehēze: mīlestība uz Dievu un tuvāko – vienīgā atslēga piepildītai dzīvei

Cilvēks ir radīts mīlestībai, līdz ar to, mūsu dzīves galvenais uzdevums ir iemācīties mīlēt. Pieņemot izšķirošu lēmumu mīlēt Dievu un savu tuvāko, mēs piešķiram jēgu ikvienai turpmākajai savai izvēlei un darbībai – katehēzes mācībā norādīja Benedikts XVI. Turpinot aplūkot tēmu par Viduslaiku kristīgo kultūru, šorīt pāvests iepazīstināja klātesošos ar San Tjerī klostera (Francijā) abatu Gijomu, kurš bija izcils garīgo rakstu autors un sv. Bernarda no Klervo draugs un biogrāfs. Vispārējā audiencē, kas šajā rudenīgi mazliet dzestrajā, taču saulainajā dienā notika Vatikāna laukumā, piedalījās apmēram 20 tk. svētceļnieku.
Pāvests norādīja, ka abata Gijoma dzīve bija veltīta dievišķo noslēpumu kontemplācijai un garīgo darbu rakstīšanai, kuros kā centrālā tēma figurē mīlestība. Gijoms dzimis ap 1080. gadu, Ļjēžā, tagadējā Beļģijā, dižciltīgā ģimenē. Bija apveltīts ar izcilām prāta spējām, un ar lielu aizrautību nodevās studijām. Mācījās tā laika labākajās skolās gan savā dzimtajā pilsētā, gan Reimsā, Francijā. 1113. gadā iestājās Reimsas benediktīniešu klosterī, taču ļoti drīz tika iecelts par San Tjerī klostera abatu. Klosteris atradās netālu no Reimsas. Gijoms ļoti vēlējās veikt San Tjerī klosterī reformas, taču tas viņam neizdevās. Līdz ar to, pārgāja uz Siņī cisterciešu abatiju, kur savas dzīves pēdējos gadus pavadīja kā vienkāršs mūks. Viņš pārkāpa mūžības slieksni 1148. gadā. Siņī klosterī nodevās lūgšanai un kontemplācijai, kā arī rakstīja mīlestības tēmai veltītus darbus. Ne par velti mūks tiek dēvēts par „mīlestības dziedoni”.

Benedikts XVI atsaucās uz viņa rakstiem „De natura et dignitate amoris” un „Epistola aurea”. Gijoms māca, ka cilvēks ir radīts mīlestībai, kuras avots ir Trīsvienīgais Dievs. Cilvēks ir aicināts ņemt dalību paša Dieva dzīvē, pazīstot un mīlot Viņu. Pateicoties žēlastībai, viņš ir aicināts uz derību ar savu Radītāju. Iemācīties mīlēt un tādējādi, līdzināties Dievam, varam vienīgi paša „Dieva skolā”. Pāvests norādīja uz Gijoma mācības par mīlestību pedagoģisko raksturu. Mīlestības attīstības ceļā svarīga ir askēze un cilvēciskie pūliņi, taču nedrīkstam aizmirst, ka galveno lomu spēlē Svētais Gars.

Viduslaiku mūks lielu vērību piegriež arī jūtu dimensijai mīlestībā, jo cilvēks sastāv ne tikai no dvēseles, bet arī no miesas. Viņš ir aicināts mīlēt Dievu un tuvāko ar „miesas sirdi”. Bez tam, Gijoms pasvītro, ka mīlestība ir izziņas avots. Dievu varam iepazīt tikai tad, ja Viņu mīlam. Mīlestība apgaismo mūsu prātu un ļauj aizvien labāk iepazīt Radītāju. Šis ticības un mīlestības mistiskās pieredzes ceļš ieved mūs dziļākā vienotībā ar Kristu. Gijoma no San Tjerī mācība var kalpot mums par pamudinājumu izdarīt izšķirošu izvēli mīlēt Dievu un tuvāko, kas tādējādi piešķirs jēgu un vērtību katrai mūsu turpmākajai izvēlei. Svētais tēvs pasvītroja, ka mīlestība ir vienīgā atslēga laimīgai un piepildītai dzīvei. Mācīties mīlēt ir visas dzīves uzdevums. Tas mūs saista gan bērnībā, gan jaunībā, gan brieduma gados, gan arī cienījamā vecumā. Taču tikai nesavtīgi mīlot Dievu un tuvāko, varam piedzīvot patiesu prieku, ko pilnībā iemantosim mūžīgajā svētlaimē. Pāvests atgādināja, ka mīlestība ir mūsu garīgā spēka avots.

Vispārējās audiences noslēgumā Benedikts XVI apsveica svētceļniekus poļu, slovāku un itāļu valodā. Katanzaro-Skvillače arhidiecēzes ticīgajiem novēlēja, lai Romas svētvietu apmeklējums stiprina viņu ticību Kristum un palīdz pieaugt lielākā savstarpējā mīlestībā. Viena no svētceļnieku grupām – Itālijas Maiznieku un konditoru apvienības pārstāvji pasniedza Svētajam tēvam pīrāgus. Viņš pateicās par dāvanu un apliecināja, ka tie tiks izdalīti nabagiem. Audiencē piedalījās arī Senāta bijušais prezidents Marčello Pera un Laterāna Universitātes rektors, Dzīvības Akadēmijas prezidents un Itālijas parlamenta „kapelāns”, arhib. Rino Fizikella.

Vēršoties pie jauniešiem, slimniekiem un jaunlaulāto pāriem, pāvests atgādināja, ka šodien aprit 25 gadi kopš izdota Jāņa Pāvila II enciklika par izlīgšanu un gandarīšanu „Reconciliatio et paenitentia”. Dokuments vērš mūsu uzmanību uz grēksūdzes sakramenta būtisko nozīmi. Šajā kontekstā Benedikts XVI pieminēja dažus ievērojamos biktstēvus – nenogurstošos Dieva žēlsirdības dāvanas dalītājus: sv. Jāni Mariju Vianeju, sv. Jāzepu Kafasso, sv. Leopoldu Mandicu un Tēvu Pio. „Lai viņu sniegtā ticības un mīlestības liecība iedrošina jūs, jauniešus, bēgt no grēka un savu nākotni padarīt par nesavtīgu kalpošanu Dievam un tuvākajam”, vēlēja pāvests. Minēto svēto dzīves piemērs slimniekiem var palīdzēt ciešanās piedzīvot Krustā sistā Kristus žēlsirdību, bet jaunlaulātajiem pāriem – veidot savā ģimenē stabilu ticības un savstarpējās sapratnes atmosfēru. Priesteri, īpaši šajā Jubilejas gadā, kā arī visi ticīgie ir aicināti vienmēr paļauties uz Dieva labestību un žēlsirdību.

J. Evertovskis / VR

Scroll To Top