14. jūnijā Jaunajā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā notika pieminekļa „Represētiem garīdzniekiem 1917-1990 un atgūtai ticības brīvībai” publiska apspriešana. Sapulcējušies bija apmēram divdesmit cilvēki, tostarp arī Rīgas diecēzes Sakrālās mākslas komisijas pārstāvji priesteri Andris Priede un Viktors Stulpins, kas augsti novērtēja pieminekļa veidošanas ieceri kā tādu un iniciatīvas grupas līdz šim paveikto, vienlaikus tomēr aicināja izsludināt pieminekļa ideju konkursu Latvijas tēlnieku un citu mākslinieku aprindās, kā arī rūpēties par šī procesa maksimālu caurspīdīgumu. Šāds ieteikums saskan arī ar Rīgas Domes atbildīgās komisijas norādījumu, kas ir iebildusi pret izstrādātā pieminekļa projekta apjomu un atbilstīgumu konkrētā arhitektūras pieminekļa ansamblī.
Publiskās apspriešanas laikā notika diskusija arī par pašu eņģeļa tēlu, vai tas visprecīzāk atspoguļo represēto garīdznieku uzticību Dievam un atgūto ticības brīvību. Domas dalījās. Tie, kas aizstāvēja eņģeļa tēlu, norādīja, ka Rīgā nav neviena nozīmīga pieminekļa, kurā būtu atspoguļots eņģelis, kā arī uzskatīja, ka piemineklim jābūt tādam, kas norāda uz garīgo perspektīvi un apliecina ticību nākotnei. Turklāt eņģelis ir Labās Vēsts pasludinātājs, un tādā ziņā saskan ar garīdznieku misiju. Savukārt tie, kas iebilda pret eņģeļa tēlu, norādīja, ka mūsdienu kultūrā tas ir pārāk daudz „tiražēts” un īsti vairs nerada asociācijas ar nopietnu garīgo dzīvi un ne tik – ar represēto garīdznieku skarbo dzīvesceļu.
Iniciatīvas grupas pārstāvis Andrejs Mūrnieks aizstāvēja eņģeļa tēlu, minot svētā Franciska vīziju, kur stigmatizācija notika klātesot eņģelim. Priesteris Viktors Stulpins savukārt ne tik daudz iebilda pret eņģeļa tēlu kā tādu, cik piedāvātajā pieminekļa metā redzamā tēla plastiskumu. Viņaprāt, tēlam, kas simbolizē represētos garīdzniekus, vajadzētu būt vīrišķīgākam, tādam, kas norāda uz šo cilvēku drosmi un varonību.
Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka pieminekļa postamentā vajadzētu būt iegrebtiem visu garīdznieku vārdiem, kas savulaik ir cietuši savas kristīgās pārliecības dēļ, neatkarīgi no viņu konfesionālas piederības. Tāpat izskanēja priekšlikums pieminekļa ideju konkursu izsludināt bez balvu fonda, lai novērstu to, ka mākslinieki piedalās finansiālas motivācijas vadīti, savukārt žūrijā varētu uzaicināt gan māksliniekus ar vārdu, gan Baznīcas pārstāvjus.
Kā jau iepriekš rakstījām, ideja par šāda pieminekļa izveidi pieder zinātniekam Dr. phys. prof. Arturam Balklavam-Grīnhofam (1933-2005), kurš bija Jaunās Rīgas Sv. Ģertrūdes draudzes loceklis. Pašlaik šo ieceri turpina attīstīt Dr.habil.sc.ing. prof. Viktors Zēbergs un iniciatīvas grupa, kuras priekšsēdētājs ir LZA akadēmiķis Tālavs Jundzis. Viņš uzsvēra, ka ikviens ir aicināts iesaistīties iniciatīvas grupā, lai šo darbu veiksmīgi virzītu uz priekšu un tuvā nākotnē pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas šāds piemineklis, kas apliecina atgūtās ticības brīvības vērtību, būtu.
Laikā no 1917. – 1990. gadam tika represēti daudzi latviešu garīdznieki. Viņu vidū bija arī bīskaps Boļeslavs Sloskāns, tēvs Viktors Pentjušs, Vladislavs Litaunieks un daudzi citi katoļu priesteri. Pieminot šos ticības apliecinātājus, represēto garīdznieku vārdus paredzēts iegravēt pieminekļa postamentā.
Pieminekli plānots uzstādīt skvērā pie Jaunās Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcas. Tādējādi Brīvības ielas posms, kas sākas pie Brīvības pieminekļa, noslēgtos ar pieminekli atgūtai ticības brīvībai. Tēlnieks Viktors Suškēvičs piedāvā šo ideju iemiesot eņģeļa tēlā, kas atbrīvots un gatavojas savam lidojumam.
Latvijas represētie katoļu garīdznieki 1917-1990
Andrejs Ābeltiņš, Izidors Ancāns, Pēteris Apšinīks, Klements Apšs, Eduards Bekers, Jānis Biksis, Jāzeps Borodzuļa, Staņislavs Bročs, Aloizs Broks, Jānis Butkevičs, Adalberts Cercins, Staņislavs Čužāns, Kazimirs Dublinskis, Aloizs Dunskis, Leons Dzenis, Jānis Gabrāns, Aloizs Gabris, Pēteris Gadzāns, Jāzeps Gailevičs, Pēteris Gugāns, Kārlis Gumpenbergs, Staņislavs Ivbuls, Pēteris Jakoveļs, Vladislavs Jankovskis, Jānis Jaškovičs, Miķelis Jermacāns, Aleksandrs Jodovaļkis, Antons Juhnevičs, Staņislavs Kapacis, Ludvigs Kerovičs, Kārlis Kiseļevskis, Miķelis Kļaviņš, Jānis Kokars, Eduards Kopeiks, Leons Kundziņš, Longins Lapkovoskis, Antons Ļahs, Pēteris Liepnieks, Vladislavs Lītaunieks, Antons Lapotenoks, Antons Melders, Ksavers Martinenas, Jānis Mendriks, Bernards Mickevičs, Pēteris Onckulis, Alfons Pastors, Jānis Pavlovskis, Vitolds Paškevičs, Vincents Peipiņš, Staņislavs Pelšs, Viktors Pentjušs, Staņislavs Petuško, Alberts Piebalgs, Andrejs Pudāns, Jāzeps Pudāns, Konstantīns Pūdnīks, Jāzeps Razmuss, Pēteris Rudzītis, Antons Rukmans, Jūlijs Seimanis, Jānis Silēvčs, Antons Skromans, Boļeslavs Sloskāns, Pauls Stričko, Kazimirs Strods, Ludvigs Štagars, Sigismunds Tabare, Ādolfs Tarbunas, Viktors Terenkevičs, Staņislavs Trojanovskis, Antons Tumans, Nikodēms Turks, Aleksandrs Turks, Henriks Trūps, Staņislavs Vaikuļs, Pēteris Vaivods, Broņislavs Valpitrs, Julijans Vaivods, Kazimirs Vitanis, Ādams Vizulis, Jānis Voitiņš, Pēteris Vucins Julijans Začests, Staņislavs Zeps, Valerians Zondaks, Vladislavs Zunda.
LRKB IC
