Baznīca saka, ka sekss ir kaut kas daudz vairāk nekā jaunieši tiecas domāt, tas iesaista visu cilvēka personu, kura sevi realizē mīlestībā. Par to, cik šī tēma ir nozīmīga, liecina viena no visskaistākajām erotiskas mīlestības poēmām – „Augstā dziesma”, kas ir ietverta Bībelē. Seksuālas attiecības ir cilvēcisko attiecību izpausme, kas bagātina un stiprina mīlestību starp vīrieti un sievieti. Strādājot ar jauniešiem, arvien vairāk pārliecinos, ka pasaulē pazīstamā kustība „Īsta mīlestība gaida” atbilst jauniešu vēlmēm sagatavot sevi nopietnām attiecībām un uzticībai ģimenē.
„Papardes zieda” īsfilmas aktualizē nozīmīgas jauniešu problēmas, taču kā vienīgo risinājumu pusaudžu seksuālajām attiecībām piedāvā kontraceptīvus līdzekļus. Netiek bilsts ne vārda par to, kādus nevēlamus efektus hormonālo tablešu lietošana atstāj uz fiziski veselām pusaudzēm. Vai tiešām kontracepcija atrisina visas veselības problēmas? Vērts padomāt, ka pat valstīs, kur tiek tērēti ievērojami līdzekļi kampaņām, kas propagandē prezervatīva lietošanu, neizdodas samazināt AIDS slimnieku skaitu. Piemēram, pēdējo divdesmit gadu laikā Parīze joprojām paliek viena no AIDS visvairāk skartām galvaspilsētām.
Tā vietā, lai palīdzētu jauniešiem emocionāli nobriest un iemācīties kontrolēt sevi, iegūt psihiskas dzīves līdzsvarotību un apzināties, ka seksualitāte ir viena no cilvēcisko attiecību izpausmēm, viņi tiek iedrošināti par vienīgo rīcības pamatkritēriju uzskatīt savas seksuālās vēlmes un bez ierobežojumiem realizēt savas fantāzijas. Ja augstāk minētās īsfilmas tiks apstiprinātas skolās kā izglītojošs materiāls, tas nozīmēs, ka bērnu un jauniešu audzināšanā priekšroka tiek dota nevis morālām vērtībām, bet „sanitāriem līdzekļiem”. Taču pārdomas par personisko uzvedību skolēnos būtu jāveido, balstoties uz saskarsmes vērtībām, kas strukturē gan jūtu, gan seksuālo dzīvi.
Arī reālā demogrāfiskā situācija atspoguļo to, kā kontraceptīvā domāšana ved pie mūsu ģimeņu un tautas fiziskas bojāejas. Šāda domāšana, kas sekmē „drošu seksu” un veicina biežu partneru maiņu, nepalīdz jauniešiem sagatavoties uzticīgām attiecībām ar nākamo laulāto draugu, attiecības, kas nodrošina, lai bērni uzaug ģimenē, kurā ir abi vecāki.
Mūsdienās vēl pastāv kultūras, kas novērtē uzticību attiecībās un šķīstību līdz laulībām, kas visdziļākajā būtībā atbilst cilvēka gaidām un vajadzībām. Indijas tradicionālajā hinduistu sabiedrībā šķīstību pirms laulībām pieprasa pati sabiedrība. Āfrikā tradicionālajās sabiedrībās, kur zemes un ģimenes auglība joprojām tiek uzskatīta par vērtību, sieviete neuzticas vīrietim, kas intīmajās attiecībās vēlas lietot prezervatīvu, jo tas nozīmē, ka viņš izvairās no bērniem, tātad no atbildības. Sieviete nevēlas būt vīrieša izklaides objekts.
Noslēgumā vēlos jautāt – vai izeju no ekonomiskās krīzes sekmēs tikai tehniskie paņēmieni: projekti un līgumi, kas nav balstīti uz ētikas un morāles celšanu? Vai nav labi, ka seksuālās visatļautības laikā, kad pēdējā aizlieguma robeža pagaidām paliek vardarbība – ir kāds, kas pasaka, ka morālās robežas tomēr pastāv?
priesteris Aleksandrs Stepanovs Dr. Th.
“Latvijas Avīzes” 2. decembra saīsinātā varianta pilna versija.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/aptauja/?doc=67907
